Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā, kāds ir izskatāmajā lietā, jāievēro vairāki tiesību normā noteikti nosacījumi. Proti, līguma priekšmets ir tas pats, kas jau bijis par iepriekšējo periodu noslēgtajā līgumā, un tas atbilst iepriekš noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam; izsludinot sākotnējo iepirkuma procedūru, tikusi noteikta kopējā paredzamā pakalpojuma vērtība (kopējā paredzamā līgumcena) un bijis paredzēts slēgt atkārtotus līgumus; sarunu procedūru jeb atkārtotu līgumu slēgšanu šādā kārtībā var piemērot trīs gadus no sākotnējā līguma noslēgšanas. No minētā ir secināms, ka pasūtītājs var rīkot iepirkuma procedūru par pakalpojuma sniegšanu uz trim gadiem. Tā kā šīs sākotnējās iepirkuma procedūras veida izvēle ir atkarīga no iespējamās līgumcenas visam periodam (piemēram, trim gadiem), tad sākotnēji tā arī nosakāma kā iespējamā kopējā līgumcena par visu paredzēto iepirkuma periodu (Publisko iepirkumu likuma 9.panta pirmā un otrā daļa). Savukārt līgums ar uzvarētāju var tikt noslēgts uz gadu. Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 2.punkta regulējums un tā skaidra piemērošana jeb atsauce uz to sākotnējās iepirkuma procedūras (konkursa) dokumentos neļauj pakalpojuma sniedzējam, ar kuru noslēgts sākotnējais līgums, paļauties, ka pirmajam līgumam identiska cena būs arī atkārtotajā līgumā. Tieši otrādi, tas personai skaidri norāda, ka pirms nākamā līguma noslēgšanas atkal notiks iepirkuma procedūra, bet tāda, kur pretendentu loks ir ierobežots. Tātad pasūtītājam un pakalpojuma sniedzējam būs jāvienojas par jauna līguma noslēgšanu.
[10] Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 2.punkta piemērošanas gadījumā šī tiesību norma noteic, ka līguma priekšmets ir tas pats, kas iepriekš noslēgtajā līgumā, tas ir, tā ir atkārtota līguma noslēgšana par to pašu pakalpojumu. Tādēļ pasūtītājs šajā gadījumā nevar izvirzīt tādas izmaiņas sākotnēji paša izsludinātajā projektā, kas pēc būtības noteic līguma noslēgšanu faktiski par citu pakalpojumu. Savukārt līguma cena (tāpat kā citas būtiskas līguma sastāvdaļas) pirms līguma noslēgšanas ir pakļauta izvērtējumam iepirkuma procedūrā un nav pamata sarunas par jauno cenu izslēgt no jaunās iepirkuma procedūras (sarunu procedūras). Ja piekristu pieteicējas apsvērumam, ka pasūtītājs ir saistīts ar sākotnēji noteikto kopējo pakalpojuma paredzamo līgumcenu, tad, kā to pareizi norādījusi iestāde, sarunu procedūrai zustu jēga. Pasūtītājs būtu saistīts ar pieteicējas minēto cenu, un pakalpojuma sniedzējs uz noslēgtā līguma noteikumu par to varētu paļauties tādā gadījumā, ja sākotnējā iepirkuma procedūrā nebūtu paredzēta atkārtotu līgumu slēgšana (sarunu procedūra bez paziņojuma par līgumu publicēšanas). Savukārt Publisko iepirkumu likuma 9.panta otrajā daļā paredzētais pienākums pasūtītājam pirms iepirkuma procedūras noteikt kopējo paredzamo līgumcenu, kā tas norādīts jau iepriekš, ir saistīts vienīgi ar pareizās procedūras izvēli iepirkumam attiecībā uz visu plānoto projektu. Citādā gadījumā pasūtītājs pirms konkursa varētu noteikt paredzamo līgumcenu vienam gadam, uz šādu termiņu arī noslēdzot līgumu, bet iepirkuma procedūru nākamajam periodam pasūtītājs būtu tiesīgs rīkot vispārīgā kārtībā atkarībā no plānotās līgumcenas nākamajam gadam. Pieteicēja šādā gadījumā vairs nebaudītu privilēģiju piedalīties sarunu procedūrā bez paziņojuma publicēšanas.
Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 2.punktā paredzētā sarunu procedūra ir atzīstama gan par patstāvīgu iepirkuma procedūru (šā likuma 61.pants), kurā notiek vienošanās citstarp par līguma cenu nākamajam līgumam (tādēļ pasūtītājs var noteikt jaunu ekonomiski pamatotu maksimālo cenu, kuru tas spēs maksāt), gan savā ziņā par attiecīgā kopējā iepirkuma, kurš paredz vairāku atkārtotu līgumu noslēgšanu, sastāvdaļu. To nosaka šīs sarunu procedūras piemērošanas nosacījumi. Šādā kārtībā tiek nodrošināta viena no šā likuma mērķiem izpilde (valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku), vienlaikus atvieglojot pakalpojuma sniedzēja izvēles jaunajam līgumam procesu un paredzot tieši sākotnējā pakalpojuma sniedzēja priekšrocību piedalīties sarunā par jaunā līguma izpildes tiesību iegūšanu.
Tādēļ nav atzīstams, ka lietā ir nepareizi piemērots Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 2.punkts.