Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
AT – Augstākā tiesa
18/12/2018
SKA-1675/2018
 
Pieteicēja viedoklis: [4.6] Nav skaidrs, kāpēc būvprojekta vadītājam jābūt speciālistam tieši arhitekta praksē, tas ir, ēku projektēšanā. [4.7] No Vispārīgo būvnoteikumu 32.punkta, Būvniecības likuma 13.panta un Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi” 2.8.apakšpunkta iespējams secināt, kādas jomas speciālisti uzskatāmi par atbilstošiem. To, iespējams, kompetents būtu noteikt arī pretendents, sagatavojot piedāvājumu. Būvniecības ieceres ierosinātājs a priori nevar vienpusēji ierobežot speciālistu loku un noteikt, kuras jomas speciālists būs vienīgais iespējamais būvprojekta vadītājs. Ja likumdevējs būtu vēlējies imperatīvi noteikt, ka III grupas ēkām vienīgais iespējamais projekta vadītājs ir būvspeciālists arhitekta praksē, tas likumā būtu noteikts, taču tas nav darīts Tiesas nolēmums: [25] Kā norādījusi Administratīvā rajona tiesa, pasūtītājas skaidroto apstiprina arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Stopiņu novada būvvaldes atzinumi un viedokļi. Senāta ieskatā, minētie viedokļi, jo īpaši apstākļu pirmšķietama vērtējuma vajadzībām var tikt vērtēti tiktāl, ciktāl tajos ir vērtējums par būvniecības ieceres būtību un noteikta veida būvspeciālistu piemērotību darbam ar šo būvniecības ieceri (projektu, būvdarbiem). Proti, juridisku jautājumu izšķiršana ir ekskluzīva tiesas kompetence, bet speciālistu viedokļi var palīdzēt izprast konkrēto būvniecības procesu no tehniskā viedokļa. Ekonomikas ministrija viedoklī Iepirkumu uzraudzības birojam (lietas 1.sējuma 249.–252.lapa) norādījusi, ka konkrētajā gadījumā secināms, ka pasūtītāja uzsvērusi nepieciešamību projektējamo un būvējamo objektu sasaistīt ar jau esošo infrastruktūru. Ja pasūtītājai primāri ir bijuši svarīgi sākotnējie arhitektoniskie risinājumi, lai objekts pilnībā iekļautos esošajā īpašumā, kurš, kā redzams no konkursa tehniskās specifikācijas pielikuma no inženiertehniskā viedokļa, ir pietiekami sarežģīts objekts, tad uzskatāms, ka arhitekta praksē sertificēts būvspeciālists ir atbilstošas jomas būvspeciālists konkrētā konkursa nolikumā paredzētā būvprojekta izstrādei. Latvijas būvinženieru savienība viedoklī Iepirkumu uzraudzības birojam (lietas 1.sējuma 237.–241.lapa) skaidrojusi, ka pasūtītāja paredzējusi izbūvēt III grupas ražošanas ēku kompleksu ar atbilstošu darbu sastāvu jaunu ēku būvdarbiem. Konkursa dokumenti paredz jaunu tādu ēku būvdarbus, kas paredzētas ražošanas vajadzībām, un pasūtītājai konkrētajā gadījumā ir svarīgi tieši sākotnējie arhitektoniskie objekta ģenerālplāna risinājumi, lai tas pilnībā iekļautos esošajā īpašumā, kurš ir pietiekami sarežģīts objekts. Tādējādi tieši arhitekta praksē sertificēts būvspeciālists ir uzskatāms par atbilstošas jomas būvspeciālistu. Pirmšķietami nav pamata nepiekrist, ka pasūtītājas vēlme būvprojekta vadību uzticēt arhitektam ir atbilstoša būvniecības iecerei konkrētajā situācijā. Prasība par arhitekta praksi būvprojekta vadītājam nav noteikta, tikai formāli atsaucoties uz III grupas ēkas būvniecību. Kā izriet no iepriekš norādītajiem speciālistu viedokļiem par konkrētā gadījumā specifiskajām iezīmēm, šī prasība saskan ar to, ka nepieciešami sarežģīti arhitektoniski risinājumi konkrētajā objektā, un tas objektīvi prasa arhitekta iesaisti.