Tādējādi izskatāmajā lietā strīds ir par to, vai pasūtītājai bija jāvērtē pieteicējas papildus sniegtā informācija par pieteicējas pieredzi. [10] Strīda atrisināšanai noskaidrojams Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajā daļā ietvertās tiesību normas tvērums, proti, cik lielā mērā ir pieļaujams papildināt iepriekš sniegtu informāciju, nepārkāpjot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem. Vērtējot Publisko iepirkumu likuma 41.pantasestajā daļā ietverto tiesību normu, vērā ņemams, ka šobrīd spēkā esošais Publisko iepirkumu likums tika izstrādāts, lai pārņemtu Direktīvu 2014/24/ES. Savukārt Direktīvas 2014/24/ES izstrādes mērķis bija Direktīvas 2004/18/EK noteikumu pārskatīšana un modernizēšana, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam (Direktīvas 2014/24/ES preambulas 2.apsvērums). Publisko iepirkumu likuma 41.pantasestajā daļā ietvertā tiesību norma ir pārņemta no Direktīvas 2014/24/ES 56.panta 3.punkta, kas noteic, ka, ja informācija vai dokumentācija, kas jāiesniedz ekonomikas dalībniekiem, ir vai šķiet nepilnīga vai kļūdaina, vai ja trūkst konkrētu dokumentu, līgumslēdzējas iestādes var, ja vien valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno šo direktīvu, nav paredzēts citādi, lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus atbilstīgā termiņā iesniegt, papildināt, precizēt vai pabeigt attiecīgo informāciju vai dokumentāciju, ar noteikumu, ka šādi lūgumi tiek izdarīti, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.
[...]
No iepriekš minētā izriet, ka informāciju par kandidāta vai pretendenta atbilstību izvirzītajām kvalifikācijas prasībām var papildināt, savukārt tehniskajā un finanšu piedāvājumā ietverto informāciju nevar papildināt. Tas arī atbilst iepirkumu procedūru mērķim maksimāli efektīvi izmantot pasūtītāja līdzekļus (Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punkts), jo, izslēdzot no iepirkumu procedūras jau tās pirmajā posmā kandidātus, kuri spētu izpildīt piešķiramo iepirkumu līgumu (proti, atbilst kvalifikācijas atlases kritērijiem), bet kāda iemesla dēļ nav iesnieguši pilnībā visus kvalifikācijas dokumentus, tiktu sašaurināts pretendentu skaits, kas būtu uzaicināmi iesniegt piedāvājumu. Līdz ar to pasūtītājam vēlāk, vērtējot jau iesniegtos piedāvājumus, būtu mazākas iespējas izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Savukārt vienlīdzīga attieksme pret visiem kandidātiem netiktu pārkāpta, ja papildinājumi neskaidrai vai nepilnīgi sniegtai informācijai par kandidāta vai pretendenta atbilstību izvirzītajām kvalifikācijas prasībām nepieciešamības gadījumā tiktu prasīti visiem kandidātiem vai pretendentiem. Izskatāmajā lietā pasūtītāja ir noteikusi kvalifikācijas prasības, saskaņā ar kurām kandidātiem ir jāatbilst noteiktām tehniskajām un profesionālajām spējām, cita starpā nosakot, ka kandidātam pēdējo piecu gadu laikā(2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018.gadālīdz pieteikuma iesniegšanas dienai) ir jābūt veikušam, kā galvenajam būvdarbu veicējam, jaunas būvniecības vai pārbūves darbus trīs objektos. Kā iesniedzamais dokuments pie minētās prasības ir norādīts kandidāta sagatavots pieredzes saraksts saskaņā ar nolikuma 3.pielikumā pievienoto formu, par katru pieredzi apliecinošo objektu klāt pievienojot noteiktus dokumentus (sk. nolikuma 4.5.1.punktu, lietas 1.sējuma 29.lapa). Tātad kvalifikācijas prasība, kurai kandidātam ir jāatbilst, ir prasība par to, ka kandidātam, kā galvenajam būvdarbu veicējam, pasūtītājas noteiktajā laika periodā ir jābūt veikušam jaunas būvniecības vai pārbūves darbus trīs objektos, savukārt kvalifikācijas dokuments, kas to apliecina, ir pieredzes saraksts. Tādējādi secināms, ka pieteicēja, 2018.gada 14.maija vēstulē norādot trešo objektu (lietas 2.sējuma 166.lapa), ir papildinājusi kvalifikāciju apliecinošu dokumentu – pieredzes sarakstu. Atbilstoši iepriekš minētajam, tas ir pieļaujams.
Eiropas Savienības Tiesa attiecībā uz Direktīvas 2004/18 2.pantu ir atgādinājusi, ka viens no galvenajiem Savienības tiesību normu mērķiem publisko iepirkumu jomā ir nodrošināt pakalpojumu sniegšanas brīvību un netraucētu konkurenci visās dalībvalstīs. Šī dubultā mērķa izpildei Savienības tiesībās it īpaši tiek izmantots vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz pretendentiem vai kandidātiem un no tā izrietošais pienākums nodrošināt pārskatāmību. Pienākuma nodrošināt pārskatāmību galvenais mērķis ir garantēt, ka nepastāv favorītisma un līgumslēdzējas iestādes patvaļības risks (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 29.marta sprieduma lietā SAG ELV Slovensko u.c., C-599/10, ECLI:EU:C:2012:191, 25.punktu). Citā lietā Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde pēc pieteikuma dalībai publiskā iepirkuma procedūrā iesniegšanas termiņa beigām prasa pretendentam iesniegt tā situāciju raksturojošus dokumentus, piemēram, publicētu bilanci, kuras pastāvēšana pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām var tikt objektīvi pārbaudīta, ciktāl minētās procedūras dokumentos nav skaidri prasīts, ka ir jānosūta iztrūkstošie dokumenti vai informācija, citādi pieteikums netiks pieņemts izskatīšanai. Šāds lūgums nedrīkst nepamatoti radīt priekšrocības vai nelabvēlīgu situāciju pretendentam vai pretendentiem, kuriem tas ir adresēts (sk. Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā Manova, ECLI:EU:C:2013:647, 42.punkts).
No minētā izriet trīs kumulatīvi nosacījumi, kuriem jāatbilst kandidāta pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām iesniegtai informācijai vai dokumentiem, lai pasūtītāja tos vērtējot, nepārkāptu vienlīdzības un pārskatāmības principu: 1) informācijai vai dokumentiem jāpastāv pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām, un tiem ir jābūt objektīvi pārbaudāmiem; 2) iepirkuma procedūras dokumentos nav tieši noteikts, ka iztrūkstošajai informācijai vai dokumentiem jābūt iesniegtiem uzreiz, citādi pieteikums netiks pieņemts izskatīšanai; 3) pasūtītājas lūgums iesniegt trūkstošo informāciju vai dokumentus nedrīkst nepamatoti radīt priekšrocības vai nelabvēlīgu situāciju kandidātam, kuram tas ir adresēts.