Pieteicēja viedoklis:
[3.2] Pasūtītāja lēmumu par uzvarētāju pieņēma 2018.gada 2.oktobrī, bet līgumu noslēdza jau 2018.gada 8.oktobrī, neievērojot desmit dienu
nogaidīšanas termiņu, kas rēķināms no lēmuma pieņemšanas dienas (Publisko iepirkumu likuma 60.panta sestā daļa un 68.panta otrā daļa). Konkrētajā gadījumā nogaidīšanas termiņš bija jāievēro, jo pieteicēja Iepirkumu uzraudzības birojā bija apstrīdējusi konkursa nolikuma prasības. Pieteicēja ir uzskatāma par ieinteresēto personu, attiecīgi tai arī bija tiesības pārsūdzēt lēmumu par uzvarētāja noteikšanu.
Senāta viedoklis:
[15] Publisko iepirkumu likuma 60.panta sestajā daļā noteikts, ka iepirkuma līgumu slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojam nav šā likuma 68.pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
Savukārt saskaņā minēta panta devītās daļas 1.punktu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var slēgt, neievērojot šā panta sesto daļu, ja vienīgajam pretendentam ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 68.pantā noteiktajā kārtībā. Redzams, ka šajā normā kā paredzētais izņēmums nogaidīšanas termiņa neievērošanai nav noteikts tikai tas, ka iepirkuma līgums noslēgts ar vienīgo pretendentu. Bez tā minēts arī kandidāts, kas būtu tiesīgs iesniegt iesniegumu šā likuma 68.pantā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to ir jānoskaidro, vai minētā norma paredz pienākumu ievērot nogaidīšanas termiņu arī tādā gadījumā, ja iespējamais pretendents iepriekš ir apstrīdējis nolikuma prasības, bet nav piedalījies konkursā.
[17] Senāta ieskatā, par ieinteresēto personu nav atzīstama tikai tāda persona, kas iesniegusi piedāvājumu konkursā. Minētās tiesību normas tulkojamas plašāk. Lietā, ņemot vērā gan nolikuma apstrīdēšanas faktu, gan arī pašas pieteicējas paskaidrojumus, ir pietiekams pamats pieņemt, ka pieteicēja neiesniedza piedāvājumu konkursā tieši nolikuma prasību dēļ, jo, pieteicējas ieskatā, nolikumā izvirzītās prasības ir tādas, kas konkursa mērķa sasniegšanai nav nepieciešamas un vienlaikus ierobežo pretendentu loku. Tā kā tieši nolikuma prasības varēja būt šķērslis dalībai konkursā un tā kā tās
šobrīd ir strīda pamatā, nav pamatots iestādes arguments, ka pieteicēja nav ieinteresētā persona, jo tā faktiski nemaz nevarēja piedalīties konkursā un iegūt tiesības slēgt iepirkuma līgumu. Līdz ar to ir saskatāma pieteicējas vēlme iegūt tiesības slēgt līgumu par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu izveidi cieto sadzīves atkritumu poligonā „Getliņi”, kā arī pieteicējas darbības joma ir saistīta ar būvniecību. Tādējādi pieteicēja vispār varētu būt
ieinteresēta iegūt līguma slēgšanas tiesības šāda veida iepirkumā.
Pasūtītājai šajā gadījumā bija arī zināms, ka pieteicējai bija iebildumi pret konkursa nolikumu, tātad par to, ka varētu pastāvēt strīds par jautājumu, kas var būt pamats iebilst arī pret konkursu kopumā [...]
Lai arī pieteicēja nebija piedalījusies konkursā un bija izslēgta, tomēr strīds par konkursa tiesiskumu un dalībnieku loku atkarībā no nolikuma prasībām varēja turpināties. Tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nav konstatējams Publisko iepirkumu likuma 60.panta devītās daļas 1.punktā minētais priekšnoteikums, kas būtu par pamatu nogaidīšanas termiņa neievērošanai. Līdz ar to pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka pasūtītājai bija jāievēro Publisko iepirkumu likuma 60.panta sestajā daļā minētais nogaidīšanas termiņš.