Blakus sūdzības kārtībā izšķiramas, vai attiecībā uz prasījumu par zaudējumu atlīdzinājumu publisko iepirkumu lietās ir paredzēta lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība.
Ka pareizi secināts tiesneša lēmumā, no Administratīva procesa likuma 93.panta pirmās un trešās daļas izriet, ka attiecība uz prasījumu par atlīdzinājumu ir jāievēro ārpustiesas izskatīšanas kārtība.
Tomēr uz publiskajiem iepirkumiem attiecas arī Publisko iepirkumu likums, kurā noregulēti arī atsevišķi procesuāli aspekti, kas saistīti ar šīs kategorijas lietu izskatīšanu. Šis regulējums ir speciāls regulējums iepretim Administratīva procesa likuma regulējumam, tādēļ Administratīva procesa likuma normas ir piemērojamas tiktāl, cik Publisko iepirkumu likums attiecīgo jautājumu nenoregulē atšķirīgi.
Publisko iepirkumu likums ietver regulējumu attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti publiskā iepirkuma procesā (likuma XI nodaļa „Zaudējumu atlīdzināšana”).
Publisko iepirkumu likuma 76.panta pirmā daļa noteic, ka zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar administratīvo procesu un valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā izskata Administratīvā rajona tiesa triju tiesnešu sastāvā.
Minētā panta otrā daļa noteic: ja atlīdzinājums tiek prasīts vienlaikus ar šā likuma 73.pantā paredzēto prasījumu (t.i., prasījumu par publiskā iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tā noteikumu grozīšanu vai termiņa saīsināšanu), tiesa to izlemj, izskatot attiecīgo pieteikumu un pieņemot kādu no šā likuma 75.panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem Šādu zaudējumu esības un atlīdzinājuma apmēra pierādīšanas pienākums gulstas uz pieteicēju. Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas šādu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt civiltiesiska kārtībā.
Savukārt 76.panta trešā daļa noteic, ka, iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar šā likuma 68.pantu (šī norma regulē tiesības iesniegt birojā sūdzību par iepirkuma procedūras pārkāpumiem), zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Pasūtītāja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā vai vēršoties pie pasūtītāja valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
No minētā izriet, ka attiecībā uz prasījumu par pasūtītāja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu iepirkuma procedūrā, nav jāievēro lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība, vēršoties ar attiecīgu prasījumu birojā.
Pieteicēja arī pamatoti vērš uzmanību uz to, ka laikā, kad tika apstrīdēti iepirkuma procedūras rezultāti, iepirkuma līgums vēl nebija noslēgts un attiecīgi zaudējumi nebija radušies.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 68.panta sestajai daļai pasūtītājam ir liegts noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, kamēr nav saņemts biroja lēmums par sūdzības izskatīšanas rezultātiem vai administratīvās lietas izbeigšanu. Pieņemot, ka pasūtītājs šo normu ievēros, nevarētu izveidoties situācija, kad sūdzības iesniegšanas laikā birojā sūdzību iesniegušajam pretendentam jau ir radušies zaudējumi, kas izceļas no tā, ka vairs nav iespējams iegūt līguma slēgšanas tiesības godīgas konkurences apstākļos, jo līgums jau ir noslēgts. Pasūtītāja lēmuma apstrīdēšana birojā ļauj atjaunot konkurenci un vienlīdzību starp ieinteresētajām personām, tādējādi novēršot zaudējumu rašanos. Tas nozīmē, ka pasūtītāja lēmuma apstrīdēšanas laikā zaudējumi un kaitējums ne tikai var vēl nebūt radies, bet pati lēmuma apstrīdēšana ļauj novērst zaudējumu un kaitējuma rašanos.
Pieteicēja ir izvēlējusies pieteikt zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu reizē ar pamatprasījumu par biroja lēmuma atzīšanu par prettiesisku, un pieteicējai ir tādas tiesības saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 76.panta trešo daļu Tādēļ pieteicējas blakus sūdzība ir apmierināma un pirmās instances tiesas tiesneša lēmums daļā, kurā atteikts pieņemt pieteikumu, ir atceļams.
Pieteicēja lūdz pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu, taču šāda lēmuma pieņemšana ir pirmās instances tiesas kompetencē, tādēļ lieta nosūtāma pirmās instances tiesai izlemšanai par pieteikuma pieņemšanu attiecīgajā daļā.