Atbildētāja kasācijas sūdzībā iebilst pret to, ka tiesa drīkstēja vērtēt darba uzdevumu un nolikumu, jo pieteicēja pret tajā ietvertajām prasībām nav iebildusi. Jāuzsver, ka tiesas sprieduma būtība nav atzīt par prettiesiskām nolikuma vai darba uzdevuma prasības, bet gan izvērtēt iepirkuma procedūras norisi pēc piedāvājumu saņemšanas, ņemot vērā piemēroto iepirkuma procedūras veidu – sarunu procedūra. Pieteicēja vērsās tiesā, iebilstot citstarp pret pasūtītāja rīcību, neveicot sarunas ar visiem metu konkursā noteiktajiem uzvarētājiem, bet pārrunas veicot tikai ar diviem no tiem un ne ar pieteicēju. Šis apstāklis kopsakarā ar vispārīgu tehnisko specifikāciju un darba uzdevumu, kurš, kā noskaidrojusi tiesa, drīzāk atbilst telpu programmai, novedis pie nesalīdzināmu piedāvājumu iesniegšanas un vērtēšanas. Tieši sarunu procedūras trūkumi – sarunu faktiska neveikšana ar visiem pretendentiem, šīs procedūras neizmantošana pasūtītāja vēlmju un līdz ar to piedāvājuma precizēšanai – padara iepirkuma rezultātu par prettiesisku. Situācijā, kad iepirkuma dokumentācijā tehniskās specifikācijas nav iespējams noteikt ļoti detalizēti pērkamā pakalpojuma rakstura dēļ, ir attaisnojama sarunu procedūras piemērošana (protams, atbilstoši likumā paredzētajiem priekšnoteikumiem), taču tas vienlaikus nozīmē arī to, ka šī procedūra ir faktiski jāpiemēro, nevis uz to jāatsaucas vienīgi formāli vai jāpiemēro tikai attiecībā uz daļu no kandidātiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka būtiski iepērkamā pakalpojuma aspekti tā arī netiek detalizēti un ka tiek iesniegti tādi piedāvājumi, kuru detalizācijas pakāpe atšķiras tik ļoti, ka tos nav iespējas salīdzināt, kā tas noticis arī šajā gadījumā.
[9] Atbildētāja kasācijas sūdzībā vērš uzmanību uz to, ka nav normatīvo aktu, kuri noteiktu pasūtītājam pienākumu detalizēti paredzēt projekta saturu un sastāvu. Par šādu normatīvo aktu neesību nav šaubu. Būtiski ir, lai visiem iepirkuma dalībniekiem objektīvi ir saprotams, kas no tiem tiek sagaidīts konkrētajā iepirkumā. Neparedzot detalizētas prasības nolikumā, daļu pretendentu neaicinot uz sarunām, bet no pārējiem vienīgi sarunu gaitā noskaidrojot, vai projektā tiks ietvertas konkrētas sadaļas (kā tas redzams no sarunu protokola; sk. lietas 3.sējuma 6., 7.lapu), rodas situācija, kad pretendenti iesniedz būtiski atšķirīgus piedāvājumus. Šīs atšķirības liedz piedāvājumus savstarpēji salīdzināt, jo attiecas uz dažādiem piedāvājumu (piedāvāto pakalpojumu) aspektiem.