Jau tikai aplūkojot pieteicējas piedāvātā pakalpojuma 1 km izmaksas (finanšu piedāvājumu), kas atbilstoši pasūtītājas aprēķinam ir noteicošā komponente kompensācijas apmēra prognozēšanai, konstatējams, ka tās ir būtiski lielākas (pieteicējas piedāvātā cena - 1,8267 euro/km), skatoties kopumā uz citās lotēs uzvarējušo pretendentu piedāvātajām cenām (1,1779 euro/km, 1,1907 euro/km, 1,1649 euro/km, 1,10994 euro/km, 1,2768 euro/km) (lietas 1.sējuma 117.-121.lapa; 2.sējuma 251.lapa). Šajā aspektā ņemams vērā, ka saskaņā ar tehniskās specifikācijas (nolikuma 3.pielikums) 3.punktu visās maršrutu kategorijās vidējais autobusu vecums nedrīkst pārsniegt deviņus gadus, arī sēdvietu izvietojuma, dzinēja, datu pārraides un bezskaidras naudas norēķinu prasības visās maršrutu kategorijās ir vienādas. Tas atbilst informatīvajā ziņojumā ietvertajai attīstības koncepcijai visā maršrutu tīklā izvirzīt jaunas vienotas kvalitātes prasības autoparkam (autobusu vecumam un aprīkojumam). Tādējādi nav arī pamata uzskatīt, ka kompensācijas izmaksas nebūtu savstarpēji salīdzināmas. Šī būtiskā cenu starpība papildus minētajam norāda, ka izvēloties pieteicējas piedāvājumu, pasūtītāja izvēlētos dārgāku pakalpojuma sniedzēju - pieteicējas piedāvātā cena uz citu pretendentu piedāvāto cenu fona ir ievērojami lielāka.
Tas gan pats par sevi neizslēdz, ka pasūtītāja varētu būt rīkojusies negodprātīgi (tostarp favorīta interesēs) un kādā no konkursa lotēm par uzvarētāju atzinusi pretendentu, saskaņā ar kura piedāvājumu pretendentam kompensējamais apmērs būtiski pārsniegtu pasūtītājas prognozēto finansējumu. Tomēr Senāts arī šādus apstākļus, kas varētu būt pamats gan bažām par to, ka pasūtītāja nav nodrošinājusi vienlīdzīgu attieksmi, gan norādīt uz favorītismu, pirmšķietami nekonstatē.
No pasūtītājas Senātam sniegtās informācijas (aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar metodiku, kāda tā bijusi pieteicējas piedāvājuma vērtēšanā) (lietas 2.sējuma 249.-252.lapa) par pasūtītājas prognozēto kompensējamo zaudējumu apmēru konkursa lotēs, kurās noteikti uzvarētāji, un prognozējamām izmaksām, kuras pasūtītājai būs jākompensē saskaņā ar attiecīgā uzvarētāja piedāvājumu, redzams, ka:
- 1.lotē pasūtītājas prognozētais pārvadātājam kompensējamais apmērs ir 23 716 300 euro, bet prognozējamās izmaksas, kuras pasūtītājai būs jākompensē saskaņā ar AS „Nordeka” piedāvājumu, ir 27 335 316 euro (115,3 procenti no pasūtītājas plānotās summas);
- 3.lotē pasūtītājas prognozētais pārvadātājam kompensējamais apmērs ir 31 936 926 euro, bet prognozējamās izmaksas, kuras pasūtītājai būs jākompensē saskaņā ar SIA „Daugavpils autobusu parks” piedāvājumu, ir 37 399 334 euro (117,1 procenti no pasūtītājas plānotās summas);
- 7.lotē pasūtītājas prognozētais pārvadātājam kompensējamais apmērs ir 17 804 414 euro, bet prognozējamās izmaksas, kuras pasūtītājai būs jākompensē saskaņā ar SIA „Sabiedriskais autobuss” piedāvājumu, ir 20 186 778 euro (113,4 procenti no pasūtītājas plānotās summas);
- 8.lotē pasūtītājas prognozētais pārvadātājam kompensējamais apmērs ir 39 359 113 euro, bet prognozējamās izmaksas, kuras pasūtītājai būs jākompensē saskaņā ar AS „Liepājas autobusu parks” piedāvājumu, ir 40 890 536 euro (103,9 procenti no pasūtītājas plānotās summas);
- 12.lotē pasūtītājas prognozētais pārvadātājam kompensējamais apmērs ir 41 954 965 euro, bet prognozējamās izmaksas, kuras pasūtītājai būs jākompensē saskaņā ar personu apvienības AS „Liepājas autobusu parks”, AS „Nordeka”, SIA „Sabiedriskais autobuss” piedāvājumu, ir 54 360 908 euro (129,6 procenti no pasūtītājas plānotās summas).
Lai gan redzams, ka visās konkursa lotēs prognozējamās izmaksas, kuras pasūtītājai būs jākompensē saskaņā ar attiecīgās lotes uzvarētāja piedāvājumu, pārsniedz pasūtītājas prognozēto kompensējamo apmēru, tomēr nevienā no lotēm šis pārsniegums nav tik būtisks, kā tas ir pieteicējas gadījumā (attiecīgi 28 934 185 euro un 60 540 733 euro, kas ir 209,2 procenti no pasūtītājas plānotās summas). Turklāt konkursa 8.lotē, kurā par uzvarētāju atzīta AS „Liepājas autobusu parks”, šis pārsniegums ir minimāls.
Savukārt pieteicējas aprēķinos, no kuriem tā secinājusi, ka arī citu pretendentu piedāvājums (izmaksas par 1 km) pārsniegtu pasūtītājas aplēses, nav ņemta vērā viena pozīcija - potenciālie ieņēmumi. Tā, kā minēts, ir pozīcija, par kuru ir samazināts gan pašas pieteicējas piedāvātais kompensācijas apmērs, gan arī kompensācija, kuru pasūtītāja būtu gatava kompensēt. Aprēķinos par citu pretendentu piedāvātajām izmaksām pieteicēja šo sadaļu ir ignorējusi. Tādējādi nav arī pamatots pieteicējas apgalvojums, ka arī citu pretendentu piedāvājumi ievērojami pārsniegtu to summu, ko pasūtītāja būtu gatava kompensēt.
[8] Senāts citstarp vērš uzmanību uz to, ka pasūtītājam kā publiskai personai ir pienākums nodrošināt, lai tā finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi, un novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu. Tālab pasūtītājs veic aprēķinus un nosaka izdevumu rāmi, kurā tas var rīkoties, iepērkot nepieciešamos pakalpojumus un preces. Tas gan neizslēdz to, ka pasūtītājs var akceptēt piedāvājumu, kas cenu ziņā pārsniedz pasūtītāja aplēses par tā plānotajiem izdevumiem konkrētajā iepirkumā. Vērtējums par to, vai piedāvājumi ir izmaksu efektīvi, ietilpst pasūtītāja rīcības brīvībā. Tiesa nevar uzspiest pasūtītājam izvēlēties tās prognozētajām izmaksām neatbilstoši dārgu piedāvājumu. Taču tiesa var pārbaudīt, vai pamatojums iepirkuma procedūras pārtraukšanai nav patvaļīgs, proti, vai nav konstatējamas objektīvas indikācijas, kas norāda uz to, ka, piemēram, prognozētā summa, kādu pasūtītājs ir gatavs kompensēt, ir tikai šķietama un konkursa pārtraukšanas patiesais iemesls ir vērsts uz kāda iepriekš izraudzīta pretendenta interešu nodrošināšanu.
Taču izskatāmās lietas apstākļos šādām bažām pirmšķietami nav pamata. Proti, iepirkuma pārtraukšanas apstākļi un lietas dalībnieku argumentācija kopumā nerada iespaidu, ka pasūtītājas lēmumā norādītais pamatojums būtu vienīgi formāls aizsegs faktiskai kādas konkrētas privātpersonas vai personu grupu interešu atbalstīšanai un ka lēmums būtu patvaļīgs.
[9] Tāpat arī Senāts nesaskata, ka uz pasūtītājas favorītismu pret AS „Liepājas autobusu parks” norāda pasūtītājas rīcība saistībā ar no jauna izsludināto iepirkumu. Rajona tiesa pirmšķietami pareizi atzinusi, ka tas, ka no jauna izsludinātajā konkursā tika noteikts īsāks piedāvājuma iesniegšanas termiņš, pats par sevi nav atzīstams par iespējamo pretendentu loka sašaurināšanas mēģinājumu un pasūtītājas favorītisma izpausmi pret kādu konkrētu pretendentu. Apstākļos, kad konkurss pārtraukts, bet pasūtītājam joprojām ir objektīva nepieciešamība pēc konkrēta pakalpojuma, šāda rīcība ir saprotama un loģiska. Arī citus argumentus, kas norādītu uz pasūtītājas negodprātīgu rīcību, pieteicēja nav norādījusi.
[10] Pieteicēja blakus sūdzībā norāda, ka nav izprotama tiesas lēmuma loģika, norādot uz pierādījumu trūkumu un vienlaikus atsakoties pievienot lietai pieteicējas iesniegtus pierādījumus un noraidot lūgumu izprasīt papildu dokumentus lūguma par pagaidu aizsardzības jautājumu izlemšanai. Lai arī jāpiekrīt pieteicējai, ka rajona tiesa nav motivējusi lēmumu nepievienot lietai pierādījumus un noraidīt lūgumu par papildu pierādījumu iegūšanu, pieteicēja blakus sūdzībā nav norādījusi, kādus secinājumus šie pierādījumi pamato un kā no tiem būtu izsecināms favorītisms pret AS „Liepājas autobusu parks”. Lai pārbaudītu blakus sūdzībā norādīto argumentu (kam nebija pievērsusies rajona tiesa), ka konkursa 8.lotē AS „Liepājas autobusu parks” atzīta par uzvarētāju, lai gan tās piedāvājums būtiski pārsniedzis pasūtītājas aplēses par tās finanšu iespējām, Senāts pieprasīja pasūtītājai attiecīgus aprēķinus, no kuriem, kā minēts, nav secināms pamats bažām par favorītismu vai pasūtītājas nevienlīdzīgu attieksmi. Citus argumentus, kas varētu atspēkot pasūtītājas pozīciju, pieteicēja blakus sūdzībā nav norādījusi.
[11] Apkopojot minēto, pirmās instances tiesa pirmšķietami pamatoti atzinusi, ka pasūtītāja ir norādījusi objektīvu pamatojumu iepirkuma procedūras pārtraukšanai konkursa 5.lotē un šāda pasūtītājas rīcība nenorāda uz iepirkumu principiem neatbilstošu rīcību vai pārkāpumiem. Vienlaikus Senāts atgādina, ka lēmumā, ar kuru izlemts pagaidu aizsardzības jautājums, ietvertie apsvērumi par lietas faktiem un tiesību normu piemērošanu ir ar pirmšķietamu raksturu. Tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, patstāvīgi novērtē pierādījumus, nodibina faktus un piemēro tiesību normas.