[11] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka tā piedāvājumā ir iesniegusi nolikuma 4.3.1. un 4.3.2. punktā prasītos apakšuzņēmēju dokumentus, proti,informāciju par apakšuzņēmējiem un apakšuzņēmēju apliecinājumu (konkursa nolikuma 4. un 5. pielikums). Pieteicējas piedāvājumā tika iekļauta veidlapa „Informācija par apakšuzņēmējiem, uz kuru iespējām pretendents balstās”, tajā norādīts, ka pieteicēja piesaista divus apakšuzņēmējus, proti, SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/, katrs no apakšuzņēmējiem veiks sistēmas ieviešanas, programmēšanas, lietotāju apmācības, uzturēšanas darbus (darbu apjoms 49 920,00 euro), savukārt kā resursi, kurus apakšuzņēmēji nodos līguma izpildei, norādīti attiecīgi viens un divi tehniskie speciālisti (lietas 45. lapa). Pieteicējas piedāvājumā iekļauts arī apakšuzņēmēja SIA /Nosaukums C/ apliecinājums, tajā norādīts, ka apakšuzņēmējs piekrīt piedalīties konkursā, apakšuzņēmējs apliecina, ka tam ir profesionālās, tehniskās un organizatoriskās spējas, personāls, finanšu resursi un infrastruktūra, kas nepieciešama, lai veiktu apakšuzņēmējam nodotās iepirkuma priekšmeta daļas izpildi; ja ar pretendentu tiks noslēgts iepirkuma līgums, apakšuzņēmējs apņemas pasūtītājam sniegt šādus pakalpojumus: sistēmas ieviešanas, programmēšanas, lietotāju apmācības, uzturēšanas darbus 40 % apmērā (lietas 48.–49. lapa). Identisks apliecinājums ir iesniegts arī par SIA /Nosaukums D/ (lietas 46.–47. lapa). Piedāvājumam pievienotas SIA /Nosaukums C/ finanšu gada pārskata kopijas.
Iepazīstoties ar minētajiem dokumentiem, tiesa secina, ka ne par vienu no apakšuzņēmējiem nebija norādīts, ka tā ir persona, uz kuras finansiālajām un saimnieciskajām iespējām pieteicēja balstīsies, nebija sasaistes ar konkrētu kvalifikācijas prasību, kā arī nebija apliecināta solidāras atbildības uzņemšanās. No minētajiem dokumentiem izriet tas, ka SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ apņemas nodot līguma izpildei tehniskos speciālistus, kā arī apņemas sniegt pakalpojumus 40 % apmērā, apliecina finanšu resursu pieejamību, kas nepieciešama, lai veiktu apakšuzņēmējam nodotās iepirkuma priekšmeta daļas izpildi. Konkrētajā gadījumā pasūtītāja nolikuma 3.1.4. punktā prasīja iesniegt pierādījumus par to, ka pretendentam faktiski būs pieejami šo personu resursi, kuri pašam nav, un ka šīs personas būs solidāri atbildīgas par iepirkuma līguma izpildi. Piekrišana veikt apakšuzņēmējam nodotās iepirkumu priekšmeta daļas izpildi šādai prasībai neatbilst. Apakšuzņēmēju piesaistīšana pati par sevi nenozīmē, ka pretendents balstās uz šo personu iespējām kvalifikācijas prasību izpildē.
[12] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka pasūtītāja nolikuma 4.3.3. punktā nav precizējusi, kādus dokumentus bija jāiesniedz, lai pierādītu solidārāsatbildības uzņemšanos. Tiesa norāda, ka pretendenti drīkst iesniegt jebkādus atbilstīgus pierādījumus, kas liecina par solidārās atbildības uzņemšanos. Konkrētajā gadījumā pieteicēja piedāvājumam nepievienoja nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka pastāv pieteicējas vienošanās ar apakšuzņēmēju, kurā puses apņemas uzņemties solidāras saistības nākotnē sakarā ar noteiktu līgumu.
Tiesa papildus norāda, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 36. panta otro daļu un konkursa nolikuma 1.9.1. punktu pieteicējai bija tiesības pieprasīt papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, ja pieteicējai nebija skaidrs, kādi dokumenti iesniedzami, lai pierādītu solidārās atbildības uzņemšanos. Šādas tiesības pieteicēja minētajās normās norādītajā termiņā nav izmantojusi.
Tā kā konkursa nolikumā bija iekļauta prasība par solidāro atbildību līguma izpildē un tā kā pieteicēja pierādījumus par solidāro atbildību neiesniedza, pasūtītājai nebija pienākums veikt aprēķinus par pieteicējas un viņas apakšuzņēmēja, uz kura resursiem pieteicēja balstās, izpildāmo darbu un nodrošināmo finanšu resursu proporciju.
[13] Pieteikumā norādīts, ka pasūtītājai bija pienākums prasīt skaidrojumu par iesniegto piedāvājumu. Minētais apsvērums ir nepamatots. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 41. panta sesto daļu, ja pasūtītājs konstatē, ka pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā vai kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Piedāvājuma precizēšanas jēga ir atklāt pretendenta jau piedāvājuma iesniegšanas laikā pastāvējušo ieceri attiecībā uz piedāvājumu, kas sākotnēji nav formulēta pietiekami konkrēti vai skaidri, taču jauna satura piešķiršana kādam piedāvājuma formulējumam (pat ja šis saturs sākotnējam nekonkrētajam formulējumam atbilst) uzskatāma par piedāvājuma grozījumiem (Senāta 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā
Nr. SKA-1006/2018 ( ECLI:LV:AT:2018:1031.A420180417.4.S) 11. punkts). Tāpēc tiesai katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai papildus sniegtā informācija ir iepriekš norādītās informācijas papildinājums (precizējums), vai arī tā ir pilnīgi jauna informācija, kas pēc būtības groza iesniegto piedāvājumu (sal.: Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 4. maija sprieduma lietā „Esaprojekt”, C?387/14, ECLI:EU:C:2017:338, 42. un 43. punkts).
Konkrētajā gadījumā balstīšanās uz citas personas saimnieciskajām un finansiālajām iespējām nebija norādīta piedāvājumā, tādēļ šādas informācijas un to pierādošu dokumentu iesniegšana būtu piedāvājuma papildināšana pēc būtības. Tas, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 41. panta sesto daļu un vienlīdzīgas attieksmes principu, iepirkumu procedūrā nav pieļaujams.