[8] Šajā gadījumā nav strīda par to, ka pasūtītājs pirms pieteicējas piedāvājuma noraidīšanas aicināja to sniegt detalizētu rakstveida paskaidrojumu par tarifā iekļauto izdevumu, tostarp transporta remonta izmaksām un amortizāciju, transporta nodevām un apdrošināšanu, darbaspēka izmaksām, konteineru uzturēšanas izmaksām, iekļaujot konteineru amortizāciju un dezinfekciju; administratīvajām izmaksām; peļņas aprēķinā iekļautajiem izdevumiem (sk. lietas 78. un 79.lapu). Pieteicēja šādu paskaidrojumu arī sniedza, norādot uz savām priekšrocībām, kas esot par pamatu piedāvātajam tarifam.
Gan pasūtītājs, gan pēc tam arī Birojs uzskatīja, ka ar šo paskaidrojumu nav kliedētas šaubas par pieteicējas piedāvājuma cenas pamatotību, tādēļ atzina, ka piedāvājums noraidāms. Tiesa šim vērtējumam pievienojusies. Vienlaikus arī konstatēts, ka citi pretendenti, kuriem arī lūgts sniegt līdzīgus paskaidrojumus, ir iesnieguši skaidrojumu par izmaksām, apkopojot tās tabulā un norādot tās skaitliskās izteiksmēs. Tomēr, Senāta ieskatā, tas vien, ka pretendents pēc aicinājuma sniegt skaidrojumu par cenu ietekmējošiem faktoriem, nav uzrādījis konkrētas izmaksas to skaitliskā izteiksmē, nevar būt par pamatu tā izslēgšanai no procedūras nepamatoti zemas cenas dēļ.
No Publisko iepirkumu likuma 48.panta otrās daļas, kurā uzskaitīti cenu iespējami ietekmējošie faktori, par kuriem pasūtītājs var lūgt skaidrojumu, nav norādīts, ka visu šo faktoru ietekme paskaidrojumā obligāti atspoguļojama skaitliskā izteiksmē. Turklāt, noteiktos gadījumos tas nemaz nav izdarāms (piemēram, sniedzot paskaidrojumu par 48.panta otrās daļas 2. - 5.punktā minētajiem apstākļiem). Tas, protams, nenozīmē, ka pasūtītājam ir liegts prasīt arī informāciju par konkrētām izmaksām, taču šajā gadījumā lūgums formulēts tādējādi, ka sniedzams detalizēts skaidrojums par tarifā iekļautajām transporta izmaksām un amortizāciju, transporta nodevām un apdrošināšanu u.tml. (sk. lietas 79.lapu). Apstāklis, ka citi pretendenti paskaidrojumos atspoguļojuši arī šo faktoru ietekmi uz cenu skaitliskā izteiksmē, nenozīmē, ka tādēļ pieteicējas piedāvātā cena ir nepamatoti zema vai ka pieteicēja nav sniegusi lūgto paskaidrojumu. Turklāt, raksturojot cenu ietekmējošos faktorus tikai skaitliskās izteiksmēs, var veidoties situācija, ka pasūtītājam tāpat nav kļuvuši zināmi apstākļi, kuru dēļ šīs izmaksas ir tieši tādas, kādas tās norādītas.
[10] Arī pieņemot, ka pieteicējai, ievērojot pasūtītāja aicinājumā lietoto formulējumu, būtu vajadzējis iesniegt skaidrojumu par noteiktām izmaksām skaitliskā izteiksmē, šāda skaidrojuma neiesniegšana nevar būt par pamatu pieteicējas automātiskai izslēgšanai.
Publisko iepirkumu likuma 48.panta trešā daļa paredz, ka pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta otrajā daļā minētos faktorus. Tātad konsultēšanās par visiem minētajiem faktoriem, par kuriem pasūtītājs lūdzis skaidrojumu, ir obligāta šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūras sastāvdaļa. Tās nepiemērošanu nevar pamatot vai attaisnot ar to, ka pretendenta iesniegtais skaidrojums neatbilst pasūtītāja redzējumam par to, kādam tam būtu jābūt vai ir pārlieku nekonkrēts. Turklāt šīs neskaidrības par paskaidrojuma detalizācijas pakāpi būtu iespējams novērst tieši konsultāciju ceļā, noskaidrojot, vai patiešām par pieteicējas piedāvāto cenu pasūtījumu nebūtu iespējams īstenot.
Neraugoties uz to, ka pieteicēja sniegusi skaidrojumu, tiesa uzskatījusi, ka tas nav gana detalizēts, lai pasūtītājam rastos pienākums konsultēties ar pieteicēju. Taču ir acīmredzams, ka Publisko iepirkumu likuma 48.panta trešās daļas jēga ir tieši precizēt nianses attiecībā uz cenas veidošanos, lai kliedētu pasūtītāja šaubas par cenas pamatotību. Pieņemot, ka minētās normas piemērošanas priekšnoteikums ir pietiekami detalizēta paskaidrojuma iesniegšana, zustu šajā normā paredzētās konsultēšanās jēga.