[10] Birojs uzskatu, ka pasūtītājai bija pienākums pārliecināties par to, vai piedāvājums ir sagatavots neatkarīgi, un, konstatējot, ka piedāvājums ir saskaņots ar citiem konkurentiem, lemt par šāda piedāvājuma noraidīšanu, ir pamatojis ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru Taču, atsaucoties uz šiem spriedumiem, nav ņemts vērā tiesiskais un faktiskais konteksts, kādā Eiropas Savienības Tiesa ir izteikusi savas atziņas.
Tā Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 8.februāra spriedumā lietā Lloyd’s of London, C-144/17, ECLIEU:C2018:78, 38.punktā izteiktā atziņa (iestādei ir jābūt pienākumam pārbaudīt un izvērtēt faktus, lai noteiktu, vai attiecības, kādas pastāv starp divām vienībām, ir konkrēti ietekmējusi attiecīgo piedāvājumu, kuri iesniegti vienā un tajā pašā publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, saturu, jo konstatējums par šādu ietekmi, lai kādā formā tā nebūtu, ir pietiekams, lai minētie uzņēmumi varētu tikt izslēgti no šīs procedūras) ir saistīta ar bažām, ka atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem no iepirkuma procedūras tiek automātiski izslēgtas saistītās personas, tādējādi pārkāpjot samērīguma un citus principus. Minētā kontekstā Tiesa atzina, ka iestādei tomēr būtu jābūt iespējai pārbaudīt, vai saistīto personu statuss ir ietekmējis piedāvājumu saturu. Šajā lietā netika principiāli apšaubīta līgumslēdzējas iestādes kompetence izslēgt pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz iestādes konstatētu pārkāpumu. Līdzīgi apsvērumi ir attiecināmi arī uz Eiropas Savienības Tiesas 2009.gada 19.maija spriedumu lietā Assitur, C-538/07, ECLIEU:C2009:317, uz kuru atsaucas birojs.
[11] Konkursa nolikuma sadaļā ,Jnformācija par pretendentu un atbilstība profesionālās darbības veikšanai’ 3.2.2.apakšpunktā pasūtītāja izvirzījusi prasību, ka pretendenta piedāvājumam jābūt izstrādātam neatkarīgi. Saistībā ar šo prasību ailē Jesniedzanie dokumenti vai informācijas ieguves avots” norādīts, ka pretendentam ir jāiesniedz apliecinājums par neatkarīgi izstrādātu piedāvājumu atbilstoši konkursa nolikuma 3.pielikumam Minētais atbilst Publisko iepirkumu likuma 41.panta desmitajai daļai, kas paredz, ka piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz apliecinājumu tam, ka piedāvājumu izstrādājis neatkarīgi.
Lai arī šo prasību varētu uzlūkot kā formālu, proti, tādu, kas tikai prasa no pretendenta apliecinājumu un tāda iesniegšanas gadījumā būtu uzskatāms, ka prasība ir izpildīta, tomēr Senāta ieskatā tas nenozīmē, ka pasūtītājai vispārīgi nav jāpārliecinās par to, vai piedāvājums ir izstrādāts neatkarīgi. Ja pasūtītājai šāda pienākuma nebūtu, tas nozīmētu, ka pasūtītājai, kurai, ņemot vērā tai pieejamo informāciju, ir vislielākās iespējas novērst pārkāpumus, var atstāt bez ievērības jebkuru faktu, kas norāda uz pretendentu saskaņotu rīcību. Tas varētu novest pie situācijas, ka pretendentu pārkāpumi nenonāk kompetento institūciju vai tiesas redzes lokā, un rezultātā uz šādiem pretendentiem nevarētu attiecināt Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 6.punktu, kā arī no tiem nevarētu prasīt iepriekš pieļauto pārkāpumu rezultātā radušos kaitējuma atlīdzināšanu (Publisko iepirkumu likuma 43.pants).
Tas, ka pasūtītājai ir bijis ne tikai formāls, bet arī jēgpilns nodoms, pieprasot no pretendentiem apliecinājumu, liecina konkursa nolikumam pievienotā 3.pielikuma “Apliecinājums par neatkarīgi izstrādātu piedāvājumu” teksts. Proti, no tā redzams, ka pasūtītājas mērķis ir bijis informēt pretendentus par godīgas konkurences pamatprincipiem un sekām, ja tie netiks ievēroti. Tāpat pasūtītāja ir informējusi pretendentus par tās rīcību gadījumā, ja tā konstatēs aizliegtu vienošanos pazīmes, kas nozīmē, ka pasūtītāja pievērš uzmanību šādiem faktiem un novērtē tos.
Tomēr, aplūkojot šo konkursa nolikumā minēto prasību kontekstā ar tiesību normām, kas reglamentē gadījumus, kad pasūtītājs ir tiesīgs izslēgt pretendentu, šāds pasūtītājas vērtējums pirmšķietami nevar kalpot par pamatu pretendenta izslēgšanai no iepirkuma procedūras.
[12] Vienlaikus Senāts atzīst: pat ja pretendenta izslēgšana, pamatojoties uz pasūtītājas novērtējumu, būtu iespējama, tas neradītu pamatu pagaidu aizsardzības piemērošanai lietā, jo gan pasūtītāja, gan birojs ir izvērtējuši apstākļus, kas varētu liecināt par piedāvājumu saskaņošanu, un tiesa, veicot objektīvu pārbaudi, ir piekritusi iestāžu secinājumiem. Senātam nerodas šaubas par šo secinājumu pareizību un šādas šaubas nerada arī pieteicējas blakus sūdzības argumenti.
Proti, pieteicēja, iebilstot pret tiesas apsvērumiem (sk. argumenta atreferējumu šā lēmuma 3.2.apakšpunktā), pēc būtības nenorāda, kāpēc tie nav pareizi un nevar kalpot par pamatu tiesas secinājumu izdarīšanai, pieteicēja vienīgi norāda uz iespējamību par pretējo, neatklājot, kas tad ir tie apstākļi, kas pierāda, ka cenas ir saskaņotas šajā konkursā un ka piedāvājumu atsaukšana liecina par saskaņotām darbībām tieši šajā konkursā. Nav arī saprotama pieteicējas norāde, ka nav nozīmes tiesas vērtējumam par sabiedrību piedāvātajām cenām, jo tieši novērtējot cenas, ar kurām pretendenti konkurē konkursā (sk. konkursa nolikuma 1.5.2.apakšpunktu, kas paredz, ka piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, ņemot vērā cenu), var izsecināt noteiktas likumsakarības. Senāts atgādina, ka piedāvājumu saskaņošana ir jāpierāda un to var izdarīt, vērtējot virkni dažādu norāžu.
Šaubas pirmšķietami nerada arī otrs pieteicējas arguments saistībā ar visu trīs sabiedrību norādīto vienu un to pašu kontaktpersonu, kura pārzina loģistikas jautājumus. Kā par to liecina sabiedrību paskaidrojumi pasūtītājai, loģistikas pakalpojums, ko trešā persona sniedz pārējām divām saistītajām sabiedrībām par maksu, tiek sniegts iepirkuma līguma izpildes gaitā, līdz ar to tam nevajadzētu būt saistībai ar piedāvājumu sagatavošanas procesu un secīgi - arī norādītajai kontaktpersonai nebūtu pamata tikt iesaistītai šajā procesā. Līdz ar to pirmšķietam nevar apgalvot, ka šādas kontaktpersonas norādīšana uzreiz nozīmē to, ka piedāvājumi ir saskaņoti.
[13] Ievērojot visu iepriekš minēto, kā arī to, ka lietā nav konstatējami pierādījumi tam, ka ir izpildījušies Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 6.punktā minētie priekšnoteikumi SIA ,PATA” izslēgšanai no iepirkuma procedūras, nav pamata atzīt, ka biroja 2021.gada 21.maija lēmums, ar kuru atstāts spēkā pasūtītājas komisijas lēmums par to, ka uz SIA ,PATA” nav attiecināmi izslēgšanas gadījumi un ka tai ir piešķiramas tiesības slēgt vispārīgo vienošanos, un dota atļauja pasūtītājai slēgt vispārīgo vienošanos ar SIA ,PATA”, būtu pirmšķietami pret tiesisks. Līdz ar to nav pamata šā lēmuma darbības apturēšanai.