Nolikuma 2.pielikuma 2.punktā ir noteikts, ka kandidātam vismaz 1 (vienā) projektā jābūt veikušam torņu projektēšanu un būvdarbus, kuru vērtība ir vismaz 500 000,00 EUR (pieci simti tūkstoši euro) bez PVN. Iesniedzēja ieskatā, lai sasniegtu Sarunu procedūras mērķi, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam svarīgāk ir pārliecināties par kandidāta iespējām izbūvēt noteiktu skaitu torņu, nevis to vērtību naudas izteiksmē. Tā kā Nolikumā nav norādīta ne torņu specifikācija, ne arī izbūvējamo torņu skaits, Iesniedzējs uzskata, ka projekta summas ierobežojums ir uzskatāms par konkurenci ierobežojošu prasību.
Izvērtējot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paskaidrojumos norādītos argumentus un apsvērumus, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka pēc būtības no tiem izriet objektīvais pamatojums Nolikuma 2.pielikuma 2.punktā ietvertajai kandidāta pieredzes prasībai, proti, minētās prasības mērķis ir izvēlēties piegādātāju, kuram ir pieredze torņu projektēšanā un būvniecībā tieši liela apjoma projektos. Pretēji Iesniedzēja viedoklim iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka projekta summa var liecināt par noteiktām kandidāta spējām veikt liela apjoma projektus. Ņemot vērā, ka projekta paredzamās izmaksas torņu projektēšanā un būvdarbu veikšanā pārsniedz vienu miljonu euro, iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā minētā prasība nav vērtējama arī kā nesamērīga, raugoties no iepirkuma līguma ietvaros izpildāmo darba apjoma, paredzamās līgumcenas.
Attiecībā uz Iesniedzēja argumentiem par konkurences ierobežojumiem iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā konkrētajā gadījumā pēc analoģijas vērā ņemams Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2017.gada 12.oktobra spriedumā lietā Nr.SKA- 668/2017 atzītais, ka tiesību normas neparedz vērtēt prasību objektivitāti un samērīgumu no tādiem aspektiem, kā, piemēram, attiecībā pret tirgus prasībām (tirgus dalībnieku kvalifikāciju), pret iepriekš veiktajos iepirkumos izvirzītajām prasībām vai pret cenu, kāda pasūtītājam būs jāsamierinās ar pakalpojumiem zema konkurences līmeņa gadījumā. Pasūtītājam nav jāuzņemas nesaprātīgs līguma neizpildes risks, pielāgojot apgrozījuma (izskatāmajā lietā - tehnisko un profesionālo spēju) prasības tirgum, tikai tādēļ, ka lielai daļai pakalpojumu sniedzēju ir zema finansiālā un saimnieciskā (izskatāmajā lietā - tehniskā un profesionālā) kapacitāte, vai tādēļ, ka iepriekš tas samierinājies ar zemākiem šā stāvokļa rādītājiem, pat ja tā rezultātā pakalpojumu iegāde ir dārgāka (cenas pieaugums ir zema konkurences līmeņa sekas). Arī saskaņā ar Augstākās tiesas 2013.gada 15.janvāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA-134/2013 norādīto tiesa (un arī IUB) ir ierobežota vērtējumā, vai pasūtītāja prasības ir mazāk vai vairāk efektīvas; šāds vērtējums ir atkarīgs no pasūtītāja apsvērumiem; nozīme ir tikai tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas. No minētā izriet, ka vērtējamais aspekts ir tas, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas.
Konkrētajā gadījumā nav konstatējams, ka Iesniedzējs iesniegumā un iesnieguma izskatīšanas sēdē būtu norādījis uz tādiem objektīvi pastāvošajiem faktiem vai apstākļiem, kas būtu par pamatu secinājumam, ka šajā daļā apstrīdētās prasības nepamatoti ierobežotu konkurenci vai radītu priekšrocības kādam pretendentam vai pretendentu grupai, kā arī lai apšaubītu vai uzskatītu par nevajadzīgu Nolikuma 2.pielikuma 2.punktā noteikto prasību. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iebildumi šajā sakarā ir noraidāmi kā nepamatoti.