[10] Pirmās instances tiesa, kā to pamatoti norādījis Iepirkumu uzraudzības birojs, nepareizi piemēroja Eiropas Savienības Tiesas atziņas, kas izteiktas Manova lietā, neņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, kas ir atšķirīgi no izskatāmās lietas apstākļiem.
Vērtējot pieļaujamību iesniegt pieteikumā (piedāvājumā) neiesniegtu dokumentu, tiesa norādīja, ka viena piegādātāja pieteikumā bija informācija (atsauce) uz interneta vietnē publicētu bilanci (sprieduma lietā ,,Mmova” 15.punkts), un spriedumā īpaši uzsvērts (turpat, 42.punkts), ka papildināmā informācija bija par piegādātāja situāciju raksturojošu dokumentu (bilanci). Tātad pretendenti piedāvājumā bija atsaukušies uz trūkstošo dokumentu, bet nebija to pievienojuši piedāvājumam.
Savukārt Esaprojekt lietā Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka tādu dokumentu (līgumu, kuru bija izpildījusi trešā persona, kā arī šīs trešās personas apņemšanos nodot minētā komersanta rīcībā nepieciešamos līdzekļus) iesniegšana, kuri nebija norādīti sākotnējā piedāvājumā, ir būtisks sākotnējā piedāvājuma grozījums, kas līdzinās jauna piedāvājuma sniegšanai (2017.gada 4.maija sprieduma lietā ,,Esaprojekt”, C-387/14 ( ECLI:EU:C:2017:338), 42. un 43.punkts).
Tātad ir būtiski nošķirt, vai pretendents papildina (precizē) piedāvājumā norādīto informāciju vai iesniedz pilnīgi jaunu informāciju. Kā skaidro ģenerāladvokāts Esaprojekt lietā, tiek pieļauts, ka ar piedāvājumu saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti, cita starpā tāpēc, ka tie vienkārši acīmredzami ir jāprecizē, vai lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, ciktāl tie nav uzskatāmi par jaunu piedāvājumu. No pretendentiem var tikt gaidīta pienācīga rūpība, tomēr būtu jāizvairās no pārmērīga formālisma. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt, ka piedāvājumi paliek atvērti un konkurētspējīgi. Tādēļ iespēja iesniegt papildu informāciju pēc piedāvājumu dalībai procedūrā iesniegšanas termiņa beigām ir uzskatāma par ārkārtēju, bet ne neesošu situāciju (ģenerāladvokāta MhalaBobeka (MichalBobek) 2016.gada 24.novembra secinājumu lietā „Esaprojekt ”, C- 387/14, ECLI:EU:C:2016:899. 26.-28.punkts).
Līdz ar to lietā nav nozīmes apstāklim, ka pasūtītāja prasītā pieredze kandidātam vai pretendentam pastāvēja jau pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām un tā ir objektīvi pārbaudāma. Tieši pretendentam jau sākotnēji jāizrāda pietiekama rūpība un piedāvājums jāsagatavo atbilstoši nolikuma prasībām. Pretendents nevar paļauties, ka informācijas precizēšanas aizsegā tas varēs grozīt piedāvājumā norādīto informāciju pēc būtības.
[11] Pirmās instances tiesas secinājums, ka no iepirkuma dokumentiem neizriet, ka kandidātu atlases pieteikums netiks pieņemts izskatīšanai, ja tajā nebūs norādīta visa nolikuma 4.5.1.punktā kandidātam prasītā pieredze, ir izdarīts, pienācīgi nepārbaudot nolikuma saturu
Nolikuma 3.1.punktā noteikts, ka pasūtītājs izslēdz no dalības iepirkumā kandidātu vai personu, uz kuras iespējām kandidāts balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst nolikuma prasībām, vai personālsabiedrības biedru (ja kandidāts ir personālsabiedrība), ja uz to attiecas Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas noteikumi.
Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 8.punkts noteic, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja tas ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju
Tiesību normā noteiktais ,ņav sniedzis prasīto informāciju” nav attiecināms tikai uz tiem gadījumiem, kad pasūtītājs pieprasījis pretendentam iesniegt papildu informāciju par piedāvājumu. Minētā tiesību norma attiecināma uz piedāvājumu kopumā. Proti, pasūtītājs izslēdz pretendentu no dalības iepirkumā arī tad, ja tas nav sniedzis informāciju, lai apliecinātu atbilstību nolikumā noteiktajām prasībām.
[12] Pārsūdzētajā spriedumā tiesa atsaucas arī uz nolikuma 6.9.punktu, saskaņā ar kuru pasūtītājam jebkurā iepirkuma procedūras stadijā ir tiesības prasīt, lai kandidāts iesniedz visus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina atbilstību paziņojumā par līgumu vai nolikumā noteiktajām kandidātu atlases prasībām
Kasācijas sūdzībā pamatoti norādīts, ka izskatāmajā lietā nav piemērojams nolikuma 6.9.punkts, jo tas attiecas uz gadījumiem, kad pretendents pieteikumā kā sākotnējo pierādījumu atbilstībai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kandidātu atlases prasībām iesniedz Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu.
Pieteicēja nebija iesniegusi šo dokumentu, līdz ar to uz pieteicēju norādītais nolikuma punkts nav attiecināms. Turklāt jāņem vērā, ka iesniedzot šo dokumentu, pretendentam nerodas priekšrocības, salīdzinot ar pretendentiem, kuri iesniedz pieteikumu vispārējā kārtībā. Komisijas 2016.gada 5.janvāris īstenošanas regulas (ES) Nr. 2016/7, ar ko nosaka standarta veidlapu Eiropas vienotajam iepirkuma procedūras dokumentam, preambulas 1.apsvērumā norādīts, ka viens no direktīvas 2014/24/ES galvenajiem mērķiem ir samazināt administratīvo slogu Šo centienu pamatelements ir Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (ESPD), un tā veidlapa būtu jāizstrādā tādā veidā, lai izvairītos no nepieciešamības nodrošināt ievērojamu skaitu
sertifikātu vai citu dokumentu, kas saistīti ar izslēgšanas un atlases kritērijiem.
No minētā izriet, ka šis dokuments ir pretendenta pašdeklarācija, kas sniedz sākotnējus pierādījumus, ar kuriem aizstāj publiskā sektora iestāžu vai trešo personu izdotus sertifikātus. Saskaņā ar direktīvas 2014/24/ES 59.pantā noteikto tas ir oficiāls paziņojums par to, ka ekonomikas dalībnieks neatrodas nevienā no tādām situācijām, kurā ekonomikas dalībnieks ir jāizslēdz vai šādu dalībnieku var izslēgt, ka tas atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un ka tas attiecīgā gadījumā atbilst objektīvajiem noteikumiem un kritērijiem, kuri ir noteikti, lai ierobežotu citādi kvalificētu kandidātu skaitu, kurus uzaicinās piedalīties.
Tādējādi arī nolikuma 6.9.punkts nav vispārīgs pamats papildināt vai precizēt piedāvājumu pēc tā iesniegšanas termiņa.
[13] Ņemot vērā to, ka pirmās instances tiesa nepareizi piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 41.panta sesto daļu un tas varēja novest pie nepareiza lietas izskatīšanas rezultāta, spriedums ir atceļams.