40 Šajā ziņā uzreiz ir jāatgādina, ka, pirmkārt, jautājums par to, vai darījums ir kvalificējams kā būvdarbu publiskā iepirkuma līgums Savienības tiesību normu izpratnē, ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā. Šajā ziņā iecerētajai līguma kvalificēšanai par “nomas līgumu”, kuru uzsver Pizzarotti un Itālijas valdība, nav izšķirošas nozīmes (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/Vācija, C‑536/07, EU:C:2009:664, 54. punkts un tajā minēta judikatūra).
41 Otrkārt, ja līgums vienlaikus ietver elementus, kam ir būvdarbu publiskā iepirkuma līguma iezīmes, un tādus elementus, kam ir cita veida līguma iezīmes, tad tā juridiskā kvalificēšana un piemērojamās Savienības tiesību normas ir atkarīgas no līguma galvenā priekšmeta (šajā ziņā skat. spriedumus Auroux u.c., C‑220/05, EU:C:2007:31, 37. punkts; Komisija/Itālija, C‑412/04, EU:C:2008:102, 47. punkts, un Komisija/Vācija, EU:C:2009:664, 57. punkts).
42 Pamatlietā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka brīdī, kad Comune di Bari saņēma Pizzarotti piedāvājumu noslēgt attiecīgo līgumu, ar šo līgumu iecerētās ēkas būvniecība vēl nebija uzsākta. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka minētā līguma galvenais priekšmets ir šīs ēkas uzcelšana, kura sevī tik tiešām ietver arī to, ka vēlāk šī ēka katrā ziņā tiks iznomāta (šajā ziņā skat. spriedumu Vācija/Komisija, EU:C:2009:664, 56. punkts).
43 Kā ir uzsvērusi Vācijas valdība, lai secinātu, ka pastāv “būvdarbu publiskā iepirkuma līgums” Direktīvas 93/37 izpratnē, ir vēl vajadzīgs, lai projektētās celtnes būvniecība atbilstu līgumslēdzējas iestādes precizētajām vajadzībām (spriedums Vācija/Komisija, EU:C:2009:664, 55. punkts).
44 Tas tā ir tad, ja līgumslēdzēja iestāde ir veikusi pasākumus, lai definētu būves veidu vai īstenotu izšķirošu ietekmi uz būves ideju (šajā ziņā skat. spriedumu Helmut Müller, C‑451/08, EU:C:2010:168, 67. punkts).
45 Pamatlietā “akta par apņemšanos iznomāt” projekts, kuru iesniedzējtiesa ir minējusi kā pēdējo līguma veida formu, kuru Pizzarotti piedāvāja Comune di Bari [pašvaldībai], tā 10. punktā atsaucas uz prasību kopumu, kuru noteica Corte d’appello di Bari [Bari Apelācijas tiesa], lai publicētu attiecīgo paziņojumu par tirgus izpēti. Šī akta projekta 7. pantā administrācijai ir rezervētas tiesības pirms ēkas pieņemšanas pārbaudīt, vai tā atbilst šim prasību kopumam.
46 Šajā prasību kopumā ir precizētas projektētās ēkas dažādās tehniskās un tehnoloģiskās raksturīpašības, kā arī – atkarībā no visiem statistikas datiem par Bari rajona tiesu darbībām (civillietu un krimināllietu skaits, vienas tiesu iestādes tiesas sēžu skaits dienā, tiesnešu un prokuroru skaits, administratīvā personāla, kriminālpolicijas un drošības dienestu personāla skaits, Bari advokātu kolēģijā reģistrēto advokātu skaits u.c.) – katras tiesas, kura ietilpst šajā tiesu rajonā, vajadzības (biroju un tiesas sēžu zāļu, konferenču, sanāksmju zāļu un arhīvu telpu skaits, telpu platība, iekšējās saziņas līdzekļi), kā arī noteikts skaits kopējo vajadzību, piemēram, vietu skaits auto stāvvietās.
47 Pretēji tam, ko apgalvo Pizzarotti un Itālijas valdība, šāds prasību kopums rāda, ka Comune di Bari varēja izšķirošā veidā ietekmēt uzceļamas ēkas projektu.
48 No tā izriet, ka pamatlietā iecerētā līguma galvenais priekšmets bija tādas ēkas uzcelšana, kura atbilstu līgumslēdzējas iestādes precizētajām vajadzībām.
49 Ir patiesi, kā to norāda iesniedzējtiesa, ka “akta par apņemšanos iznomāt” projektā bija ietverti arī atsevišķi nomas līguma elementi. Tiesā tika uzsvērts fakts, ka finansiālais ieguldījums, kas pienācās no administrācijas saskaņā ar šī projekta 5. punktu, atbilst “gada nomas maksai” EUR 3,5 miljonu apmērā, kuri bija jāmaksā 18 gadus, kas atbilst šī līguma darbības laikam. Atbilstoši Pizzarotti un Itālijas valdības sniegtajām norādēm šis ieguldījums, kas kopā veido summu EUR 63 miljonu apmērā, esot acīmredzami zemāks par kopējām paredzētajām ēkas izmaksām, kuras esot aptuveni EUR 330 miljoni.
50 Tomēr šajā ziņā ir jāatgādina, ka noteicošais elements attiecīgā līguma kvalificēšanai ir tā galvenais priekšmets, nevis uzņēmēja atlīdzības apmērs vai tās samaksas kārtība (spriedums Vācija/Komisija, EU:C:2009:664, 61 punkts).