Tiesa pilnībā piekrīt biroja argumentam , ka jebkuras iepirkuma procedūras nolikumā noteiktās prasības zināmā mērā ierobežos kāda interesenta iespējas piedalīties iepirkumā, tādējādi prioritāri gan birojam , gan tiesai jāvērtē, vai nolikumā izvirzītās prasības ir objektīvi pamatotas un samērīgas, kā arī gadījumā, ja nolikuma prasības radījušas kādai noteiktai precei priekšrocības, jāvērtē, vai tas patiesi ir izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai. Nevienai ieinteresētai personai nav subjektīvo tiesību noteikt, kādu tieši preci vai pakalpojumu pasūtītājai vajadzētu iepirkt, jo tā ir vienīgi pašas pieteicējas prerogatīva. Tāpat tiesa ir ierobežota vērtēšanā, vai pasūtītājas prasības ir mazāk vai vairāk efektīvas, jo šāds vērtējums ir atkarīgs no pasūtītājas vērtējuma. Neviens pretendents nevar pieprasīt pasūtītājam iegādāties tieši viņa piedāvāto preci, ja tā neatbilst visām pasūtītāja pamatoti izvirzītajām tehniskās specifikācijas prasībām . Lietā nav strīda par to, ka pasūtītāja iepērkamajām iekārtām nolikuma tehniskajā specifikācijā izvirzījusi augstas prasības. Taču tiesas vērtējumā, ja tiesa pēc nolikuma tehniskās specifikācijas prasību izvērtēšanas atzīs, ka prasības ir pamatotas, atbilst iepirkuma līguma mērķim, ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas, tad pieteicējas arguments, ka prasības ir pārmērīgas un nevajadzīgas un iepirkuma līguma mērķi var sasniegt ar pieteicējas piedāvāto iekārtu, nav vērā ņemams. Vienlaicīgi tiesa uzsver, ka tās ieskatā šādā gadījumā nav nozīmes arī tam , cik daudz ražotāju ražo nolikumā norādīto iekārtu, jo, ja pasūtītājam ir nepieciešams iepirkt kādu preci vai pakalpojumu, to nevar liegt tikai tāpēc, kā konkrētās preces vai pakalpojuma tirgū nav pietiekamas konkurences vai tādas nav vispār. Tas, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents, nenozīmē, ka iepirkums veikts negodprātīgi.[.....]
Tātad, pat, ja augstās prasības ir radījušas ierobežojumus konkurencei, tās ir bijušas likumīgas, jo lietā nav konstatēts, ka ierobežojumi bijuši nepamatoti, taču Publisko iepirkumu likums izslēdz tikai nepamatotus, nevis jebkurus ierobežojumus konkurencei. T iesas kompetencē nav vērtēt, vai un kāpēc iepirkumā nepiedalījās daudz vairāk pretendentu, vai tie nespēj piedāvāt preci pieprasītajā komplektācijā, vai arī tām nav komerciāli interesants tik skaitliski neliels iepirkums. T iesas kompetencē ir izvērtēt, vai ierobežojums konkurencei ir pamatots, un tiesa atzinusi, ka ierobežojums ir pamatots, jo ierobežojumi, proti, augstās prasības ir izšķirošas līguma priekšmeta pastāvēšanai. T iesa vērtējumā par nepamatotu konkurences ierobežojumu nevarētu atzīt pat tādu situāciju, ja tiešām nolikumā norādīto iekārtu tirgū piedāvātu tikai viens ražotājs, ja vien lietā apstiprinās, ka izvirzītās prasības pēc konkrētās iekārtas ir pamatotas un samērīgas. Tā kā izskatāmajā lietā tas ir apstiprinājies, proti, tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Latvijā izmantojamām iekārtām ir jāatbilst augstām tehniskām prasībām , nav piešķirama izšķiroša nozīme tam , cik ražotāji piedāvā tieši tādas komplektācijas radarus, kā noteikts iepirkuma nolikumā.