Pārbaudot lietas materiālus un uzklausot lietas dalībniekus, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Uzvarētājs savā piedāvājumā iekļāvis naudas plūsmas grafiku (piedāvājuma 173.lapa). Naudas plūsmas grafikā ir norādīti plānotie izdevumi un ieņēmumi pa mēnešiem, un divās pēdējās ailēs norādīti plānotie ienākumi, kas, ņemot vērā Uzvarētāja skaidrojumu par nepilnīgo atsauces skaidrojumu, ir uzskatāma par izmaksājamo ieturējuma naudu. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka Uzvarētājs savā piedāvājumā nebija norādījis ieturējuma naudu. Ieturējuma nauda tika norādīta Uzvarētāja piedāvājumā jau sākotnēji, tā vienkārši netika tieši apzīmēta kā ieturējuma nauda.
Papildus no Uzvarētāja piedāvājumā iekļautās informācijas iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka tieši ailēs, kurās ir norādīta plānotā ieturējuma nauda, nav norādīts mēnesis, kurā šis naudas apmērs būs izmaksājams, taču ir apzīmējums „***”, kura skaidrojums ir norādīts piedāvājumā. No piedāvājumā ietvertā apzīmējuma skaidrojuma ir secināms, ka tas ir nepilnīgs, proti, nav pabeigts teikums, līdz ar to arī nav saprotama teikumā ietvertā doma - ko izpildītājs plāno sagatavot pēc gala novērtējuma akta un garantijas laika vai garantijas laika garantijas iesniegšanas. Pārbaudot Uzvarētāja sniegto skaidrojumu par apzīmējuma skaidrojuma pilno tekstu, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Uzvarētāja piedāvājumā pieļautā kļūda apzīmējuma skaidrojumā, nenorādot pilnu skaidrojumu (nepabeidzot teikumu), ir atzīstama par nepilnību, kuru ir iespējams novērst, Pasūtītājam lūdzot šo nepilnību novērst.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2012.gada 22.jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-156/2012 un 2010.gada 5.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-451/2010 ir norādījis, ka ar pasūtītāja lūgumu precizēt iesniegto informāciju saprotama ne tikai, piemēram, gramatikas vai acīmredzamu kļūdu izlabošana, bet arī tādas informācijas pieprasīšana, kas no piedāvājuma nepārprotami neizriet. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā gadījumā, ja pasūtītājs lūdz izskaidrot piedāvājumā jau esošu informāciju, attiecīgajam pasūtītājam var tikt sniegta informācija, kas tiešā tekstā piedāvājumā nav bijusi ietverta un no piedāvājuma nav tieši konstatējama. Arī Eiropas Savienības Tiesa 2009.gada 10.decembra Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-195/08 Antwerpse Bouwwerken NV pret Eiropas Komisiju ir norādījusi, ka gadījumā, kad līgumslēdzēja iestāde saskaras ar neskaidru piedāvājumu un ja aicinājums precizēt šāda piedāvājuma saturu var nodrošināt tiesisko drošību tādā pašā veidā kā tūlītējs piedāvājuma noraidījums, šis princips liek līgumslēdzējai iestādei pieprasīt attiecīgajam kandidātam paskaidrojumus, nevis vienkārši noraidīt šāda kandidāta piedāvājumu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka šajā gadījumā Pasūtītājs pamatoti lūdza Uzvarētajam skaidrot tā piedāvājumā iekļauto informāciju, jo no neskaidrās atsauces ir saprotams, ka tā ir acīmredzama nepilnība, līdz ar to tika novērsta situācija, ka atbilstošs pretendents tiktu noraidīts tikai formālas nepilnības dēļ. Papildus no Konkursa dokumentācijas neizriet, ka Pasūtītājs būtu noteicis formu, kādā pretendentiem savā piedāvājumā jāiekļauj plānotās naudas plūsmas grafiks, vien nosakot, ka tabulas veidā jāattēlo plānotā naudas plūsma pa mēnešiem, ievērojot līguma projektā noteikto maksāšanas kārtību.