Papildus negūtajai peļņai no iepirkuma līguma izpildes pieteicēja ir lūgusi atlīdzināt arī citu kaitējumu, kas tai radies saistībā ar iepirkuma līguma slēgšanas tiesību neiegūšanu.
Pamatojot atlīdzinājuma apmēru, pieteicēja norādījusi, ka, neiegūstot līguma slēgšanas tiesības, tā nav varējusi uzturēt Jūrmalā izvietoto bāzi un tādēļ nav varējusi konkurēt par citu pakalpojumu sniegšanu Jūrmalā. Pieteicēja norādījusi, ka saistībā ar citu pakalpojumu nesniegšanu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai tai radušies zaudējumi 175 000 euro, bet saistībā ar citu pakalpojumu nesniegšanu Jūrmalas iedzīvotājiem vēl 70 000 euro. Pieteicēja arī norādījusi, ka līguma slēgšanas tiesību neiegūšanas rezultātā nodarīts kaitējums pieteicējas reputācijai, kas secīgi samazinājis citu pakalpojumu pasūtījumu apjomu un tādējādi radījis pieteicējai zaudējumus 100 000 euro. Savukārt saistībā ar neiegūto pieredzi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanā noteiktam iedzīvotāju skaitam un neiegūto pieredzi atkritumu svēršanā pieteicēja cietusi zaudējumus vēl 200 000 euro apmērā, jo nav varējusi piedalīties iepirkumos, kuros attiecīga pieredze bija nepieciešama.
Lai gan pieteikumā norādītais kaitējuma apmēra pamatojums atsevišķās pozīcijās vairāk norāda uz pieteicējas uzskatu par tai nodarītu mantiski novērtējamu pametumu, proti, zaudējumiem, pieteikuma precizējumos (lietas 1.sējuma 224.lapa) pieteicēja norādījusi, ka šīs pozīcijas tai atlīdzināmas saistībā ar tai nodarītu nemantisko kaitējumu.
Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 8.panta 2.punktu nemantiskais kaitējums ir ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu nodarīts juridiskās personas darījumu reputācijas, komercnoslēpuma, autortiesību vai citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas. Minētā likuma 11.panta otrā daļa noteic, ka faktus, kas apliecina nemantiskā kaitējuma nodarīšanu, pierāda ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot atlīdzinājuma apmēru. Kā noteic likuma 14.panta pirmā daļa, nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.
Pakalpojumu sniegšanas spēju zudums, reputācijas aizskārums un noteiktas pieredzes neiegūšana vispār varētu radīt arī tādas nelabvēlīgas sekas, kuras uzreiz var nebūt mantiski novērtējamas. Tādējādi šāds kaitējums vispār varētu tikt uzlūkots arī kā nemantiskais kaitējums. Tomēr gadījumā, ja persona lūdz noteikt tai atlīdzinājumu par šādu kaitējumu, tai gan jāpierāda šāda kaitējuma nodarīšana, gan jāpamato prasītā atlīdzinājuma apmērs. Pieteicēja to nav izdarījusi.
Pierādījumus saistībā ar pieteicējas pakalpojumu sniegšanas spēju zudumu Jūrmalā pieteicēja tiesā nav iesniegusi. Turklāt pat gadījumā, ja apstiprinātos pieteicējas sniegtā informācija par tās Jūrmalā izvietotās bāzes slēgšanu un tās ietekmi uz pakalpojumu sniegšanas spējām Jūrmalā, pieteicēja nav pierādījusi, ka šīs sekas iestājušās tieši iepirkuma procedūrā pieņemto prettiesisko lēmumu rezultātā. Tāpat pieteicēja nav pamatojusi saistībā ar šādu pakalpojuma sniegšanas spēju zudumu nodarītā kaitējuma apmēru. Kā objektīvs pamatojums prasītā atlīdzinājuma apmēram nav vērtējams arī pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē minētais arguments, ka prasītais atlīdzinājuma apmērs ir tāds, kura atlīdzināšanas gadījumā pieteicējai vairs “nesāpētu” (2024.gada 11.oktobra tiesas sēdes audio ieraksta 56.50–57.02 minūte).
Nepamatots ir pieteicējas prasījums arī par reputācijai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Šo kaitējumu pieteicēja pamatojusi ar norādi, ka, neiegūstot līguma slēgšanas tiesības, ir izveidojies pieņēmums, ka SIA „/Nosaukums A/” nav konkurētspējīga. Tomēr pierādījumus, kas apstiprinātu šāda pieņēmuma izveidošanos, tiesa nekonstatē. Apstāklis, ka par uzvarētāju iepirkumā ir atzīta cita sabiedrība, kura, kā norāda pieteicēja, par noteiktiem pakalpojumiem iepirkumā piedāvājusi pat lielāku cenu, pats par sevi nav pamats, lai kāds apšaubītu pieteicējas konkurētspēju. Turklāt, lai gan pieteicēja norādījusi, ka reputācijai nodarītais kaitējums ir samazinājis citu pakalpojumu pasūtījumus, šāds pamatojums ir nepietiekams arī prasītā atlīdzinājuma apmēra (100 000 euro) pamatošanai.
Prasītā atlīdzinājuma apmēru pieteicēja nav pamatojusi arī saistībā ar pieteicējas neiegūto pieredzi. Pieteicēja vien vispārīgi norādījusi, ka šīs pieredzes neiegūšana tai nav ļāvusi piedalīties citos iepirkumos, kuros attiecīga pieredze nepieciešama, taču nav iesniegusi jebkādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka konkrētajā iepirkumā neiegūtā pieredze ir bijusi vienīgais šķērslis dalībai citos iepirkumos un citu pakalpojumu sniegšanai. Tādējādi tiesa secina, ka nepamatots ir arī pieteicējas prasījums par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.