Iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt Pasūtītāja pārstāvju norādītajam, ka gadījumā, ja speciālā atļauja netiktu pieprasīta uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi, ir iespējama tāda situācija, kad Iepirkumā uzvar pretendents, bet pēc lēmuma pieņemšanas tā piesaistītajam speciālistam objektīvu iemeslu dēļ netiek izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem. Turklāt iepriekš aprakstītā situācija var atkārtoties, līdz ar to iepirkuma līgums pēc būtības var netikt izpildīts. Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iepirkuma nolikuma 20.1.5.punktā iekļautajai prasībai, ka speciālajai atļaujai pieejai valsts noslēpumam ir jābūt nokārtotai uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi un iekļautai piedāvājumā, ir leģitīms mērķis. Proti, tās mērķis ir savlaicīga iepirkuma līguma izpilde un iepriekš minēto, kā arī tamlīdzīgu situāciju izslēgšana, tādējādi pēc iespējas samazinot Pasūtītāja risku un nodrošinot Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punkta ievērošanu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija, izvērtējot lietas materiālus un lietas dalībnieku norādīto, konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Pasūtītājam atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām ir noteikts īpašais drošības režīms un līdz ar to apsardzes darbiniekiem iepirkuma līguma izpildei ir nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu.
Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, tā kā konkrētā iepirkuma līguma priekšmets ir Publisko iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļā ietverto pakalpojumu sniegšana, uz šāda veida iepirkumu nav pilnā mērā attiecināms Publisko iepirkumu likuma regulējums. Arī Eiropas Savienības Tiesa 2011.gada 17.marta sprieduma lietā C-95/10 Strong Seguranca SA pret Municipio de Sintra un Securitas-Servicos e Tecnologia de Seguranca 43.apsvērumā ir norādījusi, ka „ir jāpiebilst, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru līgumiem par pakalpojumiem, kas minēti Direktīvas 2004/18 II B pielikumā, ir īpašs raksturs (2007. gada 13. novembra spriedums lietā C-507/03 Komisija/Īrija, 25.punkts). Tā vismaz dažiem no šiem pakalpojumiem ir īpašas iezīmes, kas varētu attaisnot, ka līgumslēdzēja iestāde personiski un konkrēti ņem vērā katra kandidāta individuāli iesniegto piedāvājumu.”
No minētā sprieduma secināms, ka, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļā ietverto pakalpojumu īpašo raksturu, pasūtītājs šo pakalpojumu iepirkumā ir tiesīgs izvirzīt nosacījumus, kas tieši neizriet no Publisko iepirkumu likuma regulējuma, proti, pasūtītājam ir lielāka rīcības brīvība prasību definēšanā, un tam nav arī pienākums brīvas konkurences principu nodrošināt tādā mērā kā iepirkuma procedūrās, kurās ir jāievēro visas Publisko iepirkumu likuma prasības.