Publisko iepirkumu likuma 38.panta otrās daļas otrais teikums pieļauj pasūtītājamjebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums. Eiropas Savienības Tiesa secinājusi, ka gadījumā, ja pasūtītājs pēc piedāvājumu pārbaudes atklāj, ka ir kļūdījies savā sākotnējā apstākļu un vajadzību novērtējumā un uzaicinājuma saturs nepieļauj tam izvēlēties ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tas var pieņemt lēmumu pārtraukt iepirkumu, bet šādam lēmumam ir jāatbilst Kopienas publiskā iepirkuma tiesību pamatprincipiem!, to vidū - vienlīdzīgas attieksmes principam (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 16.oktobrarīkojumu lietāNr.C-244/02 Kauppatalo Hansel). Tātad tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai pasūtītāja lēmums pārtraukt iepirkumu nav patvaļīgs un nepārkāpj publiska iepirkuma tiesību principus.
[11] Izskatāmajā lietā tiesa aprobežojusies ar formālu vērtējumu atsevišķiem pasūtītāja argumentiem, kas bijuši 1.iepirkuma pārtraukšanas pamatā. Taču tiesa nav aplūkojusi to, ka pasūtītājs neilgi pēc 1.iepirkuma pārtraukšanas atklāja 2.iepirkumu ar grozītām prasībām, kuras vairs izpildīja tikai viens no 1.iepirkuma dalībniekiem. Tiesa nav pievērsusi uzmanību, ka 2.iepirkuma prasības pasūtītājs noteicis pēc tam, kad iepazinies ar 1 .iepirkuma pretendentu piedāvājumiem Tiesa nav apsvērusi, vai 1. un 2.iepirkums faktiski nebija uzlūkojams kā viens un tas pats pakalpojuma iepirkums, kura norises laikā grozīti pretendentu atlases kritēriji Savukārt iepirkuma piešķiršanas kritēriji nedrīkst tikt mainīti līgumu slēgšanas procedūras laikā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010.gada 18.novembra sprieduma lietā Nr. C-226/09 60. - 62.punktu).
[12] Administratīvā procesa likuma 161.pants lietas dalībnieka paskaidrojumus kā pierādījumus pielaiž tikai gadījumā, ja tos apstiprina citi pierādījumi vai pret paskaidrojumos minētajiem faktiem neiebilst oponējošais lietas dalībnieks. Augstākā tiesa konstatē, ka tiesa lietas faktiskos apstākļus noskaidrojusi, ņemot vērā pasūtītāja paskaidrojumus, lai gan pret tiem iebildusi pieteicēja. Ņemot vērā minēto secināms, ka lietā taisītais spriedums nebalstās uz pierādījumiem.
[13] Publisko iepirkumu likuma 83.\'panta pirmās daļas 3.punkts pieļauj Iepirkumu uzraudzības birojam atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja tas iestādei šķiet acīmredzami noraidāms pēc būtības. Lai arī likumā norādīts, ka iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas, tomēr faktiski iesniegums tiek izskatīts, t.i, lai kostatētu, ka argumenti nav pamatoti, iestādei tie jāizvērtē. Šādas kārtības izmantošana nekādi neierobežo privātpersonai prasīt un tiesai pārbaudīt iestādes lēmuma tiesiskumu pilnīgi.