Jāņem vērā, ka likums tieši noteic vienīgi detalizēta paskaidrojuma pieprasīšanu un apspriešanu ar pretendentu, kā arī elementus, uz kuriem it īpaši paskaidrojums var attiekties. Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka šie elementi (direktīvas 2004/18/EK 55.panta 1.punkta otrajā daļā noteiktie) nav ne izsmeļoši, ne, tajā pašā laikā, vienīgi orientējoši. Tādēļ iestāde nevar tādus noteikt pilnīgi brīvi (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 29.marta spriedumu lietā C-599/2012). Tādēļ, Senāta ieskatā, šos elementus (arī konkursa nolikuma 7.2.1.2.apakšpunktā noteiktos), uz kuriem var attiekties pretendentu paskaidrojumi, nevar uztvert formāli. Proti, piedāvājuma izslēgšanas pamatā, pēc iespējas, būtu jābūt atzinumam, ka tas, ievērojot, piemēram, sniedzamo pakalpojumu norādītās izmaksas, tehniskos risinājumus vai pakalpojumu sniegšanas apstākļus (Publisko iepirkumu likuma 48.panta otrās daļas 1., 2.punkts), pēc būtības nav nopietns jeb īsts, jo attiecīgās izmaksas, risinājumi un apstākļi nepierādās. Noraidījuma pamatā nevajadzētu būt argumentiem, ka attiecīgi apstākļi principā nav derīgi un tādēļ nevar atbilst kādam no likumā (direktīvā) noteiktajiem elementiem un nevar būt pamats izmaksu samazināšanai. Tādēļ nav pamatots pieteicējas arguments, ka apstākļi, ar kuriem pamatotas pretendentu piedāvājumu cenas konkrētajā lietā, nav attiecināmas uz pasūtītājas noteikto elementu, proti, nav uzskatāmi par īpašiem tirgus apstākļiem, un tādēļ piedāvājumi ir atzīstami par nepamatoti lētiem.
Turklāt likums vairāk neregulē ne formu, kādā jāveic cenas pamatotības pārbaude, ne sīkākus kritērijus, kas var būt pamatā cenas atzīšanai par nepamatoti lētu. Novērtējums un piedāvājuma paturēšana salīdzināmo lokā lielā mērā ir tieši pasūtītāja kompetence un izšķiršanās, vienlaikus paturot prātā gan iepirkuma mērķi efektīvi izmantot līdzekļus, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, gan tam pretnostatīto nepieciešamību maksimāli samazināt savu risku.
[10] Tiesa ir atzinusi, ka lietā gan formāli ir ievērota Publisko iepirkumu likuma 48.pantā un konkursa nolikuma 7.2.1.2.apakšpunktā paredzētā cenas pārbaudes procedūra, gan pēc būtības nav konstatējams, ka attiecīgie piedāvājumi būtu izslēdzami kā tādi, kuri nav pamatoti (īsti). Senāts nesaskata kļūdas tiesas spriedumā šajā novērtējumā.
Vērtējot pārbaudes saturu, tiesa ir konstatējusi, ka pretendenti ir iesnieguši cenas skaidrojumu, to pamatojošus dokumentus un izmaksas atspoguļojuši kalkulācijas rīkā, norādot pozīcijas, kurās iespējams ietaupīt, tādējādi norādot savu izmaksu līmeni un pamatojot ietaupījumu. Savu paskaidrojumu apstiprinājumam pretendenti iesnieguši līgumus, nodokļu rēķinus, pavadzīmes u.c. pierādījumus. Tādēļ nav pamatots pieteicējas arguments, ka tiesa šajā gadījumā ir aprobežojusies vienīgi ar pretendentu piedāvātās cenas formālu apliecinājumu saņemšanu.
Turklāt, lai arī piedāvājumu galīgajam izvērtējumam parasti būtu jānotiek pirms pasūtījuma izpildes, kad tās gaita un rezultāti vēl nav zināmi, tomēr šajā gadījumā nevar neņemt vērā apstākli, ka pretendenti ar attiecīgajām piedāvājumu cenām līgumus ir veiksmīgi pildījuši. Tas papildus apstiprina, ka pasūtītājas lēmums nav bijis kļūdains.
Senāts arī norāda, ka pieteicējas iebildumi ir vispārīgi. No tiem var secināt, ka pieteicēja principā nepiekrīt veidam, kādā tika pārbaudīts pretendentu piedāvāto cenu pamatojums, uzskatot, ka to var veikt vienīgi eksperts. Tomēr šādam uzstādījumam nav tiesiska pamatojuma.
[11] No pieteicējas kasācijas sūdzības arī secināms, ka pieteicēja principā neapstrīd tādu apstākļu un priekšrocību, kurās norādīts izmaksu samazinājums, pastāvēšanu. Ir skaidrs, ka tādas pašas vai līdzīgas priekšrocības tādā pašā vai citā apmērā izmanto gan pieteicēja, gan citi pretendenti. Pieteicēja norādījusi, ka tai kā attiecīgā tirgus profesionālim ir pieejamas tās pašas tehniskās un cita veida priekšrocības.
Tomēr minētais nenozīmē, ka pretendents ar tām nevar pamatot savu cenu, kas ir zemāka par pasūtītājas noteikto cenas slieksni. Pasūtītāja ir norādījusi, ka, to aprēķinot, tikusi ņemta vērā vidējā situācija, tā kā apstākļi par degvielas iepirkumiem, servisu, nodarbinātību var būt atšķirīgi (lietas 3.sējuma 201.lapa). Tādējādi, ja pasūtītāja, nosakot cenas slieksni, kādus apstākļus (degvielas iepirkumus, riepu servisu, apkopes, nodarbinātību u.tml.), lai arī šā pakalpojuma tirgū tie attiecīgā veidā tiek izmantoti, nav ņēmusi vērā vai ņēmusi vērā daļēji (vidēji), ir loģiski, ka pretendenta piedāvātā cena atkarībā no to izmantošanas var atšķirties, tostarp izmaksas var veidot zemāku cenu.