[9.1] Nolikumu 14.1. punkts paredz, ka piegādātājam ir jāatbilst vides vadības standartiem vai vides vadības sistēmām, atbilstoši vides pārvaldības un audita sistēmai (EMAS) vai uz citām sistēmām vai citiem vides vadības standartiem, kuri atbilst Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības sistēmas standartiem un kurus ir apstiprinājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas, iesniedzot neatkarīgās institūcijas sertifikātu (piemēram ISO 14001). Pasūtītājs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Lietā nav strīda par to, ka uzvarētāja piedāvājumiem pievienotie apakšuzņēmējam izsniegtie sertifikāti (lietas 77., 78., 79., 86., 87., 88. lapa) ir iesniegti, lai apliecinātu uzvarētāja atbilstību nolikumu 14.1. punktā izvirzītajai prasībai. Publisko iepirkumu likuma 46. panta ceturtā daļa pieļauj, ka piegādātājs var balstīties uz citu personu tehniskajām un profesionālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Piegādātājs, lai apliecinātu profesionālo pieredzi vai pasūtītāja prasībām atbilstoša personāla pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas. Tādējādi normatīvi ir noregulēts, ka vispārīgi, identiski kā iepriekš tiesas vērtētajos kritērijos, pretendentam nav liegts balstīties uz apakšuzņēmēja spējām. Un tiesa nesaskata ierobežojumus pretendentam balstīties uz apakšuzņēmēja spējām arī vides vadības standartu ievērošanā. Taču tiesa uzskata, ka ir pieļaujams piedāvājumos norādīt par balstīšanos uz apakšuzņēmēja spējām tādos darbos, kas nodoti apakšuzņēmējam izpildei, savukārt aktivitātēs, ko pretendents apņēmies veikt pats, nav saskatāms nekāds loģisks pamatojums balstīties uz citas personas spējām. [9.2] No uzvarētāja iesniegtajiem būvdarbu izpildes grafikiem (lietas 106., 108., 122., 124. lapa) tiesa secina, ka atbilstoši vides aizsardzības prasībām veicamās aktivitātes ir apņēmies veikt uzvarētājs, nevis apakšuzņēmējs, kurš ir saņēmis vides pārvaldības sistēmas sertifikātus. Tātad apakšuzņēmējam nav paredzēts nodot tos darbus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas. Šādā situācijā tiesa neuzskata par pieļaujamu uzvarētājam balstīties uz apakšuzņēmēja spējām un resursiem izsniegto sertifikātu veidā, ja apakšuzņēmējs neveiks darbus, kuros šīs spējas ir nepieciešamas. Tieši pretēji – darbus, kuri jāveic atbilstoši vides aizsardzības prasībām, veiks pats uzvarētājs, kurš nespēj apliecināt savu atbilstību vides vadības standartiem. Tiesa piekrīt, ka uzvarētājs un apakšuzņēmējs savstarpēji ir vienojušies par to, ka apakšuzņēmējs sadarbībā ar uzvarētāju koordinēs vides aizsardzības prasību ievērošanu, uzvarētājs ir apņēmies ievērot un īstenot visas nepieciešamās vides prasības un ievērot apakšuzņēmēja izstrādātās vides vadības sistēmas procedūras. Tomēr vienīgi šāda privāttiesiska vienošanās nav pietiekama un ticama. Ja, šādi vienojoties, būtu atspoguļota uzvarētāja un apakšuzņēmēja patiesā griba, tad tam secīgi bija jābūt ietvertam arī veicamo darbu proporcionālajā sadalījumā. Taču pēdējais neliecina par to, ka apakšuzņēmējs kaut kādā mērā būs iesaistīts darbos, ko paredzēts veikt uzvarētājam. Turklāt piedāvājumiem nav pievienoti nekādi citi pierādījumi, kas apstiprina apakšuzņēmēja darbinieku nodomu koordinēt vides aizsardzības prasību ievērošanu uzvarētāja veicamajos darbos un ka apakšuzņēmējs ir izstrādājis vides vadības sistēmas procedūras. To, ka apakšuzņēmēja spējas, kas nostiprinātas vides pārvaldības sistēmas sertifikātos, ir personalizētas un attiecināmas tikai uz uzņēmumu, kurš to saņēmis, norāda arī /pers. L/ un /pers. K/, kas apakšuzņēmējam izdevusi sertifikātus (lietas 35., 36. lapa).