Attiecībā uz piedāvājumu vērtēšanu kritērijā „Pretendenta piedāvātā kopējā pakalpojuma veikšanas cena” iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītāja iepirkuma komisija nepamatoti ir ņēmusi vērā pretendentu piedāvāto cilvēkstundu skaitu (un attiecīgo piedāvāto kopējo līgumcenu), jo tādā gadījumā Konkursa uzvarētāju faktiski nosaka piedāvātais cilvēkstundu skaits, proti, jo mazāks piedāvātais cilvēkstundu skaits, jo zemāka piedāvātā kopējā līgumcena, nevis no šī kritērija izrietošais noteicošais apstāklis - jo zemāka piedāvātā cena, jo lielāks punktu skaits ir piešķirams. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, šajā kritērijā izmantojot piedāvāto cilvēkstundu skaitu (nevis Pasūtītāja norādīto cilvēkstundu skaitu), Konkursā iesniegto piedāvājumu salīdzināšana faktiski nav iespējama.
Papildus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka izskatāmajā lietā no Konkursa dokumentācijas neizriet, ka pretendentu piedāvātais cilvēkstundu skaits iepirkuma līguma izpildē ir saistošs abām līgumslēdzēju pusēm, kas arī izriet no Pasūtītāja pārstāvju norādītā iesnieguma izskatīšanas sēdē, proti, ka līgumā būtu jāparedz nosacījums, ka uzvarējušais pretendents nedrīkst pārsniegt piedāvāto cilvēkstundu skaitu. Tāpat šo saistību neizraisošo faktu apliecina arī Konkursa nolikuma 4.pielikumā „Finanšu piedāvājums” iekļautais skaidrojums pie finanšu piedāvājuma ailēm „Cena par vienu cilvēkstundu” un „Piedāvātais cilvēkstundu skaits”, ka skaitlis tiks izmantots tikai vērtēšanai; faktiskais darbu apjoms pakalpojuma izmaksu pozīcijās būs atkarīgs no nepieciešamības un piešķirto resursu apjoma. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka iepirkuma procedūras uzvarētāju pēc būtības nevar noteikt saskaņā ar nosacījumiem (šajā gadījumā ar piedāvāto cilvēkstundu skaitu), kuri nav saistoši iepirkuma līguma izpildē.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, tā kā, vērtējot piedāvājumu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijā „Pretendenta piedāvātā kopējā pakalpojuma veikšanas cena”, izmantojot piedāvāto cilvēkstundu skaitu, piedāvājumi faktiski nav salīdzināmi, jo katrs pretendents norāda pēc tā ieskata nepieciešamo cilvēkstundu skaitu katrā pozīcijā tajās minēto darbu izpildei, taču tas šajā gadījumā nav saistošs, vienīgais loģiskais veids, kā izvērtēt piedāvājumus un piešķirt punktus pretendentiem šajā kritērijā, ievērojot vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, ir ņemt vērā to piedāvātās cenas par vienu cilvēkstundu un paša Pasūtītāja norādīto cilvēkstundu skaitu katrā pozīcijā, lai šis kritērijs nezaudē savu būtību un jēgu, proti, noteikt piešķiramo punktu skaitu katram pretendentam, ņemot vērā tikai tā piedāvāto kopējo līgumcenu, nevis, ka noteicošais šajā kritērijā ir apstāklis, kurš pretendents piedāvā mazāko cilvēkstundu skaitu.
Attiecībā uz Pasūtītāja argumentu, ka pretendentiem, kuri darbojas attiecīgajā tirgus segmentā, ir jābūt kompetentiem noteikt plānoto pakalpojumu izpildes laiku, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka neatkarīgi no tā, kurā tirgus segmentā darbojas pretendents, tas nevar prognozēt, cik bieži un kāda veida sistēmas izmaiņu pieprasījumus veiks Pasūtītājs. Līdz ar to reāli nepieciešamais cilvēkstundu skaits, kas nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, būs zināms tikai līguma izpildes laikā, kā arī noteicošais apstāklis šajā aspektā būs Pasūtītāja nepieciešamība veikt šādus pieprasījumus, nevis pretendenta rīcībā esošie resursi un līdzšinējā pieredze, jo ir loģiski, ka nevienam no pretendentiem nav bijusi pieredze tieši Konkursa rezultātā noslēdzamā iepirkuma līguma izpildē.