Iesniedzējs uzskata, ka Pasūtītājs nepamatoti noraidījis tā piedāvājumu sakarā ar finanšu piedāvājumā atklātajām aritmētiskajām kļūdām.
Pasūtītājs paskaidroja, ka iepirkuma komisija konstatēja, ka visās iepirkuma priekšmeta daļās Iesniedzēja piedāvājumā tika konstatētas rupjas aritmētiskās kļūdas un iepirkuma komisija veica pārrēķinu, kā arī konstatēja, ka pakalpojumu gala cena ievērojami atšķiras no Iesniedzēja finanšu piedāvājumā sākotnēji norādītās līgumcenas.
Saskaņā ar Konkursa nolikuma 28.14.punktu finanšu piedāvājums jāsagatavo atbilstoši Finanšu piedāvājuma veidnei (8.pielikums). Atbilstoši Konkursa nolikuma
7. pielikuma finanšu piedāvājuma veidnei, ievērojot Pasūtītāja norādītās pakalpojuma sniegšanas vietas, kā arī pakalpojuma aprakstu (atkritumu grozu iztukšošana un maisiņu nomaiņa, palodžu slaucīšana u.tml.) un pakalpojumu sniegšanas biežumu (5x divās nedēļās, 2x nedēļā u.tml.), pretendentam paredzēts uzrādīt pakalpojuma cenu par vienu uzkopšanas reizi (bez PVN), pakalpojuma cenu par vienu mēnesi (bez PVN), pakalpojuma cenu par gadu kopā (bez PVN).
Saskaņā ar iepirkuma komisijas 2018.gada 7.augusta sēdes protokolā Nr.3 norādīto tā konstatēja, ka Iesniedzēja finanšu piedāvājums nav iesniegts Excel formātā, kā arī finanšu piedāvājumā ir kļūdas. Iepirkuma komisija veica finanšu piedāvājumā esošo kļūdu labojumu, kā arī secināja, ka Iesniedzēja finanšu piedāvājums nav atbilstošs. Iepirkuma komisijas ieskatā, lūdzot Iesniedzējam labot finanšu piedāvājumu, veidotos jauns piedāvājums, kas atbilstoši Publisko iepirkumu likumam nav pieļaujami, un attiecīgi lēma Iesniedzēja piedāvājumu izslēgt no turpmākās vērtēšanas.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 41.panta devītajai daļai piedāvājumu vērtēšanas laikā pasūtītājs pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu; ja pasūtītājs konstatē šādas kļūdas, tas šīs kļūdas izlabo; par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu pasūtītājs paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas; vērtējot finanšu piedāvājumu, pasūtītājs ņem vērā labojumus.
Iesniegumu izskatīšanas komisija no Pasūtītāja pārstāvja sniegtā skaidrojuma iesnieguma izskatīšanas sēdē konstatēja, ka finanšu piedāvājuma neiesniegšana Excel formātā netika uzskatīts kā patstāvīgs piedāvājuma noraidīšanas pamats, bet gan tas, ka tā piedāvājumā tika konstatētas daudzas aprēķinu kļūdas.
Saskaņā ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 7.oktobra lēmumā lietā SKA-965/2014 ietvertajām atziņām ar aritmētisko kļūdu ir saprotama kļūda, kas radusies aritmētisku darbību rezultātā, piemēram, norādīto vienības cenu nepareiza saskaitīšana; aritmētiskas kļūdas ir labojamas ar aritmētiskām darbībām un šādas kļūdas konstatē un izlabo pasūtītājs piedāvājumu vērtēšanas laikā. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai pieļauto kļūdu atzītu par aritmētisku kļūdu, nepietiek ar to vien, ka kļūda ir labojama ar aritmētiskām darbībām, bet primāri ir jākonstatē, ka šī kļūda ir radusies aritmētisko darbību rezultātā. Konkrētajā gadījumā Iesniedzēja finanšu piedāvājumā ir nepārprotami konstatējams, ka: 1) kļūdas ir radušās aritmētisku darbību rezultātā, proti, nepareizi sareizinot pakalpojuma cenu par vienu uzkopšanas reizi ar nolikumā norādīto pakalpojuma apjomu, kā rezultātā nepareizi aprēķināta piedāvājamā pakalpojuma cena par gadu kopā; 2) šīs kļūdas ir labojamas ar aritmētiskām darbībām. Līdz ar to minētās kļūdas ir uzskatāmas par aritmētiskām kļūdām.
Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 41.panta devītajā daļā noteiktajam Iesniedzēja iesniegtajā finanšu piedāvājumā ir konstatējamas aritmētiskās kļūdas, kuras turklāt iepirkuma komisija ir labojusi un attiecīgi šis veiktais kļūdu labojums ir bijis pamatots. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka iepirkuma komisijai bija pamats veiktos labojumus ņemt vērā, vērtējot finanšu piedāvājumu, nevis šo labojumu dēļ noraidīt Iesniedzēja piedāvājumu kā neatbilstošu Konkursa nolikuma prasībām.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī vērš uzmanību, ka ne no Publisko iepirkumu likuma 41.panta devītās daļas regulējuma, ne no minētajām Augstākās tiesas prakses atziņām neizriet, ka aritmētisko kļūdu labošanas ietvaros būtu labojama vienības cena. Tas arī ir loģiski, jo faktiskais pretendenta finanšu piedāvājums šajā gadījumā ir tieši vienības cena, no kuras ir atkarīga katras pozīcijas summa un kopējā piedāvātā līgumcena un kura nav maināma. Tieši šo pozīciju aprēķini un attiecīgi arī kopējā piedāvātā cena ir pakļauta aritmētisko kļūdu labošanai, ņemot vērā piedāvāto vienības cenu. Šajā gadījumā iepirkuma komisija pamatoti konstatēja, ka vienīgais kļūdu labošanas veids ir piedāvāto vienības cenu (cenu par pakalpojuma reizi) reizināt ar pakalpojuma sniegšanas reižu skaitu mēnesī (iegūstot pakalpojuma cenu par vienu mēnesi) un attiecīgi iegūto pakalpojuma cenu par vienu mēnesi reizinot ar 12 (mēnešu skaitu gadā), iegūstot kopējo pakalpojuma cenu par gadu. Lietā arī nav konstatējami jebkādi apstākļi, kas liecinātu par to, ka Iesniedzējs būtu vēlējies piedāvāt tādas vienas vienības cenas, kuras atšķirtos no finanšu piedāvājumā faktiski piedāvātajām. Arī Iesniedzēja pārstāvji iesnieguma izskatīšanas sēdē norādīja, ka iepirkuma komisija pamatoti finanšu piedāvājuma aritmētisko kļūdu labojumu veica, ņemot par pamatu vienas vienības cenu, kas norāda uz to, ka tas faktiski piedāvā tādas vienības cenas, kādas arī ir norādītas finanšu piedāvājumā.
Papildus norādāms, ka pozīcijās, kurās pakalpojumu sniegšanas biežums ir norādīts, piemēram, 2 reizes nedēļā, nav principiāli izšķiroši, kādā veidā ir noskaidrojama cena par vienu mēnesi (ņemot vērā, ka mēnesī ir 4 nedēļas vai 4,5 nedēļas u.tml.). Svarīgākais šajā kļūdu labošanā ir ievērot vienlīdzīgas attieksmes pret piegādātājiem principu, ņemot vērā cenu par vienu uzkopšanas reizi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir pamatots.