Augtākās tiesas ieskatā, šāda pieeja – vērtēt tikai lēmumā ietverto argumentu pietiekamību – attiecībā uz iepirkuma procedūras pārtraukšanu nav pareiza.
Konkrētā lieta nav vienkārši par administratīvā akta atcelšanu, bet gan par atceļošā administratīvā akta atcelšanu. Pieteicēja vēlas, lai spēku atgūst iepriekš izdotais tai labvēlīgais administratīvais akts, kurš ar pārsūdzēto lēmumu tika atcelts. Turklāt faktiskā pieteicējas vēlme ir, lai ar to tiktu noslēgts iepirkuma līgums.
Tādējādi, kaut arī pieteikums ir par administratīvā akta atcelšanu, faktiski pieteicēja vēlas iegūt (atgūt) sev labvēlīgu administratīvo aktu, lai iegūtu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.
[8] Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, kā arī apstākli, ka Augstākās tiesas ieskatā, arī lietās par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesai ir jāvērtē ne tikai lēmumā par iepirkuma procedūras pārtraukšanu ietvertie argumenti, bet ir jāļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierādīt, ka tā lēmums izbeigt iepirkuma procedūru ir objektīvi pamatots un nav patvaļīgs. Tas atbilst arī iepriekš minētajā Augstākās tiesas lēmumā norādītajam, ka personas tiesību aizsardzības mērķim tiesā vispirmām kārtām jābūt tiesiskuma atjaunošanai, šajā gadījumā – iepirkuma procedūras tiesiskai turpināšanai, ja iepirkuma izbeigšanai nav objektīva pamata.