Publisko iepirkumu likuma 41.pants noteic, ka piegādātājam ir jāapliecina savs saimnieciskais un finansiālais stāvoklis. Likums neprasa, lai piegādātājs jau pirms piedalīšanās iepirkumā būtu pilnībā nodrošināts ar līguma izpildei nepieciešamajām finansēm, bet likums prasa, lai pretendents spētu nodemonstrēt pasūtītājam, ka būs saimnieciski un finansiāli spējīgs pasūtījumu izpildīt. Uz to norāda likuma pieļāvums savu finansiālo stāvokli apliecināt ar finanšu pārskatiem, apgrozījuma datiem, informāciju no kredītiestādēm (apliecinājumiem, izrakstiem u.tml.) (skat. sistēmiski ar Padomes 1993.gada 14.jūnija direktīvas Nr. 93/36/EEK ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras 22.pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas Nr.2004/18/EKpar
to, ka koordinēt buvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru 47.pantu).
[14] Izskatāmajā lietā Senāts konstatē, ka tiesa apliecinājumam pievienoto atrunu, ka apliecinājums nav garantijas vēstule un ka ar šo vēstuli banka neuzņemas veikt nekādas saistības, kas saistītas ar iepriekšminēto pirkuma līgumu izpildi, vai citas iespējamās saistības, novērtējusi kā pretrunīgu ar apliecinājuma būtību un tādu, kas izslēdz apliecinājumā minēto, ka banka apstiprina, ka kandidātam būs pieejama kredītlīnija 2 miljonu latu apmērā konkrētā iepirkuma līguma izpildei, ja ar konsorciju „/Nosaukums 2/” tiks noslēgts iepirkuma līgums.
Šāds secinājums ir izdarīts, neizpildot Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmo un trešo daļu.
Kā norādīts iepriekš, lai izdarītu šādu secinājumu par apliecinājuma saturu, pirmkārt, tiesai bija jāvērtē, vai konkursa nolikums prasa bankas garantijas iesniegšanu par kredīta garantēšanu pretendentam. Otrkārt, tiesai bija jāvērtē, vai konkursa nolikums prasa bankas galvojumu par pretendenta saistību izpildi. Neatspoguļojot šādu izvērtējumu, vai konkursa nolikumā tiek prasīta bankas garantijas iesniegšana par kredīta garantēšanu pretendentam vai bankas galvojums par pretendenta saistību izpildi, tiesa nepareizi secinājusi, ka Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums ir prettiesisks.