[10] Pasūtītāja paskaidrojumā par kasācijas sūdzību norāda, ka konkursa nolikumā noteiktais specifiskā darba „nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūve” apjoms ir noteikts, ņemot vērā iepirkuma priekšmetā ietilpstošā kopējā darba apjomu katrā iepirkuma daļā.
Kā redzams no biroja lēmumā iekļautajā salīdzinošajā tabulā norādītajiem datiem par faktiski veicamo darbu apjomu saskaņā ar iepirkuma līgumu, pirmajā līgumā kopumā divos objektos paredzēts izbūvēt 55 369 m2, otrajā līgumā divos objektos - 71 348 m2, trešajā līgumā trijos objektos - 45 695 m2 un ceturtajā līgumā divos objektos - 69 948 m2. Savukārt pieredzes prasības izvirzītas attiecībā uz darbu apjomu vienā objektā - attiecīgi 38 000 m2, 45 000 m2, 30 000 m2 un 45 000 m2. Pasūtītāja skaidro, ka tādējādi nepieciešamais pieredzes apjoms ir noteikts mazāks nekā kopējais plānotais izpildes apjoms katrā līgumā iekļautajos objektos. Rajona tiesa tam ir piekritusi.
Taču, Senāta ieskatā, šāds skaidrojums nav pietiekams, lai izdarītu secinājumu, ka pieredzes prasības ir samērīgas ar iepirkuma priekšmetu. Pasūtītāja, lai pamatotu kvalifikācijas prasības, katrā iepirkuma līgumā veicamo darbu apjomu pretnostata iepriekšējai piegādātāja pieredzei nevis līgumā, bet gan objektā. Taču, kā redzams, konkrētajā iepirkumā tiks slēgti līgumi, kuros darbus paredzēts veikt divos un vienā gadījumā pat trijos objektos. Rajona tiesa minēto faktu nav ņēmusi vērā un nav skaidrojusi, kāpēc iepirkumā, kur līguma ietvaros darbus paredzēts veikt vairākos objektos, ir samērīgi kvalifikācijas prasības izvirzīt par vienu objektu (nevis līgumu, kā to norāda pieteicēja). Šāds vērtējums par pieredzes prasību samērīgumu nav sniegts. Tiesa bez ievērības atstājusi arī apstākli, ka saskaņā ar pirmo, trešo un ceturto iepirkuma līgumu to objektos veicamo darbu apjoms ir būtiski mazāks, nekā tas ir noteikts pieredzes prasībās attiecībā uz vienu objektu. Proti, aplūkojot pirmajā līgumā izpildāmo darbu apjomu, redzams, ka vienā objektā ir veicami darbi 24 505 m2 platībā, otrā objektā - 30 864 m2 platībā, savukārt pieredzes prasība izvirzīta 38 000 m2 vienā objektā. Trešajā līgumā katrā no objektiem veicamo darbu platība attiecīgi ir 16 516 m2, 16 429 m2 un 12750 m2, taču pieredzes prasība izvirzīta teju divkārt lielāka - vienā objektā 30 000 m2. Ceturtajā līgumā darbi veicami 36 203 m2 platībā vienā objektā un 33 745 m2 - otrā objektā, pieredzes prasība - 45 000 m2 vienā objektā. Līdz ar to jāpiekrīt pieteicējai: kvalifikācijas prasības būtiski pārsniedz katrā no minētajiem objektiem veicamo darbu apjomu.
Tāpat rajona tiesa nav apsvērusi, vai dalības pieredze konkrētajā iepirkumā (iepirkuma līguma ietvaros izpildāmo darbu apjoms vienā objektā) būtu pietiekama, lai kvalificētos līdzvērtīgam iepirkumam. Citiem vārdiem, ja ir konstatējams, ka pieredzes prasība, kas izvirzīta šajā iepirkumā, ir lielāka par pieredzi, ko pretendents līgumu izpildes rezultātā iegūs, vai nav pamats saskatīt konkrēto strīdus prasību nesamērību ar iepirkuma priekšmetu, ko pamatoti kasācijas sūdzībā ieskicējusi arī pieteicēja.
Turklāt rajona tiesa izdarījusi pārsteidzīgu secinājumu par to, ka darbi visos objektos būs veicami vienlaicīgi. Rajona tiesa spriedumā atsaucas uz pasūtītājas pārstāvju paskaidroto, ka katra konkursā noslēgtā līguma ietvaros piegādātājiem būs jāveic darbi visos objektos vienlaicīgi. Savukārt no 2019. gada 9.janvāra tiesas sēdes protokola konstatējams, ka tiesas sēdē uz tiesas jautājumu, no kā izriet, ka darbi būs jāveic vienlaicīgi visos līguma objektos, pasūtītājas pārstāve norādīja, ka nolikuma prasībās ir noteikts, kurā datumā ir jāsāk darbi, izpildes garums -, ja tas tehniski ir iespējams, būvdarbu veicējs var organizēt darbus tā, ka vispirms tie tiek veikti vienā objektā, tad otrā. Tā ir viņa brīvā izvēle (lietas 2.sējuma 149.lapas otrā puse). Lai arī no konkursa nolikuma 3.punkta redzams darba izpildei katrā līgumā paredzēto dienu skaits, tiesa nav pienācīgi skaidrojusi, vai tālab darbu izpilde visos objektos pārklājas un vai šis līguma izpildes termiņš pamato tādu kvalifikācijas prasību noteikšanu, kas pārsniedz objektā veicamo darbu apjomu.
Rajona tiesa, pārbaudot pasūtītājas paskaidrojumu par izvirzīto prasību samērīgumu, pamatoti konstatējusi, ka atbilstošai pieredzei līdzīga apjoma darbu veikšanā ir būtiska nozīme ceļa seguma kvalitātes nodrošināšanā, kas pēc tam atspoguļojas gan ceļu drošības, gan citos rādītājos. Šāds skaidrojums arī Senātam šķiet loģisks. Pieredzes prasībai ir jāatspoguļo saskaņā ar iepirkuma līgumu veicamo darbu specifikai un sarežģītībai atbilstoša kvalifikācija. Tādējādi ir tikai saprātīgi pieņemt, ka pieredze vairāku sīku posmu būvniecībā tomēr būtiski atšķiras no pieredzes tāda objekta būvniecībā, kas paredz lielāku vienlaidu ceļa laukumu izbūvi Šajā ziņā var saskatīt gan tehnoloģiskas, gan organizatoriskas atšķirības, kas attiecīgi varētu arī pamatot nepieciešamību pēc pieredzes lielāku ceļa segumu laukumu vienlaicīgā izbūvē vienā objektā. Taču tāpēc vien nav pamatoti par adekvātu atzīt prasību pēc pieredzes vienā objektā, kas būtiski pārsniedz to darbu apjomu, kas faktiski iepirkuma līguma ietvaros vienā objektā būtu veicama. Tas, vai tiek prasīta pieredze vienā līgumā vai vienā objektā, ir un paliek pasūtītājas ekskluzīva izšķiršanās. Tomēr noteikta apjoma pieredze, kas būtu atbilstoša slēdzamā līguma ietvaros izpildāmā darba apmēram un samērīga ar to, kā to pamatoti pārsūdzētajā lēmumā norādījis arī birojs, varētu tikt panākta, nosakot pieredzes apjomu līgumā, kas būtu līdzvērtīgs slēdzamo līgumu apjomam, un vienlaikus nosakot ierobežojumu objektu skaitam līgumā. Šis aspekts, lai arī konstatēts, nav pietiekami izsvērts un izvērtēts, liekot svaru kausos šajā lietā pārbaudāmās prasības iepretim izpildāmo darbu apjomam un saturam.
Apkopojot minēto, secināms, ka tiesa nav pilnīgi un vispusīgi pārbaudījusi lietā nozīmīgos faktus attiecībā uz pirmā, trešā un ceturtā līguma izpildei izvirzīto pieredzes prasību atbilstību saskaņā ar šiem līgumiem veicamo darbu apjomam, un tas varēja ietekmēt lietas iznākumu.
[11] Attiecībā uz pieredzes prasību samērīgumu saistībā ar strīdus iepirkuma otro līgumu Senāts norāda turpmāk izklāstītos apsvērumus.
Pārsūdzētajā lēmumā birojs konstatējis, ka vienā no objektiem izpildāmi darbi 70 240 m2 platībā, otrā objektā - 1108 m2. Birojs izpildāmo darbu
apmēru kvadrātmetros izsecinājis no nolikuma 4.pielikuma „Līguma projekts” 5.pielikuma „Darbu daudzumu saraksts” pozīcijā „Nesaistītu minerālmateriālu 0/32 pamata nesošās kārtas būvniecība 15 cm biezumā”. Pieteicēja biroja konstatētajam nepiekrīt. Pieteicēja kasācijas sūdzībā norāda, ka otrā līguma ietvaros darbi būtu veicami tikai vienā no objektiem, kuru apjoms ir 70 000 m2, savukārt otrā objektā nesaistītu minerālmateriālu pamatu izbūves darbi nav paredzēti. Vienlaikus norādāms, ka pieteicēja nekādā veidā nav argumentējusi to, kāpēc biroja noteiktais darbu apjoms būtu kļūdains un kā pieteicēja nonākusi pie atšķirīga rezultāta. Tomēr tam, vai otrā objektā darbi būtu veicami 1108 m2 apmērā, vai vispār nebūtu veicami, nav izšķirošas nozīmes. Saskaņā ar otro līgumu vienā objektā būvdarbus paredzēts veikt vismaz 70 000 m2 platībā. Veicamo darbu apjoms būtiski pārsniedz šā līguma izpildei izvirzīto pieredzes prasību - izpildīti darbi 45 000 m2 apmērā vienā objektā. Tādējādi, lai arī viena līguma ietvaros veicamo darbu summēšana iepretim pieredzes prasībai vienā objektā (nevis līgumā) vispārīgi nav pareiza, vismaz attiecībā uz otro līgumu tā nav novedusi pie neatbilstošas un nesamērīgas pieredzes prasības noteikšanas, jo, kā jau minēts, vienā objektā veicamais darbu apjoms ievērojami pārsniedz prasīto kvalifikāciju.
[12] Pieteicēja kasācijas sūdzībā norādījusi, ka nepiekrīt tiesas veiktajai termina „objekts” interpretācijai, taču nav argumentējusi, kā tā ietekmējusi sprieduma rezultātu Senāts Administratīvā procesa likuma 325.pantā un 328.panta pirmās daļas 6.punktā minētajam prasībām neatbilstošu kasācijas sūdzības argumentu atstāj bez ievērības.
Tāpat minētā iemesla dēļ Senāts nevērtē pieteicējas argumentu, ka rajona tiesa nav pārbaudījusi, kad biroja lēmums ievietots biroja tīmekļvietnē un argumentus, kas saistīti ar biroja lēmuma paziņošanu. No kasācijas sūdzības nav izsecināms, kā tieši, pieteicējas ieskatā, izpaudušās rajona tiesas kļūdas šajos aspektos un kā tās būtu varējušas ietekmēt sprieduma rezultātu.
Vienlaikus Senāts šajā sakarā obiter dictum norāda, ka nolikuma prasību apstrīdēšanai nav ietekmes uz piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr. 107 Jepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” 14.punktu situācijā, kad tiek apstrīdētas iepirkuma nolikuma prasības, pasūtītājam ir jānodrošina vienīgi, ka iesniegtie piedāvājumi netiek atvērti; ja birojs apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas rezultātā atļauj slēgt iepirkuma līgumu un atstāj spēkā nolikuma prasības, pasūtītājs publicē jaunu informāciju par piedāvājumu atvēršanas sanāksmes vietu un laiku; ja birojs aizliedz slēgt iepirkuma līgumu un atceļ nolikuma prasības, pasūtītājs neatver iesniegtos piedāvājumus un izsniedz vai nosūta tos atpakaļ pretendentiem. Tādējādi pretendentam, kurš vēlas apstrīdēt nolikuma prasības, bet vienlaikus uzskata, ka ir spējīgs un ir gatavs izpildīt arī esošās, ir jāiesniedz piedāvājums nolikumā noteiktajā termiņā.
[13] Apkopojot minēto, Senāts atzīst, ka rajona tiesa nav pienācīgi noskaidrojusi būtiskos apstākļus un atbilstoši publisko iepirkumu principiem novērtējusi strīdus nolikuma prasības.
Lietas faktisko apstākļu un pierādījumu novērtēšana nav kasācijas instances tiesas kompetence. Tālab pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesai.