[6] Izskatāmajā gadījumā vispārīgi vienošanās noslēgta ar 14 no konkursā piedāvājumus iesniegušajiem potenciālajiem piegādātājiem (tostarp pieteicēju). Vispārīgās vienošanās nosacījumi atklāj, ka iepirkuma procedūra ar vispārīgās vienošanās noslēgšanu nav beigusies. Tieši pretēji, vienošanās noteic tiesisko ietvaru, kādā no vispārīgās vienošanās dalībniekiem (potenciālajiem piegādātājiem) tiek izvēlēts piegādātājs, ar kuru slēgt līgumu par preču katalogā norādīto preci. Proti, atklātā konkursā tiek atlasīti piegādātāji, kuri tālāk konkurē par tiesībām noslēgt iepirkuma līgumu.
[7] Tādējādi izskatāmajā gadījumā vispārīgā vienošanās būtībā ir „spēles noteikumi\", kuriem sekojot, plašais potenciālo piegādātāju loks (14 vispārīgo vienošanos noslēgušie pretendenti) savstarpējā konkurencē sacenšas par iespēju noslēgt līgumu par preču piegādi. Tas, ar kuru personu tiks slēgts iepirkuma līgums par katru pasūtītāja pirkumu, nav atrisināts ar vispārīgās vienošanās noslēgšanu Tas tiek noskaidrots tālākā procesā atbilstoši vispārīgās vienošanās nosacījumiem izsludinātajā e-iepirkumu procesā. Proti, atklātais konkurss par tiesībām slēgt vispārīgo vienošanos ir tikai pirmās durvis, pa kurām nonākt pie līgumslēgšanas tiesību iegūšanas, taču tas negarantē līgumslēgšanas tiesību iegūšanu. Citiem vārdiem, lai arī katram no vispārīgo vienošanos noslēgušajiem pretendentiem vairs nav jāpierāda sava atbilstība kvalifikācijas prasībām, zināma atlases sadaļa ir noslēgusies, un vienlaikus tiem ir paļāvība, ka vienošanās spēkā esības laikā (36 mēneši ar iespēju to pagarināt līdz 48 mēnešiem; vienošanās 7.1., 7.2.punkts) tie var startēt konkursā ar savu piedāvāto preci, tiem nav garantijas, ka pircējs (pasūtītājs) to piedāvāto preci noteikti iegādāsies, jo atlase par labāko piedāvājumu turpinās.
To, ka šajā lietā aplūkojamā vispārīgā vienošanās ir rāmis, kura ietvarā notiek tālākā piegādātāju izvēle jeb konkurss, uzskatāmi atspoguļo arī vienošanās ietvaros veikto iepirkumu, pret kuros pieņemtajiem lēmumiem pieteicēja iebilst, norise. Atbilstoši e-pasūtījumu apakšsistēmā saglabātajiem auditācijas pierakstiem šajos iepirkumos (gan „Dators skolām”, gan ,Datori_visp”) ministrija ir norādījusi ne tikai iegādājamo preču preferences (kāda veida datortehnika tiks iegādāta, kāds būs skaits u.tmi), bet arī atbilstošākā piedāvājuma izvēles kritēriju. Proti: pasūtītāja pirms groza apstiprināšanas izvēlēsies pasūtīšanai to pozīciju, kurā vienas vienības cena būs zemāka; pozīcijā, kurā vienas vienības cena būs augstāka, pasūtītāja samazinās skaitu uz 0; pozīcijā, kurā vienības cena būs zemākā, pasūtītāja samazinās vienību skaitu uz tādu, lai iegādātos pēc iespējas lielāku vienību skaitu par atvēlētajiem līdzekļiem; ja pozīcijās CI117P.2.1.1 un CI117P.2.2.1. piedāvātā cena būs vienāda, tad pasūtītāja izvēlēsies CI117P.2.1.1 (lietas 86.-88.lapa).
Senāts jau iepriekš ir norādījis, ka šādos gadījumos procesa, kas vērsts uz vispārīgās vienošanās noslēgšanu, mērķis ne pasūtītājam, ne pretendentiem nav vispārīgās vienošanās noslēgšana pati par sevi. Līdz ar to, kad iepirkuma procedūrā tiek izmantota tāda veida vispārīgā vienošanās kā izskatāmajā gadījumā, iepirkumiem raksturīgais divpakāpju process izpaužas tādējādi, ka pirmā pakāpe, kas tiek īstenota publisko tiesību jomā, veidojas no vairākām stadijām (vispirms konkurss par vispārīgās vienošanās noslēgšanu, pēc tam - piegādātāja izvēle atsevišķā mazā konkursā vispārīgās vienošanās ietvaros), savukārt otrajā pakāpē tiek īstenota pirmās pakāpes rezultātā noslēgtā līguma izpilde, un tas parasti notiek privāttiesisku attiecību ietvaros. Minēto apliecina arī Publisko iepirkumu likuma 56.panta pirmajā daļā norādītais, ka pasūtītājs ievēro šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat iepirkuma līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros (sal. Senāta 2021.gada 1.jūlija lēmuma lietā Nr. SKA- 1117/2021 ( ECLI:L V:A T:2021:0701.A420182121.6.L) 12.punkts).
[8] Lai arī pieteicēja prasījumu formulējusi kā pieteikumu par vispārīgās vienošanās izpildes pareizību, faktiski pieteicēja iebilst pret pasūtītājas (ministrijas) publisko iepirkumu procedūru (saskaņā ar vispārīgo vienošanos izsludināto e-iepirkumu procesu) īstenošanas gaitā pieņemtiem lēmumiem. Pieteicējas iebildumu būtība ir, ka pasūtītāja, pretēji vispārīgās vienošanās noteikumiem un Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumiem Nr. 108 „Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi”, nav apstiprinājusi pašas izveidoto pirkumu un pēc tam, mainot pasūtījuma nosacījumus, ir izveidojusi jaunu pirkumu. Abos gadījumos pieteicēja piedāvājusi zemāko cenu un otrā pirkuma rezultātā noslēgusi ar ministriju iepirkuma līgumu.
Pieteicejas ieskata, prettiesiski neapstiprinātā pirmā pirkuma un prettiesiski mainīto nosacījumu deļ pieteiceja iepirkuma līguma noslēgšanas rezultātā guvusi būtiski mazāku peļņu, un šāda pasūtītājas rīcība deformē konkurenci.
Tātad aplūkojamā situācijā ir saskatāmi divi pasūtītājas publisko iepirkumu īstenošanas gaitā pieņemti lēmumi, pret kuriem iebilst pieteicēja. Pirmais ir lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu, proti, pirmā pirkuma (kurā pieteicēja atbilstoši tās norādītajam ar zemāko cenu izkonkurēja pārējos pretendentus) neapstiprināšana. Otrais lēmums ir iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana atbilstoši otra izsludinātā e-iepirkumu procesa nosacījumiem, nevis atbilstoši pārtrauktajai e-iepirkuma procedūrai (apstiprināts pirkums). Pieteicējas uzskats ir, ka ministrijai ar pieteicēju bija jānoslēdz iepirkuma līgums pirmā iepirkuma (grozs „Dators skolām”) rezultātā; tā kā ministrija prettiesiski neapstiprināja minēto pirkuma grozu (respektīvi - patvaļīgi pārtrauca pirmo iepirkumu), tad no jauna izsludinātais otrais iepirkums (grozs ,Datori_visp”) ir prettiesisks pats par sevi, tostarp tāds ir arī lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (jo ministrijai iepirkuma līgums ar pieteicēju bija jānoslēdz pirmā iepirkuma rezultātā). Tādējādi, kā var saprast no pieteikuma, iestādes rīcības prettiesiskums būtībā sakņojas tieši pasūtītājas lēmumā par iepirkuma pārtraukšanu, un, tā kā no jauna izsludinātais iepirkums seko pārtrauktajam, tad arī tā norise ir saistīta ar jautājumiem par pārtrauktā iepirkuma tiesiskumu.
Kā minēts, iepirkuma procedūra šajā lietā aplūkojamās vispārīgās vienošanās ietvarā turpinās. Attiecīgi arī iepirkuma tālākajā procesā pieņemtie lēmumi ir pakļauti administratīvās tiesas kontrolei. Jāpiekrīt pieteicējai, ka, atstājot šādu iepirkuma procedūru bez kontroles, pretendenti netiktu aizsargāti pret iestādes patvaļu. Šāda pieeja būtu pretrunā publisko iepirkumu tiesību pamatjēgai nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.
[9] Tā kā rajona tiesas tiesnesis nepareizi novērtējis pieteikuma pamatā esošos apstākļus, un tā rezultātā nepamatoti atteicis pieņemt pieteikumu, tiesneša lēmums ir atceļams un jautājums par pieteikuma virzību nododams jaunai izskatīšanai rajona tiesai.