Biroja sūdzību izskatīšanas komisijas sēdē pieteicējas pārstāve paskaidroja: iepriekšējā iepirkuma, kas tika rīkots par identisku iepirkuma priekšmetu, līguma izpildes ietvaros vairāki pasūtītājas darbinieki pieteicējai ziņojuši, ka ilgstošus bezdarbniekus uz konsultācijām pie psihologa vai psihoterapeita nosūta saskaņā ar /pers. A/ vadītajās mācībās dotajām norādēm. Tas nozīmējot, ka pasūtītāja iepriekšējā analogā iepirkuma līguma izpildes ietvaros bija rīkojusies saskaņā ar vienas iepirkuma uzvarētājas pārstāves dotajām norādēm un līdz ar to, minēto pretendentu atzīstot par uzvarētāju arī strīdus iepirkumā, bija pieļāvusi interešu konflikta situācijas rašanos (biroja sūdzību izskatīšanas komisijas 2018.gada 21 .februāra sēdes audioieraksts lietas 1.sēj. 163.lp., 1:19:40 - 1:38:55).
No minētā izriet, ka pieteicēja birojam kā pasūtītājas pieļautu pārkāpumu bija norādījusi to, ka pasūtītāja par iepirkuma uzvarētāju atzinusi tādu komersantu, no kura iepriekš saņēmusi labumu - bezmaksas konsultācijas par to, kādos gadījumos ilgstošie bezdarbnieki nosūtāmi pie psihologa un kādos - pie psihoterapeita. Gan sūdzībā, gan sūdzības izskatīšanas sēdē iestādē pieteicēja argumentēja, ka šādos apstākļos pasūtītājas pārkāpums izpaudies kā interešu konflikta situācijas pieļaušana (lēmuma pieņemšana par tādu komersantu, no kura saņemts bezmaksas labums - apmācības) un likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētā aizlieguma pieņemt lēmumus par personu, kas ziedojusi lēmuma pieņēmējam, neievērošana.
[9] Savukārt tiesvedības gaitā pieteicēja norādījusi: apstāklis, ka /pers. A/ bija sniegusi pasūtītājai konkrētās konsultācijas, varēja dot SIA „Latvian Holidays” īpašas priekšrocības piedāvājuma sagatavošanā strīdus iepirkumā. Proti, kā izriet no pieteikuma grozījumos norādītajiem apsvērumiem kopsakarā ar pieteicējas pārstāves pirmās instances tiesas 2019.gada 5.februāra sēdē paskaidroto (lietas 1.sēj. 176.-181. lp. kopsakarā ar pirmās instances tiesas 2019.gada 5.februāra sēdes protokolu lietas 3.sēj. 33.-37. lp.), mācību vadīšana par to, kādos gadījumos bezdarbnieki ir jānosūta uz konsultācijām pie psihologa, bet kādos gadījumos - pie psihoterapeita, pieteicējas ieskatā, /pers. A/ varēja dot priekšrocības sagatavot piedāvājumu strīdus iepirkumam. Šādu uzskatu pieteicēja pamato ar to, ka tieši /pers. A/ iepriekš sniegto konsultāciju dēļ esot bijis vislabāk zināms, cik daudz psihologu un psihoterapeitu konsultāciju provizoriski varētu būt nepieciešamas līguma izpildes gaitā. Līdz ar to pasūtītajai esot vajadzējis ievērot Publisko iepirkumu likuma 18.panta trešās un ceturtās daļas nosacījumus, un to neievērošana veidojot iepirkuma procedūrā pieļautu pārkāpumu (minētās tiesību normas noteic, ka pasūtītājs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai piegādātājiem un tās izmantot iepirkuma plānošanā un sagatavošanā, ja tas neierobežo konkurenci un nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmSbas principus; ja pretendents vai ar to saistīta persona ir konsultējusi pasūtītāju vai citādi iesaistījusies iepirkuma sagatavošanā, pasūtītājs nodrošina, ka attiecīgā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ iepirkumā netiek ierobežota konkurence).
No minētā redzams, ka tiesvedības gaitā pieteicēja norāda uz tādu pasūtītājas pārkāpumu, kas izpaudies kā konkurenci ierobežojošas situācijas pieļaušana, iepirkumā radot pretendentiem nevienlīdzīgus apstākļus, proti, pieļaujot, ka tikai vienam no pretendentiem - SIA „Latvian Holidays” - ir ekskluzīva, piedāvājuma sagatavošanai noderīga informācija par iepērkamajiem pakalpojumiem.
[ 10] Ievērojot minēto, Senāts secina, ka, lai arī pieteicējas norādītie pasūtītājas pieļautie pārkāpumi ir saistīti ar vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem (to, ka /pers. A/ pasūtītājai bija sniegusi konsultācijas par to, kādos gadījumos bezdarbnieki nosūtāmi pie psihologa un kādos - pie psihoterapeita), iestādei un tiesai norādīti iebildumi pret pēc būtības dažādiem pārkāpumiem. Proti, vēršoties ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā, iebildumu pret iepirkuma procedūru pieteicēja pamatoja ar apgalvojumu, ka pasūtītāja nedrīkstēja par uzvarētāju atzīt komersantu, kurš iepriekš sniedzis pasūtītājai bezmaksas labumu - ziedojumu, un tādējādi pasūtītāja pieļāvusi interešu konfliktu. Savukārt tiesai pieteicēja norādījusi, ka SIA „Latvian HoMays” pasūtītājai sniegto konsultāciju dēļ ieguva īpašas zināšanas par iepirkuma priekšmetu un pasūtītāja neveica nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka šis apstāklis nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu un konkurences nepamatotas ierobežošanas aizlieguma principu.
Tādējādi pieteicējas kasācijas sūdzības arguments, ka pieteicēja tiesā nav grozījusi sūdzības pamatu, ir noraidāms.
[11] Senāts arī nesaskata, ka konkrētajos apstākļos pieteicējai bija objektīvi šķēršļi tiesai norādīto pasūtītājas pārkāpumu norādīt jau sūdzībā iestādei. Kā jau iepriekš minēts, pieteicēja sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam jau bija balstījusi uz apstākli, ka /pers. A/ pasūtītājai bija vadījusi apmācības/sniegusi konsultācijas. Turklāt no biroja sūdzību izskatīšanas komisijas sēdē pieteicējas pārstāves teiktā izriet, ka jau tolaik pieteicējai bija ziņas, ka /pers. A/ vadītās apmācības bijušas par to, kā nosakāms, vai bezdarbnieks sūtāms pie psihologa vai pie psihoterapeita.
Līdz ar to tas, ka pasūtītāja /pers. A/ sniegtās konsultācijas esot atzinusi un pierādījumus par tām iesniegusi tikai tiesai, nemaina to, ka ziņas par /pers. A/ sniegtām konsultācijām un to būtību bija pieteicējas rīcībā jau iepriekš.
[12] Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka pieteicēja tiesai izteikusi iebildumus par tādiem pasūtītājas pārkāpumiem, kas nebija norādīti sūdzībā Iepirkumu uzraudzības birojam, un tiesai nebija pamata vērtēt šos iebildumus pēc būtības.