Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka sarunu procedūru bez iepriekšēja paziņojuma var piemērot tad, ja pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu. Norma arī noteic, ka apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības.
Pirmās instances tiesa spriedumā atzina par pamatotu pasūtītājas izvēlēto procedūru, norādot, ka pasūtītājai ir pienākums uzturēt ielas un autoceļus savā teritorijā un, tā kā laikus uzsākto iepirkuma procedūru nebija izdevies sekmīgi pabeigt līdz iepriekšējo pakalpojumu līgumu termiņa beigām, pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība bija apdraudēta.
Augstākā tiesa turpmāk norādīto apsvērumu dēļ atzīst, ka pirmās instances tiesa konkrētajā gadījumā kļūdaini atzinusi, ka bija iestājies Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais gadījums.
[14] Nav šaubu, ka pašvaldībai ir pienākums uzturēt ielas un autoceļus savā teritorijā un ka ielu un autoceļu uzturēšanas pārtraukums, īpaši ziemā, varētu būtiski ietekmēt satiksmes drošību. Tas, ka pasūtītājai ielu un autoceļu uzturēšanas darbi 2016.gada janvārī un pārējos ziemas mēnešos būs nepieciešami, ir skaidrs, ņemot vērā, ka 2015.gada 31.decembrī beidzās līgums ar iepriekšējiem pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi var piekrist pirmās instances tiesai, ka pasūtītājai bija nepieciešamība pēc attiecīgajiem pakalpojumiem no 2016.gada 1.janvāra. Tomēr ar to vien nepietiek, lai attiecīgo pakalpojumu sniedzēju varētu izvēlēties procedūrā, kas būtiski ierobežo konkurenci, par kādu uzskatāma sarunu procedūra bez iepriekšēja paziņojuma.
Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punkta (Pašlaik – PIL 8.panta septītās daļas 3.punkts) )kontekstā būtiski ir ne tikai tas, ka pastāv vajadzība pēc pakalpojumiem vai ka radusies steidzamības situācija, bet arī tas, ka šāda situācija ir radusies pasūtītājai neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ, kas turklāt nav atkarīgi no pasūtītājas. Turklāt Augstākā tiesa uzsver, ka par neparedzamiem apstākļiem šīs normas kontekstā var tikt uzskatīti tādi apstākļi, kurus objektīvi, pievērošoties attiecīgajam jautājumam ar pienācīgu rūpību, nav iespējams paredzēt. Savukārt par ārkārtas apstākļiem uzskatāmi tādi apstākļi, kas neatbilst parastajai kārtībai (sk. šķirkļa „ārkārtas” skaidrojumu: http://www.tezaurs.lv/#/sv/%C4%81rk%C4%81rtas).
Līdz ar to lietā bija jāpārbauda, vai apstākļi, kurus pasūtītāja norāda kā tādus, kuru dēļ nevarēja piemērot konkurencei atvērtu procedūru, atbilst minētajām pazīmēm.
[15] Kā secinājusi pirmās instances tiesa, pasūtītāja ir veikusi darbības, lai izvēlētos nākamos pakalpojumu sniedzējus, tomēr nesekmīgi. Ar nesekmīgu pakalpojumu sniedzēja izvēli tiesas spriedumā domāts tas, ka pasūtītāja nav varējusi iepirkuma procedūrā laikus noteikt uzvarētāju, jo iepirkuma pirmajā un otrajā daļā birojs pēc sūdzību izskatīšanas aizliedzis slēgt līgumu, savukārt iepirkumu trešajā daļā pati pasūtītāja pārtraukusi un birojs šo lēmumu atstājis spēkā. Tātad steidzamības situācija Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē objektīvi esot radusies tādēļ, ka nebija laikus noteikts nākamais pakalpojumu sniedzējs.
Augstākās tiesas ieskatā, tiesa, izdarot minētos secinājumus, nav pienācīgi novērtējusi iepirkuma procesa tiesisko regulējumu un konkrētās lietas apstākļus.
[16] Nav šaubu, ka tas, ka pašvaldībai būs nepieciešami ielu uzturēšanas pakalpojumi (tostarp ziemā – ziemas periodam raksturīgie ielu uzturēšanas pakalpojumi), ir iepriekš paredzams un zināms apstāklis. Līdz ar to pašvaldībai, kurai ir pienākums nodrošināt ielu uzturēšanu, no savas puses ir jāpievērš pienācīga rūpība, lai pakalpojumu sniedzējs tiktu izvēlēts laikus.
Ir jāņem vērā, ka Publisko iepirkumu likums ļauj apstrīdēt un pārsūdzēt gan nolikuma prasības, gan iepirkuma rezultātus, kā arī nosaka termiņu, kādā šīs sūdzības iesniedzamas un izskatāmas, kā arī noteic, ka līdz sūdzības izskatīšanai pasūtītājs nevar atvērt piedāvājumus vai noslēgt līgumu (sk. Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmo, otro, trešo, piekto un 5.1daļu par sūdzības iesniegšanu un aizliegumiem pasūtītājam šajā sakarā, 84.panta pirmo daļu par sūdzības izskatīšanas termiņu, 85.pantu par biroja lēmumu pārsūdzēšanu). Ievērojot šo regulējumu, pasūtītājam, rīkojot iepirkumu, ir jārēķinās ar iespējamām sūdzībām un to, ka sūdzību izskatīšanas laikā nekādas turpmākas darbības iepirkuma pabeigšanai nedrīkstēs veikt. Tāpat iespējams rēķināties arī ar to, ka sūdzības var tikt atzītas par pamatotām un ka var būt nepieciešams papildu laiks, lai iepirkuma procedūru turpinātu atbilstoši tiesību normu prasībām (nolikuma pārstrādāšana, piedāvājumu atkārtota izvērtēšana). Tādēļ pats par sevi tas, ka iepirkuma procedūras rezultāti ir pārsūdzēti un birojs sūdzību izskatīšanas rezultātā pasūtītājai aizliedzis slēgt iepirkuma līgumu, nav uzskatāms ne par neparedzamu, ne arī par ārkārtas apstākli.
Pirmās instances tiesas spriedumā nav konstatēts, un Augstākā tiesa arī nesaskata, ka konkrētajā gadījumā būtu bijis pamats uzskatīt, ka sūdzības par iepirkuma procedūru bija iesniegtas negodprātīgi, proti, tikai tādēļ, lai lieki novilcinātu procedūru. Gluži pretēji – birojs sūdzības atzinis par pamatotām un pasūtītājai aizliedzis slēgt iepirkuma līgumu. Tātad iepirkums nav veikts kvalitatīvi, savukārt kvalitatīvas iepirkuma procedūras sagatavošana ir tieši pasūtītāja atbildība.