Tiesa pievienojas iestādes lēmumā paustajam, ka nav nozīmes tam, ka pretendenta piedāvātais veterinārais medikaments bija ar lielāku aktīvās vielas koncentrāciju, nekā pārējo pretendentu piedāvātais veterinārais medikaments, jo Iepirkuma nolikums neparedz, ka priekšroka varētu tikt dota medikamentam ar lielāko florfenikola koncentrāciju, bet gan paredz līguma slēgšanas tiesības piešķirt pretendentam, kurš ir piedāvājis zemāko cenu un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nolikuma prasībām.
Izskatot sūdzību, tiesa nekonstatē citus vai jaunus sūdzības iesniedzēja norādītus argumentus vai apstākļus, kas izslēgtu atbildību par administratīvo pārkāpumu, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai vai administratīvās lietvedības izbeigšanai.
Fakts, ka sūdzības iesniedzējs par lietā pastāvošiem faktiem un apstākļiem sniedz saviem ieskatiem un izpratnei atbilstošu vērtējumu un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu lēmuma atcelšanai.
Ņemot vērā minēto, tiesa pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, izvērtējusi administratīvā pārkāpuma protokola, sākotnējā lēmuma un pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un pamatotību, kopsakarā ar sūdzībā norādītajiem argumentiem, atzīst, ka /pers. A/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir pareizi kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.23 panta otrās daļas.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nav skaidrs uzliktā naudas soda noteikšanas mehānisms un sadalījums. Uzskata, ka bija jāpiemēro minimālais sods 70,00 EUR, jo /pers. A/ iepriekš nav sodīts par administratīvajiem pārkāpumiem, kas var tikt vērtēts kā sodu mīkstinošais apstāklis.
/pers. A/ sods noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.23 panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2020.gada 30.jūnijam) sankcijā noteiktajā apmērā, tas ir, 80,00 EUR apmērā.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 4.panta pirmo un otro daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.
Publisko iepirkumu likuma 86.panta otrā daļa noteic, ka par iepirkuma procedūras dokumentos noteikto kandidātu un pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu, ja kandidāta pieteikums vai pretendenta piedāvājums nepamatoti noraidīts vai nepamatoti atzīts par atbilstošu iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv Administratīvās atbildības likuma 4.panta otrajā daļā paredzētie apstākļi, un ir piemērojams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.23 panta otrajā noteiktais sods.
Tiesa konstatē, ka sods par administratīvo pārkāpumu piemērots ietvaros, ko nosaka likums, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pie atbildības saucamās personas personība, mantiskais stāvoklis, pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Tiesa nekonstatē atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus. Tas apstāklis, ka /pers. A/ iepriekš nav sodīts par administratīvajiem pārkāpumiem, nav vērtējams kā atbildību mīkstinošs apstāklis Administratīvā atbildības likuma 20.panta izpratnē, taču tas ir ņemts vērā pie soda noteikšanas, līdz ar to piemērotais soda mērs ir pietuvināts soda sankcijas minimālajai robežai
Vērtējot izdarītā pārkāpuma raksturu, iestāde ņēmusi vērā Publisko iepirkumu likuma mērķim radīto aizskārumu, piegādātāju tiesību aizskārumu, iepirkuma līguma līgumcenu.
Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu, piedāvājumu izvērtēšanas laikā.
Publisko iepirkumu likuma 2.pantā norādīts, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkumu atklātumu; 2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.
Iestāde vērtējot pārkāpuma raksturu vērtējusi iepirkuma līgumcenu un norāda, ka saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja praksi, ja paredzamā līgumcena atbilst Publisko iepirkumu likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktajam, naudas sods piemērojams amplitūdā no 70,00 EUR līdz 164,00 EUR.
Tiesa secina, ka soda apmēra noteikšanai iestāde ņēmusi vērā līguma summu, ar kādu noslēgts līgums ar pretendentu SIA “VET-MED” Iepirkuma
3. daļā - 6435,00 EUR bez PVN apmērā.
/pers. A/ administratīvais sods piemērots sankcijas ietvaros un pietuvināts soda sankcijas minimālajai robežai, tiesa atzīst to par samērīgu un atbilstošu izdarītajam administratīvajam pārkāpumam.
Tiesa atzīst, ka lietā iegūtie pierādījumi ir ticami, pietiekami un pilnībā apstiprina administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu un /pers. A/ vainojamību. Iestāde precīzi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un pamatoti secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.23panta otrajā daļā, līdz ar to Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas D.Gailes 2020.gada 17.jūlija lēmums Nr.9- 1/19R28/2019/73/1-2 ir tiesisks un pamatots.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzības iesniedzēja sūdzība noraidāma.