[11] Augstākā tiesa ir atzinusi, ka tiesa nevar apstāties vienīgi pie prasību pamatotības pārbaudes. Gadījumā, ja pieteicējs ir norādījis, ka pasūtītājs konkrētās uz iepirkuma priekšmetu vispārīgi attiecināmās prasības varētu būt izmantojis, lai radītu nepamatotas priekšrocības kādam no piegādātājiem, tiesai, ņemot vērā pieteikumā norādītos apstākļus, jāpārbauda, vai ir pamats uzskatīt, ka pasūtītāja rīcībā objektīvi bija citi samērīgāki (efektīvāki) līdzekļi, lai saņemtu savām vajadzībām atbilstošu preci. Ja būtu konstatējams, ka pasūtītājas rīcībā objektīvi bija konkurenci mazāk ierobežojoši un vismaz tikpat efektīvi un viegli pielietojami līdzekļi, bet pasūtītājs tos neizskaidrojumu iemeslu dēļ nav izvēlējies, tas varētu liecināt, ka pasūtītājs ar strīdus prasībām, iespējams, centies radīt nepamatotas priekšrocības kādam konkrētam piegādātājam (sal. Augstākās tiesas 2019.gada 9.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-1730/2020 (ECLI:LV:AT:2019:1209.A420265119.6.L) 13.punkts, 2020.gada 27.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-297/2020 ( ECLI:LV:AT:2020:0827.A420336717.9.S) 7.-8.punkts).
Lai gan pieteicēja šādu vispārīgu apgalvojumu ir izteikusi, tomēr pieteicēja nav norādījusi uz apstākļiem, kas pamatotu, ka tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām atbilst tikai konkrēta ražotāja modelis. Tiesas pienākums nav veikt abstraktu tehniskās specifikācijas kontroli. No pieteicējas kā uzņēmuma, kas darbojas attiecīgajā tirgū un to pārzina, būtu sagaidāmi atbilstoši pamatoti un pārbaudāmi argumenti.
Pieteicējas apgalvoto neapstiprina arī pasūtītāja pēc tiesas pieprasījuma sniegtā informācija (pieteicējai ar to ierobežotas tiesības iepazīties), kurā apliecināts, ka iepirkumā bez pieteicējas norādītā modeļa tika piedāvāts arī cita ražotāja modelis, kas gadījumā, ja iepirkums netiktu izbeigts, tiktu vērtēts kā atbilstošs tehniskās specifikācijas prasībām. Tāpat no sniegtās informācijas izriet, ka konkurence iespējama arī gadījumā, ja vairāki uzņēmumi piedāvā analoģisku modeli. Turklāt, kā tiesas sēdē atzina pieteicējas pārstāvis, dronu ir iespējams arī individuāli pielāgot tehniskās specifikācijas prasībām.
Kā jau norādīts iepriekš, tikai pasūtītāja kompetencē ir noteikt, kādām prasībām jāatbilst iepirkuma priekšmetam, un ne pretendenti, ne arī tiesa nevar pasūtītājam diktēt, kādas prasības ir nosakāmas. Konkrētajā gadījumā attiecīgās prasības izriet no pasūtītāja darba specifikas, līdz ar to, pretēji pieteicējas viedoklim, tiesa nesaskata pamatu tam, ka prasību noteikšanai pasūtītājam bija obligāti jāpiesaista eksperts. Ciktāl attiecīgās prasības attaisno konkrētā iepirkuma līguma priekšmets, tiesai nav pamata tās atzīt par nesamērīgām tikai tāpēc vien, ka pretendenta vai iepirkumā ieinteresētās personas ieskatā tās nav pietiekami efektīvas, ekonomiski lietderīgas, ērtas vai nepieciešamas, lai pasūtītājs varētu veiksmīgi sasniegt iepirkuma mērķi, vai arī tāpēc, ka minētās personas strīdus prasībām gluži vienkārši neatbilst. Vispārīgi pretendenta iebildumi, ka konkrētā iepirkuma mērķi iespējams sasniegt ar citādām tehniskās specifikācijas prasībām paši par sevi nepamato nolikuma prettiesiskumu (sal. Augstākās tiesas 2019.gada 9.decembra lēmuma lietāNr.SKA-1730/2019 (ECLI:LV:AT:2019:1209.A420265119.6.L) 11.punkts).
[12] Attiecībā uz pieteicējas iebildumiem par biroja lēmuma pieņemšanu, neuzklausot pieteicēju un nepieaicinot ekspertu, norādāms turpmākais.
Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu iesniedza 2020.gada 30.martā. Minētajā laikā valstī saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 12.marta
rīkojumu Nr.103 (zaudēja spēku 2020.gada 10.jūnijā) bija izsludināta ārkārtējā situācija. Saskaņā ar minētā rīkojuma 4.1.apakšpunktu ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm iespēju robežās jānodrošina klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti. Savukārt 2020.gada 3.aprīlī pieņemtā likuma „Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” (zaudējis spēku 2020.gada 6.jūnijā) 37.pants paredzēja, ka birojam ir tiesības organizēt apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanu bez lietas dalībnieku uzklausīšanas klātienē. Tādējādi birojam bija likumisks pamats lemt par apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanu bez lietas dalībnieku uzklausīšanas klātienē.
Tiesa konstatē, ka lietas dalībnieki par to informēti ar publisku paziņojumu biroja mājaslapā (sk. izdruku lietas 89.lapā), vienlaikus uzaicinot lietas dalībniekus nepieciešamības gadījumā sniegt viedokli rakstveidā. Pieteicēja apgalvo, ka šādu viedokli ir sniegusi, lūdzot nepieciešamības gadījumā uzklausīt pieteicēju sēdē un pieaicināt ekspertu (lietas 121.-126.lapa), ko birojs neesot izlēmis. Savukārt birojs norāda, ka pieteicējas viedokli nav saņēmis. Tā kā pieteicēja nevar iesniegt dokumentus, kas apliecinātu viedokļa elektronisku nosūtīšanu birojam, tiesai nav pamata neticēt biroja norādītajam. Birojs ir izvērtējis pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā norādītos argumentus, savukārt par pasūtītāja paskaidrojumiem pieteicējai ir bijusi iespēja izteikties šīs tiesvedības laikā, līdz ar to tiesa nekonstatē, ka būtu ierobežotas pieteicējas tiesības tikt uzklausītai.
Attiecībā uz eksperta pieaicināšanu tiesa norāda, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 67.panta pirmajā daļā noteiktajam jautājuma izlemšana par iepirkumu lietpratēja vai eksperta pieaicināšanu ir vienīgi biroja kompetencē, turklāt izskatāmās lietas ietvaros arī tiesa šādu nepieciešamību nav konstatējusi.
[13] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku un pamatotu, savukārt pieteicēja pieteikumu par nepamatotu un līdz ar to noraidāmu.