Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
AT – Augstākā tiesa
22/09/2017
A420285614 SKA?558/2017
 
[10] Tiesa secinājusi, ka nolikumā nav nekādas norādes uz to, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī studiju programmai „Tiesību zinātne” ir jāsatur visi vai kāda daļa no nolikuma 3.pielikumā norādītajiem kursiem, un pretendenti nolikuma 10.2.3.apakšpunkta prasību varēja saprast tādējādi, ka akreditētai ir jābūt attiecīgajai studiju programmai. Šādai interpretācijai, ciktāl tā pieļauj vispār nesaistīt akreditētās programmas saturu ar piedāvātajiem studiju kursiem, nevar piekrist. Nolikuma 10.2.1.apakšpunkts noteic, ka jāiesniedz tehniskais piedāvājums, kas noformēts nolikuma 3.pielikumā noteiktajā formā un kas sniedz informāciju par studiju programmas saturu, norādot kredītpunktu apjomu un priekšmetu kategorijas, kas atbilst studiju programmas saturam. Nolikuma 10.2.2.apakšpunkts noteic, ka pretendentam jāiesniedz apliecinājums, ka tas piekrīt un apņemas pildīt tehniskās specifikācijas prasības. Nolikuma 10.2.3.apakšpunkts noteic, ka jāiesniedz arī augstākās izglītības programmas akreditācijas lapa, kas apliecina, ka pretendentam piedāvājuma iesniegšanas brīdī ir akreditēta profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma „Tiesību zinātne”. Nolikuma 2.pielkuma „Tehniskā specifikācija” 2.punktā ir izvirzītas prasības studiju programmai, un no tām izriet, ka jānodrošina akreditēta profesionālā bakalaura studiju programma „Tiesību zinātne”. Augstākā tiesa jau iepriekš atzinusi, ka nolikuma prasības interpretējamas tādējādi, lai tās iegūtu savu praktisko iedarbību (Augstākās tiesas 2016.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-292/2016 (A420386714) 11.punkts). No nolikuma 10.2.1.apakšpunkta izriet, ka piedāvājumā ir jānorāda kredītpunktu apjoms un priekšmetu kategorijas, kas atbilst studiju programmas saturam. Savukārt studiju programmai, kā izriet no tehnisko specifikāciju 2.punkta un 10.2.3.apakšpunkta, ir jābūt akreditētai. Nav pamata uzskatīt, ka nolikumā ir runa par divām savstarpēji nesaistītām studiju programmām - to, kuru pretendents piedāvā īstenot (ar pasūtītājai nepieciešamajiem studiju kursiem), un to, kuru pretendents jau ir akreditējis. Ja pieņemtu, ka piedāvājumā var iekļaut tādus studiju kursus, kas vispār neatbilst akreditētās programmas saturam, prasība, ka pretendentam ir jābūt akreditētai studiju programmai un ka jāiesniedz to apliecinoši dokumenti, zaudētu jēgu. Proti, nebūtu jēgas izvirzīt nolikumā prasību par akreditētu studiju programmu un lūgt iesniegt pretendentiem šo faktu a pliecinošu dokumentu, ja pretendentiem vienlaikus būtu atļauts piedāvāt tādus studiju kursus, kas šajā programmā nav iekļauti un ja pretendents varētu vēlāk, jau līguma izpildes laikā akreditēt tāda satura studiju programmu, kāda nepieciešama pasūtītājam Tādējādi secināms, ka no nolikuma izriet prasība, ka pretendentam ir jāpiedāvā īstenot visus pasūtītājai nepieciešamos studiju kursus (norādīti nolikuma 3.pielikumā) akreditētas programmas ietvaros, un programmai jābūt akreditētai jau piedāvājuma iesniegšanas brīdī. Vienlaikus, ņemot vērā turpmāk minētās tiesību normas, noteiktās robežās ir pieļaujama atšķirība starp pasūtītājas prasītajiem kursiem un pretendenta akreditētajā programmā jau esošajiem kursiem. Saskaņā ar Augstskolu likuma 1.panta L\'punktu akreditēta studiju programma ir studiju programma, kura atbilst konkrētam likumā noteiktā kārtībā akreditētam augstskolas vai koledžas studiju virzienam. Akreditētas studiju programmas akreditācijas termiņš nepārsniedz termiņu, uz kādu akreditēts atbilstošais studiju virziens augstskolā vai koledžā. Noteikumu Nr. 668 28.7.apakšpunkts noteic, ka Studiju akreditācijas komisija lemj par augstskolas vai koledžas veikto izmaiņu pieļaujamību studiju virzienā pēc tam, kad augstskola vai koledža, ja tā vēlas veikt izmaiņas studiju virzienā, ir iesniegusi Studiju akreditācijas komisijā attiecīgu iesniegumu ar lūgumu apstiprināt izmaiņas studiju virzienā. Atbilstoši noteikumu 28.7.3.apakšpunktam izmaiņas studiju virzienā ir, ja izdarītās izmaiņas studiju virziena akreditācijas periodā šim studiju virzienam atbilstošās studiju programmas ilgumā vai apjomā pārsniedz 20 procentus no akreditācijas iesniegumā noteiktās studiju virzienam atbilstošās studiju programmas obligātās un ierobežotās izvēles daļas apjoma kredītpunktos. Tātad tiesiski ir iespējams bez īpaša Studiju akreditācijas komisijas lēmuma jau akreditētās programmas ietvaros nodrošināt arī tādus kursus, kuri programmā nav bijuši iekļauti akreditācijas laikā, ja vien tie nepārsniedz 20 procentu no akreditācijas iesniegumā noteiktās studiju virzienam atbilstošās studiju programmas obligātās un ierobežotās izvēles daļas apjoma kredītpunktos. Pirmās instances tiesa ir atsaukusies uz noteikumu Nr. 668 28.7.3.apakšpunktu, norādot, ka akreditētās programmas saturs var būt mainīgs, taču nav pārbaudījusi, vai septiņus speciālos studiju kursus, uz kuru neatbilstību norādīts pasūtītājas lēmumā, bija iespējams nodrošināt pieteicējas piedāvājumā norādītās akreditētās programmas ietvaros, ņemot vērā šo kursu apjomu kredītpunktos. Tā kā minētā pārbaude prasa faktisko apstākļu vērtējumu, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē, pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma rajona tiesai jaunai izskatīšanai.