Atbilstoši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 16.aprīļa spriedumā lietā SKA-179/2014 norādītajam „pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv šaubas par tā uzticamību un Publisko iepirkumu likuma 48.panta (iepriekšējā likuma regulējums) galvenais mērķis ir ļaut pretendentam izmantot šo procedūru, dodot iespēju pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nepamatoti lēts; ja pasūtītājam piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts, Publisko iepirkumu likuma 48.panta noteikumi nav piemērojami”. Minētajā spriedumā arī norādīts, ka „tiesa nevar iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi, nav acīmredzami kļūdaina”. Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2014.gada 23.aprīļa spriedumā lietā SKA-78/2014 atzinis, ka „no Publisko iepirkumu likuma 48.panta pirmās daļas izriet, ka vispirms ir jākonstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, tikai pēc tam pasūtītājam ir pienākums prasīt skaidrojumu par piedāvājuma būtiskajiem nosacījumiem; tātad pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv iepriekšējas šaubas par tā uzticamību, un šī panta galvenais mērķis ir ļaut pretendentam izmantot šo procedūru, dodot iespēju pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nepamatoti lēts; gadījumā, ja pasūtītājam piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts, 48.panta noteikumi nav piemērojami; [..]; Publisko iepirkumu likuma 48.pants nav paredzēts kā procedūra, lai testētu, vai iesniegtais piedāvājums ir nepamatoti lēts; pretējā gadījumā pasūtītājam vajadzētu testēt visus pretendentu piedāvājumus, prasot sniegt paskaidrojumus par piedāvājumu būtiskajiem nosacījumiem”.
Tādējādi, lai pasūtītājs, lūdzot sniegt skaidrojumu un konsultējoties ar pretendentu, tālāk pārbaudītu, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, tam jākonstatē objektīvi fakti un no tiem izrietoši racionāli apsvērumi, kas pirmšķietami pamato, ka par piedāvāto cenu līgumu nav iespējams izpildīt, tas ir, pasūtītājam ir jārodas šaubām par to, vai pretendenta piedāvājumā norādītā cena nav nepamatoti zema. Ja pasūtītājam nerodas šaubas vai tas nekonstatē, ka pretendenta piedāvājums ir nepamatoti lēts, tam nav pienākums pieprasīt pretendentam sniegt detalizētu paskaidrojumu par tā piedāvājuma būtiskajiem nosacījumiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka paskaidrojumu pieprasīšana un izvērtēšana nav veicama visos gadījumos vai arī gadījumos, kad nav objektīva pamata apšaubīt piedāvāto līgumcenu. Attiecīgo darbību veikšana ir saistīta ar papildu resursu ieguldījumu un administratīvo slogu gan pasūtītājam, gan pretendentiem, tādējādi šo nosacījumu piemērošana nevar tikt atzīta par obligātu visos gadījumos, kad tiek iesniegts piedāvājums ar zemāko cenu, tikai tā iemesla dēļ, ka kāds pretendents apšauba cita pretendenta piedāvāto cenu.
Pārbaudot izskatāmās lietas materiālus un izvērtējot lietas dalībnieku apsvērumus, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Pasūtītāja rīcība, neveicot uzvarējušā pretendenta piedāvātās cenas pārbaudi Publisko iepirkumu likuma 53.pantā noteiktajā kārtībā, būtu acīmredzami kļūdaina. Proti, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Pasūtītājam bija jārodas šaubām par uzvarējušā pretendenta piedāvātās cenas īstumu.
Lai arī Iesniedzējs vērsa uzmanību uz uzvarējušā pretendenta piedāvātās cenas atšķirību no citu pretendentu piedāvātajām cenām, iesniegumu izskatīšanas komisija neuzskata, ka konkrētajā gadījumā šī atšķirība pati par sevi liecinātu par uzvarējušā pretendenta piedāvātās cenas nepamatotību. Pretendentiem bija jāsagatavo finanšu piedāvājums par telpu uzkopšanu vairākās Pasūtītāja struktūrvienībās un finanšu piedāvājumā jānorāda līgumcena atsevišķi par katras struktūrvienības nodaļu uzkopšanu. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā ir loģiski, ka pretendentu piedāvātās līgumcenas liela apjoma iepirkumā atšķirsies. Turklāt uzvarējušā pretendenta piedāvātā cena no Iesniedzēja piedāvātās cenas atšķiras par 9%; nepastāvot konkrētiem argumentiem, kas liecinātu, ka uzvarējušā pretendenta cena varētu nebūt nopietna un īsta, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata uzskatīt, ka Pasūtītājam bija jākonstatē, ka tā ir nepamatoti zema.
Attiecībā uz Iesniedzēja norādīto, ka paredzamā līgumcena bija par 29% augstāka nekā uzvarējušā pretendenta piedāvātā cena, iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 11.panta pirmajai daļai paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma veidu un piemērojamo procedūru. Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka Pasūtītājs būtu izvēlējies neatbilstošu iepirkuma veidu, savukārt attiecībā uz to, kā aprēķināta paredzamā līgumcena, Pasūtītājs ir paskaidrojis, ka tā aprēķināta, ņemot vērā izmaksas, kas rastos, ja Pasūtītājs pats nodrošinātu telpu uzkopšanas pakalpojumus. Lai arī Iesniedzējs iebilda, ka paredzamā līgumcena nevar tikt attiecināta tikai uz paša Pasūtītāja izmaksām, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tai nav pamata apšaubīt Pasūtītāja sniegto informāciju par to, kā ir aprēķināta paredzamā līgumcena (proti, ka, aprēķinot paredzamo līgumcenu, Pasūtītājs vērtējis, kādas izmaksas rastos, ja pakalpojuma sniegšanai netiktu piesaistīts ārpakalpojuma sniedzējs). Vienlaikus no lietas materiāliem arī izriet, ka visi pretendenti ir piedāvājuši ievērojami zemākas cenas nekā paredzamā līgumcena, līdz ar to nav arī būtiskas nozīmes uzvarējušā pretendenta piedāvātās cenas atšķirībai no paredzamās līgumcenas (līdz ar to nav arī nozīmes vērtēt, vai, nosakot paredzamo līgumcenu, Pasūtītājs tiešām ierēķinājis izmaksas, kas tam rastos, ja pakalpojums tiktu nodrošināts paša spēkiem, un vai Pasūtītājs varēja šādi rīkoties).
Tādējādi, ņemot vērā, ka uzvarējušā pretendenta piedāvātās cenas atšķirība no citu pretendentu cenām un paredzamās līgumcenas automātiski neliecina par tās nepamatotību, savukārt Iesniedzējs nav norādījis citus pārbaudāmus argumentus, kas par to liecinātu, iesniegumu izskatīšanas komisija neuzskata, ka Pasūtītājs būtu acīmredzami kļūdījies, neveicot uzvarējušā pretendenta piedāvātās cenas pamatojuma pārbaudi.