Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka likuma „Par zvērinātiem revidentiem” 42.panta trešā daļa un tajā noteiktā revidenta civiltiesiskās apdrošināšanas limita aprēķināšanas metodika nav attiecināma uz Pasūtītāju, jo tā ir speciālā norma, kas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad revīzijas pakalpojums tiek sniegts finanšu institūcijai, kā arī kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, turklāt Pasūtītājs pirms līguma noslēgšanas vēl nav uzskatāms par klientu minētā likuma izpratnē. Turklāt iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka arī no lietas materiāliem un Pasūtītāja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādītā nav konstatējami konkrēti argumenti un fakti tam, kāpēc Pasūtītājam, lai novērstu tā iespējamos riskus, nebūt pietiekami ar Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo civiltiesiskās apdrošināšanas apmēru.