[10]…Vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās, kas paredz nosacījumus, balstoties uz kuriem laikposmā, uz kuru attiecas vispārīgā vienošanās, tiks slēgti iepirkuma līgumi. Vispārīgās vienošanās var būt dažādas, tostarp gan tādas, kas tiek noslēgtas ar vienu potenciālo piegādātāju, gan tādas, kas tiek noslēgtas ar vairākiem potenciālajiem piegādātājiem. Tāpat vispārējās vienošanās var būt tādas, kas uzreiz jau noteic konkrētu piegādātāju, kurš attiecīgajā laika posmā uz iepirkuma līguma pamata piegādās pasūtītāja pasūtītās preces vai pakalpojumus, un tādas, kas paredz pirms katra iepirkuma līguma noslēgšanas vispārīgās vienošanās dalībnieku starpā rīkot atlases procedūru (būtībā - atsevišķu mazu konkursu) atbilstoši vispārīgās vienošanās nosacījumiem.
[11] Pēdējā gadījumā iepirkuma process, izmantojot vispārīgās vienošanās institūtu, norit šādi: vispirms tiek rīkota iepirkuma procedūra (piemēram, atklāts konkurss) par iespēju slēgt vispārīgo vienošanos (iespēju kļūt par vispārīgās vienošanās dalībnieku). Tā rezultātā tiek noslēgta vispārīgā vienošanās par to, kādā procedūrā un ar kādiem nosacījumiem no personām, kuras ieguvušas tiesības būt par vispārīgās vienošanās dalībniekiem, izvēlas to, ar kuru tiks slēgts iepirkuma līgums tad, kad pasūtītājam faktiski radīsies vajadzība pēc iepērkamās preces vai pakalpojuma. Attiecīgi pēc tam, turpinot iepirkuma procedūru vispārīgās vienošanās ietvaros, atbilstoši vienošanās nosacījumiem tiek izvēlēts piegādātājs, ar kuru slēdz iepirkuma līgumu.
Tā tas ir arī izskatāmajā gadījumā. Proti, konkursa rezultātā pasūtītājs izvēlējās vairākus potenciālos piegādātājus, ar kuriem tika noslēgta vispārīgā vienošanās. Atbilstoši elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamai informācijai tā nosaka pasūtītāja un vienošanās dalībnieku sadarbības principus un iepirkuma līguma par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pasūtītājam noslēgšanas kārtību pakalpojumu nepieciešamības gadījumā (vienošanās 1.1.punkts). Atbilstoši vienošanās noteikumiem pakalpojumu nepieciešamības gadījumā pasūtītājs, nosūtot uzaicinājuma vēstuli elektroniski, informē visus vienošanās dalībniekus par nepieciešamo pārvadājamo kokmateriālu apjomu, slēdzamā iepirkuma līguma darbības vietu (kokmateriālu iekraušanas pamata reģionu) un darbības termiņu, iepirkuma līguma izpildes noteikumiem (uzaicinājuma vēstulei pasūtītājs pievieno līguma projektu), iesniedzamā piedāvājuma formu, saturu un iekļaujamajiem dokumentiem, piedāvājuma iesniegšanas kārtību, veidu un termiņu (vienošanās 2.1.punkts). Vienošanās dalībnieks, kurš var nodrošināt pakalpojumu sniegšanu atbilstoši pasūtītāja uzaicinājuma vēstulē norādītajam, uzaicinājuma vēstulē noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz pasūtītājam piedāvājumu (vienošanās 3.1.punkts). Pēc pasūtītāja uzaicinājuma vēstulē norādītā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pasūtītājs atver visus iesniegtos piedāvājumus (vienošanās 4.1.punkts) un par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst piedāvājumu ar viszemāko cenu (4.2. un 4.3.punkts). Iepirkuma līgums attiecīgi tiek slēgts ar vienošanās dalībnieku, kas iesniedza saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Vienlaikus vienošanās 4.4.punkts noteic gadījumus, kas pieļauj pasūtītājam nevērtēt vienošanās dalībnieka piedāvājumu.
Ievērojot minēto, Senāts piekrīt pieteicējai, ka izskatāmajā gadījumā vispārīgā vienošanās būtībā noteic atlases kārtību, kādā tiks izvēlēts konkrēts piegādātājs tad, kad pasūtītājam radīsies nepieciešamība iepirkt attiecīgos pakalpojumus. Tas, ar kuru personu tiks slēgts iepirkuma līgums, tiks noskaidrots tālākā procesā atbilstoši vispārīgās vienošanās nosacījumiem.
[12] Šādos gadījumos procesa, kas vērsts uz vispārīgās vienošanās noslēgšanu, mērķis ne pasūtītājam, ne pretendentiem nav vispārīgās vienošanās noslēgšana pati par sevi. Tas ir tikai solis jeb pirmā stadija ceļā uz konkrēta piegādātāja izvēli un iepirkuma līguma noslēgšanu Tādējādi no iepirkuma procedūras viedokļa nevar uzskatīt, ka ar vispārīgās vienošanās noslēgšanu iepirkuma procedūra ir pilnībā noslēgusies, jo galīgais mērķis, kāpēc vispār iepirkuma procedūra tiek īstenota (tostarp vispārīgā vienošanās tiek slēgta), ar to vēl nav sasniegts, proti, nav noslēgts iepirkuma līgums. Tas nozīmē, ka piegādātāja izvēle vispārīgās vienošanās ietvaros ir iepirkuma procedūras turpinājums (nākamā stadija). Minēto apliecina arī Publisko iepirkumu likuma 56.panta pirmajā daļā norādītais, pasūtītājs ievēro šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat iepirkuma līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros.
Līdz ar to tajos gadījumos, kad iepirkuma procedūrā tiek izmantota tāda veida vispārīgā vienošanās kā izskatāmajā gadījumā, šā lēmuma 8.punktā aplūkotais iepirkumiem raksturīgais divpakāpju process izpaužas tādējādi, ka pirmā pakāpe veidojas no vairākām stadijām (vispirms, konkurss par vispārīgās vienošanās noslēgšanu, pēc tam - piegādātāja izvēle atsevišķā mazā konkursā vispārīgās vienošanās ietvaros).
[13] Kā jau minēts, valsts pienākums nodrošināt efektīvu iepirkuma procedūras tiesiskuma kontroli prasa uzraudzību īstenot tādējādi, lai pēc iespējas izlabotu iepirkuma procesā pieļautās kļūdas pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, ja vien tas faktiski ir iespējams.
Paturot prātā šo nepieciešamību, Senāts atzīst, ka laikā, kamēr vēl turpinās iepirkuma procedūra, proti, pirmā pakāpe kopumā vēl nav noslēgusies, faktiski var būt iespējams izlabot iepirkuma procedūrā pieļautu kļūdu (ja tāda tiešām pieļauta), pat ja pirmās pakāpes viena stadija (konkurss par vispārīgo vienošanos) jau ir noslēgusies. Gadījumā, kad ir noslēgta tāda vispārīgā vienošanās kā izskatāmajā lietā un iepirkuma procedūra turpinās tās ietvaros, šāda iespēja pastāv, kamēr vēl nav beidzies vispārīgās vienošanās īstenošanas termiņš, tātad - kamēr vēl ir iespējams, ka pasūtītājs aicinās vienošanās dalībniekus iesniegt piedāvājumus konkrētu iepirkuma līgumu noslēgšanai. Proti, ja tiesa atzītu, ka kāds pretendents prettiesiski kļuvis par vispārīgās vienošanās dalībnieku un tātad prettiesiski piedalās tālākajā procesā par iespēju noslēgt iepirkuma līgumu, šo kļūdu būtu iespējams labot, atceļot lēmumu par personas atzīšanu par vispārīgās vienošanās dalībnieku un tādā veidā izbeidzot turpmāku attiecīgās personas dalību iepirkumā.
Tāpēc Senāts atzīst, ka tas vien, ka izskatāmajā gadījumā ir noslēgta vispārīgā vienošanās, pats par sevi nevar būt pamats atzīt, ka līdz ar to lēmums, ar kuru personai piešķirtas tiesības būt par vispārīgās vienošanās dalībnieci, ir zaudējis spēku (zaudējis savu tiesisko iedarbību). Senāts uzskata, ka šāda lēmuma darbība turpinās visā iepirkuma procedūras garumā, kamēr vien tiek īstenota iepirkuma procedūra vispārīgās vienošanās ietvaros. Šāda pieeja sniedz iespēju lemt par biroja lēmuma atcelšanu, lai arī vispārīgā vienošanās ir noslēgta, un tas atbilst valsts pienākumam publisko iepirkumu procedūras tiesiskuma kontroli īstenot tā, lai maksimāli saglabātu iespēju izlabot iepirkuma procedūrā pieļautās kļūdas.
Attiecīgi: ja vien publiskā iepirkuma tiesiskuma kontroles ietvaros joprojām pastāv iespēja pavērst situāciju atpakaļ un izlabot iepirkuma procesā pieļauto kļūdu (ja tāda tiešām pieļauta), arī pagaidu aizsardzības piemērošanas lūgums ir pieļaujams un, ja tāds ir izteikts, tiesai tas jāvērtē pēc būtības, pārbaudot tā pamatotību.
[14] Rezumējot minēto, Senāts atzīst: tas vien, ka izskatāmajā gadījumā ir noslēgta vispārīgā vienošanās, pats par sevi nav pamats uzskatīt, ka konkursa par vispārīgās vienošanās slēgšanu noslēdzošais lēmums ir zaudējis savu spēku un tiesā iespējams lemt vairs tikai par tā tiesiskumu. Līdz ar to tiesnesis kļūdaini uzskatījis, ka pagaidu aizsardzības lūgums nav pieļaujams un nepamatoti atteicies pieņemt to izskatīšanai
Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka blakus sūdzība ir apmierināma, pārsūdzētais lēmums ir atceļams un pieteicējas pagaidu aizsardzības lūgums ir nododams pirmās instances tiesai izlemšanai pēc būtības. Attiecīgi tiesai būs jāizvērtē, vai pieteicējas lūgums ir apmierināms vai noraidāms. Vienlaikus Senāts vērš tiesas uzmanību, ka lietā nepieciešams lemt par SIA „PATA” pieaicināšanu trešās personas statusā.
Ņemot vērā, ka pārsūdzētais tiesneša lēmums ir atceļams, Senātam nav pamata pievērsties pārējiem iebildumiem, kuru dēļ pieteicēja pārsūdzēto lēmumu uzskatījusi par kļūdainu.