16 2016. gada 11. augustā Órgano Administrativo de Recursos Contractuales de la Comunidad Autónoma de Euskadi (Basku zemes autonomās kopienas Administratīvās pārsūdzības iestāde publiskā iepirkuma jomā, Spānija) tika iesniegta uzņēmuma Montte īpašā sūdzība par minētajām iepirkuma specifikācijām. Montte apgalvo, ka prasība, saskaņā ar kuru ir nepieciešams minimālais punktu skaits, kas jāsaņem tehniskā posma ietvaros, lai varētu turpināt dalību atlases procedūrā, ir atceļama, jo ar to tiek ierobežota pretendentu piekļuve iepirkuma procedūras saimnieciskajam posmam un tās rezultātā minētajās specifikācijās paredzētajam tehnisko un saimniecisko kritēriju svēršanas veidam zūdot jebkāda praktiskā nozīme. Montte uzsver, ka atšķirībā no cenas kritērija, kurš ir piemērojams automātiski, izmantojot formulu, kvalitatīvi ne tik objektīvi vērtēto tehnisko kritēriju svērums praksē esot 100 % no kopējā punktu skaita. Tādējādi, Montte ieskatā, piemērojot šādus kritērijus, neesot iespējams izvērtēt arī pretendentu piedāvāto cenu un Musikene tātad nevar uzzināt visizdevīgāko piedāvājumu pēc visu kritēriju izsvēršanas.
17 Musikene savukārt uzskata, ka minētā prasība ir pamatota. Tā norāda, ka, tā kā pamatlietā aplūkotais publiskais iepirkums attiecas uz tāda aprīkojuma piegādi, kas būs ēkas neatņemama sastāvdaļa, ir pamatoti prasīt, lai pretendentu piedāvājumi atbilstu noteiktām minimālajām prasībām saistībā ar termiņiem un pakalpojumu tehnisko kvalitāti.
26 Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2014/24 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā, atbilstoši kuriem līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts atbilstoši atklātai procedūrai izsludināta iepirkuma specifikācijās noteikt minimālās prasības saistībā ar tehnisko novērtējumu, kā rezultātā iesniegtie piedāvājumi, kuriem pēc šī novērtējuma nav piešķirts iepriekš noteikts minimālais punktu skaits, tiek izslēgti no tālākas izvērtēšanas gan no tehnisko kritēriju, gan cenas aspekta.
27 Lai arī Direktīvas 2014/24 27. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, šajā direktīvā līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts šādā procedūrā noteikt minimālās prasības saistībā ar tehnisko novērtējumu.
28 Šajā ziņā, kā secinājumu 37. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, Direktīvas 2014/24 27. pantā nav ietverti noteikumi, kas attiecas uz publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gaitu, izņemot noteikumus par piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.
29 Turklāt minētās direktīvas 90. apsvērumā ir atgādināts, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus, savukārt šīs pašas direktīvas 92. apsvērumā ir precizēts, ka tās mērķis ir mudināt līgumslēdzējas iestādes izvēlēties tādus piešķiršanas kritērijus, kas tām ļauj iegūt kvalitatīvus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kuri ir optimāli pielāgoti to vajadzībām.
30 Turpretī Direktīvas 2014/24 67. panta 1. punktā ir noteikts, ka līgumslēdzējas iestādes publisku līgumu slēgšanas tiesības balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Šīs direktīvas 67. panta 2. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzējām iestādēm saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc cenas vai izmaksām, un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, ko vērtē pēc vairākiem kritērijiem, arī pēc kvalitātes, kas tostarp ietver tehnisko vērtību.
31 Jāpiebilst, ka šiem kritērijiem, kā tas izriet no minētās direktīvas 90. apsvēruma un tās 67. panta 4. punkta, ir jānodrošina atbilstība pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, lai nodrošinātu piedāvājumu relatīvās vērtības objektīvu salīdzināšanu un tādējādi efektīvu konkurenci. Tā tas nebūtu attiecībā uz kritērijiem, kas līgumslēdzējai iestādei piešķir neierobežotu izvēles brīvību (pēc analoģijas attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. punkts), skat. spriedumu, 2012. gada 10. maijs, Komisija/Nīderlande, C‑368/10, EU:C:2012:284, 87. punkts).
32 Līdz ar to līgumslēdzējām iestādēm, ievērojot šī sprieduma iepriekšējā punktā minētās prasības, ir tiesības atbilstoši to vajadzībām noteikt tostarp tehniskās kvalitātes līmeni, kam ir jāatbilst iesniegtajiem piedāvājumiem, ņemot vērā attiecīgā līguma raksturlielumus un priekšmetu, un noteikt minimālo robežvērtību, kādai šiem piedāvājumiem ir jāatbilst no tehniskā viedokļa. Šajā ziņā, kā rakstveida apsvērumos norādījusi Komisija, Direktīvas 2014/24 67. pantā nav aizliegts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā sākotnēji izslēgt iesniegtos piedāvājumus, kuriem tehniskajā novērtējumā nav ticis piešķirts iepriekš noteikts minimālo punktu skaits. Šajā ziņā jākonstatē, ka piedāvājums, kuram nav ticis piešķirts šāds punktu skaits, principā neatbilst līgumslēdzējas iestādes vajadzībām un nav ņemams vērā, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Tādējādi līgumslēdzējai iestādei šādā gadījumā nav jānosaka, vai šāda piedāvājuma cena ir zemāka par to piedāvājumu cenu, kuri netika izslēgti un kuriem tika piešķirts minētais punktu skaits, un kuri tātad atbilst līgumslēdzējas iestādes vajadzībām.
33 Šajā kontekstā vēl ir jāprecizē – ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršana notiek pēc tehniskā novērtējuma, līgumslēdzējai iestādei obligāti ir jāņem vērā to piedāvājumu cena, kuriem no tehniskā viedokļa ir ticis piešķirts minimālais punktu skaits.
34 Šī sprieduma 32. punktā izdarīto konstatējumu neatspēko iesniedzējtiesas norādītais apstāklis, ka Direktīvā 2014/24 ir tieši paredzēta iespēja, ka atsevišķas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kas nav atklātas procedūras, var norisināties secīgos posmos, kas tā ir konkursa procedūras ar sarunām (29. panta 6. punkts), konkursa dialoga (30. panta 4. punkts) vai arī inovāciju partnerības (31. panta 5. punkts) gadījumā.
35 Kā secinājumu 48. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, no tā, ka Direktīvā 2014/24 saistībā ar noteiktām procedūrām, kā, piemēram, šīs direktīvas 29. panta 6. punktā, 30. panta 4. punktā un 31. panta 5. punktā minētās procedūras, ir paredzēta iespēja, ka tās var norisināties secīgos posmos, nevar secināt, ka tādā atklātā procedūrā kā pamatlietā aplūkotā piedāvājumu novērtējums divos posmos vienīgajā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā nav pieļaujams.
36 Šajā ziņā ir jāņem vērā, kā rakstveida apsvērumos ir norādījusi Komisija, ka minētajās tiesību normās paredzētā līgumslēdzējas iestādes iespēja izslēgt piedāvājumus, kuri, lai gan atbilst minimālajām prasībām, nav starp labākajiem piedāvājumiem, ir pamatojama ar to attiecīgo procedūru īpašo raksturu, kuru ietvaros sarunu vai dialoga procedūru būtu grūti veikt, ja līdz pat iepirkuma procedūras galīgajam posmam tiktu saglabāts pārmērīgi liels piedāvājumu vai risinājumu skaits.
37 Tomēr pamatlieta attiecas uz situāciju, kas atšķiras no šī sprieduma 34. punktā minētajos noteikumos paredzētajām situācijām. Proti, no pamatlietā aplūkotajām publiskā iepirkuma specifikācijām neizriet, ka līgumslēdzējai iestādei būtu iespēja izslēgt piedāvājumus, kas atbilst piešķiršanas kritērijiem, un izvēlēties tikai labākos piedāvājumus. Tieši pretēji – saskaņā ar minētajām specifikācijām vienīgie piedāvājumi, kurus līgumslēdzēja iestāde var izslēgt no novērtējuma, kas veikts, pamatojoties uz cenu, ir tie piedāvājumi, kuri neatbilst ar tehnisko novērtējumu saistītajām minimālajām prasībām un tātad – līgumslēdzējas iestādes vajadzībām. Šādas rīcības mērķis nav ierobežot to piedāvājumu skaitu, kas iesniegti izvērtēšanai, pamatojoties uz cenu, jo visi iesniegtie piedāvājumi principā var atbilst šīm minimālajām prasībām.
38 Katrā ziņā ir jāatgādina, ka līgumslēdzējām iestādēm visā procedūras laikā ir jāievēro Direktīvas 2014/24 18. pantā noteiktie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas principi, kuru vidū tostarp ir vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principi.
39 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2014/24 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā, atbilstoši kuriem līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts atbilstoši atklātai procedūrai izsludināta iepirkuma specifikācijās noteikt minimālās prasības saistībā ar tehnisko novērtējumu, kā rezultātā iesniegtie piedāvājumi, kuriem pēc šī novērtējuma nav piešķirts iepriekš noteikts minimālais punktu skaits, tiek izslēgti no tālākas izvērtēšanas gan no tehnisko kritēriju, gan cenas aspekta.
Par otro jautājumu
40 Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai noliedzošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā Direktīvas 2014/24 66. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā, atbilstoši kuriem līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts atbilstoši atklātai procedūrai izsludināta iepirkuma specifikācijās noteikt minimālās prasības saistībā ar tehnisko novērtējumu, kā rezultātā iesniegtie piedāvājumi, kuriem pēc šī novērtējuma nav piešķirts iepriekš noteikts minimālais punktu skaits, tiek izslēgti no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas secīgajiem posmiem neatkarīgi no atlikušo pretendentu skaita.
41 Šajā ziņā, ja Direktīvā 2014/24, it īpaši tās 18. un 67. pantā, paredzētie nosacījumi šajā lietā ir tikuši pareizi piemēroti, ir jāatzīst, ka līgumslēdzēja iestāde ir nodrošinājusi efektīvu konkurenci. Turklāt uzreiz ir jāprecizē, ka, pat ja pēc tehniskā novērtējuma ir palicis tikai viens piedāvājums, ko līgumslēdzēja iestāde var izskatīt, tai nav nekāda pienākuma izvēlēties to (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1999. gada 16. septembris, Fracasso un Leitschutz, C‑27/98, EU:C:1999:420, 32.–34. punkts). Šādos apstākļos, ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka iepirkuma procedūru, ņemot vērā attiecīgā līguma raksturiezīmes un priekšmetu, var raksturot kā tādu, saistībā ar kuru nepastāv efektīva konkurence, tā var izbeigt šo procedūru un attiecīgā gadījumā izsludināt jaunu procedūru ar atšķirīgiem piešķiršanas kritērijiem.
42 Nenoliedzami, ka atbilstoši Direktīvas 2014/24 66. pantam līgumslēdzējām iestādēm, ja tās izmanto šīs direktīvas 29. panta 6. punktā paredzēto iespēju samazināt apspriežamo piedāvājumu skaitu vai arī minētās direktīvas 30. panta 4. punktā paredzēto iespēju samazināt dialoga gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, šis samazinājums ir jāveic, piemērojot līguma dokumentos norādītos piešķiršanas kritērijus, lai galīgajā posmā izvēlēto piedāvājumu skaits ļautu nodrošināt reālu konkurenci, ja vien ir pietiekams skaits piedāvājumu, kas atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem.
43 Tomēr šī sprieduma 37. punktā norādīto iemeslu dēļ pamatlieta attiecas uz situāciju, kas atšķiras no Direktīvas 2014/24 29. panta 6. punktā un 30. panta 4. punktā paredzētajām situācijām, un tādēļ tā neietilpst minētās direktīvas 66. panta piemērošanas jomā. Līdz ar to pēdējā minētajā pantā paredzētā nepieciešamība nodrošināt reālu konkurenci līdz pat procedūras galīgajam posmam nav attiecināma uz tādām atklātām procedūrām kā pamatlietā aplūkotā procedūra.
44 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 66. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādus valsts tiesību aktus kā pamatlietā, atbilstoši kuriem līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts atbilstoši atklātai procedūrai izsludināta iepirkuma specifikācijās noteikt minimālās prasības saistībā ar tehnisko novērtējumu, kā rezultātā iesniegtie piedāvājumi, kuriem šajā novērtējumā nav piešķirts iepriekš noteikts minimālais punktu skaits, tiek izslēgti no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas secīgajiem posmiem neatkarīgi no atlikušo pretendentu skaita.