40 Vispār iepriekšējā līgumslēdzēja, kuram līgumslēdzēja iestāde līguma slēgšanas tiesības bija piešķīrusi sākotnēji, nomaiņa pret jaunu ir uzskatāma par maiņu kādai no attiecīgā publiskā iepirkuma līguma būtiskajām sastāvdaļām, ja vien šāda nomaiņa nav paredzēta sākotnējā līguma noteikumos, piemēram, kā apakšuzņēmuma līgums.
42 Ir arī skaidrs, ka, kopš APA 2000. gadā OTS pakalpojumus nodeva APA‑OTS, līgumslēdzēja iestāde ar šiem pakalpojumiem saistītos maksājumus veic tieši APA‑OTS un nevis vairs APA.
43 Tomēr minētās darbības tālāk nodošanai ir atsevišķas īpatnības, kas liek secināt, ka šādi grozījumi, kas veikti tādā situācijā kā pamata prāvā, nav būtiskas līguma sastāvdaļas grozījumi.
44 Faktiski no lietas materiāliem izriet, ka APA‑OTS ir APA 100 % apmērā piederoša filiāle, ka pēdējai minētai pieder APA‑OTS vadības pilnvaras un ka šo divu sabiedrību starpā pastāv vienošanās par peļņas un zaudējumu nodošanu APA. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka APA pilnvarotais pārstāvis pēc OTS pakalpojumu nodošanas apstiprināja līgumslēdzējai iestādei, ka APA ir solidāri atbildīga kopā ar APA‑OTS un ka jau esošais pakalpojums kopumā paliks nemainīgs.
45 Šāda vienošanās būtībā ir līguma iekšēja pārstrukturēšana, ar kuru sākotnējā līguma sastāvdaļas būtiski netiek mainītas.
46 Iesniedzējtiesa šajā kontekstā uzdod jautājumu par to, vai apstāklim, ka līgumslēdzējai iestādei nav apliecināts, ka APA‑OTS kapitāla daļas netiks nodotas trešajām personām līguma spēkā esamības laikā, ir juridiskas sekas.
47 Ja APA‑OTS kapitāla daļas tiktu nodotas trešajām personām pamata lietā apskatītā līguma spēkā esamības laikā, tad runa būtu ne tikai par sākotnējā līguma iekšēju pārstrukturēšanu, bet faktisku līgumslēdzēja nomaiņu, kas principā būtu līguma būtiskas sastāvdaļas grozīšana. Šāds pavērsiens būtu uzskatāms par jaunu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Direktīvas 92/50 izpratnē.
48 Līdzīgs pamatojums ir piemērojams, ja filiāles kapitāla daļu nodošana trešajām personām būtu paredzēta jau tad, kad tai tika nodota darbību veikšana (šajā sakarā skat. 2005. gada 10. novembra spriedumu lietā C‑29/04 Komisija/Austrija, Krājums, I‑9705. lpp., 38.–42. punkts).
49 Tomēr, tā kā šādi tas nav attīstījies, paliek spēkā šī sprieduma 45. punktā ietvertā analīze, saskaņā ar kuru attēlotajā situācijā ir notikusi līgumslēdzēja iekšēja restrukturizācija. Tas, ka nav garantijas, ka filiāles kapitāla daļas līguma spēkā esamības laikā netiks nodotas trešajām personām, šādu slēdzienu neietekmē.