[17] Pieteicēja nepamatoti norāda, ka gadījumā, ja tehnikumam radās šaubas par piedāvājumu, tas varēja precizēt informāciju pie pieteicējas vai atsauksmes sniedzēja.
Pirmkārt, konkrētajā gadījumā nav runa par to, ka pieteicējas apliecinājumā sniegtā informācija būtu neskaidra. Šķērslis pašas pieteicējas sniegtās informācijas par savu (sava apakšuzņēmēja) pieredzi izmantošanai, lai piešķirtu punktus par piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu trešajā kritērijā, ir tas, ka nolikums (tā 26.3.apakšpunkta tabulas 3.punkts) skaidri un nepārprotami noteic to, kāda subjekta (ražotāja vai pasūtītāja) izdoti dokumenti (sertifikāts vai atsauksme) un ar kādu saturu (apliecina darbu ar konkrēti norādītu sistēmu vai tās analogu) pretendentam ir jāiesniedz, ja tas vēlas saņemt punktus trešajā kritērijā. Šo nolikuma noteikumu nedrīkst ignorēt, jo tieši nolikums ir pamats piedāvājumu vērtēšanai.
Otrkārt, pieteicējas iesniegtās pasūtītāju atsauksmes nevis satur kādas atsevišķas neskaidrības, neprecizitātes vai acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, kuras līdz ar to varētu precizēt vai izlabot, negrozot un nepapildinot piedāvājumu, bet tās vispār nesatur to informāciju (norādi uz iekārtām, ar kurām veikts darbs atsauksmes sniedzēju objektos), kurai atsauksmēs jābūt ietvertai, lai to atbilstoši nolikuma 26.3.apakšpunkta tabulas 3.punkta metodikai varētu izmantot punktu piešķiršanai par piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu. Citiem vārdiem, atsauksmes saturiski neatbilst nolikuma 26.3. apakšpunkta tabulas 3.punkta prasībām punktu piešķiršanai trešajā kritērijā. Šī neatbilstība nolikuma prasībām ir skaidri un nepārprotami konstatējama. Šādos apstākļos, prasot papildu informāciju atsauksmju sniedzējiem, nevis tiktu novērstas kādas neskaidrības, kas saistītas ar piedāvājumā jau iesniegtajām atsauksmēm, bet gan piedāvājums tiktu papildināts ar kvalitatīvi jaunām pasūtītāju atsauksmēm ar pavisam citādu, sākotnējās atsauksmēs vispār neminētu informāciju. Respektīvi, piedāvājuma dokumenti, kas nepārprotami neatbilst nolikuma prasībām, tiktu aizstādi ar kvalitatīvi jauniem dokumentiem, lai jau pēc piedāvājuma iesniegšanas novērstu tā neatbilstību nolikuma prasībām.
Eiropas Savienības tiesas judikatūrā ir norādīts, ka publisko iepirkumu principi - vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma princips, kā arī pienākums nodrošināt pārskatāmību - pamatā nepieļauj nekādas sarunas starp līgumslēdzēju iestādi un kādu no pretendentiem publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā. Tas nozīmē, ka principā piedāvājums pēc tā iesniegšanas vairs nevar tikt grozīts ne pēc līgumslēdzējas iestādes, ne pēc pretendenta ierosmes. Ja līgumslēdzēja iestāde piedāvājumu uzskata par neprecīzu vai neatbilstošu nolikuma prasībām, tā nevar prasīt paskaidrojumus no pretendenta (Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada 7.aprīļa sprieduma lietā Partner Apelski Dariusz, C?324/14 62. punkts un tajā minētā judikatūra). Iespējami arī izņēmuma gadījumi, kad ar piedāvājumu saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti. Tāds gadījums var būt, piemēram, lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas. Tomēr arī šim nolūkam līgumslēdzējai iestādei ir jānodrošina, lai piedāvājuma precizēšana neizraisītu, ka attiecīgais pretendents faktiski iesniedz jaunu piedāvājumu (minētā sprieduma 63. un 64.punkts un tajā minētā judikatūra).
Attiecinot šīs atziņas uz konkrēto lietu, atzīstams, ka papildu informācijas pieprasīšanai no pieteicējas vai pieteicējas iesniegto atsauksmju sniedzējiem par pieteicējas pieredzi darbā ar noteiktām iekārtām nav pamata, jo piedāvājumā iesniegtie dokumenti neatbilst nolikuma 26.3.apakšpunkta tabulas 3.punktam Konstatējot šādu neatbilstību nolikuma prasībām pēc būtības, prasīt jaunu dokumentu iesniegšanu, kas neatbilstību nolikumam novērstu, nav pieļaujams, jo šāda rīcība pārkāptu aizliegumu grozīt un papildināt pieteikumu, respektīvi, faktiski novestu pie kvalitatīvi jauna piedāvājuma iesniegšanas.
[18] Nepamatots ir pieteicējas arguments par to, ka atsauksmju sniedzējiem nav jāpārzina, vai viņu objektos ir uzstādītas analogas sistēmas tām, kuras ir tehnikumam. Konkrētajā gadījumā svarīgais aspekts ir, ka nolikumā ir skaidri prasīts pretendentam iesniegt ražotāju sertifikātus vai pasūtītāju atsauksmes par darbu ar konkrētu (sertifikātā vai atsauksmē norādītu) sistēmu. Ja reiz pretendentam ir zināms gan tas, ka tam ir vajadzīga atsauksme, gan arī tas, kāda informācija šajā atsauksmē ir jānorāda, tad nav saprotams, kādēļ tas tieši šādu atsauksmi nevarētu lūgt no agrākā sadarbības partnera. Izvērtēt to, vai sertifikātā vai atsauksmē norādītā sistēma ir analoga nolikumā norādītajai sistēmai, ir iepirkuma komisijas kompetencē. Savukārt pretendentam no nolikuma būtu jābūt skaidram, ka par derīgu punktu piešķiršanai trešajā kritērijā tiks uzskatīts tikai sertifikāts darbam ar konkrētu sistēmu vai tāda atsauksme, kas saturiski attiecas uz darbu ar konkrētu (nosauktu, identificētu) sistēmu.
Tāpat pieteicēja nepamatoti pretnostata situāciju ar sevis iesniegtajām atsauksmēm situācijai, kurā atsauksmes vispār nebūtu iesniegtas. Tiesas vērtējumā, konkrētā situācija tieši ir tāda, kurā pēc būtības vispār nav iesniegtas nolikuma 26.3.apakšpunkta tabulas 3.punktam saturiski atbilstošas atsauksmes.
[19] Apkopojot minēto, tiesa secina, ka pieteicējai trešajā kritērijā pamatoti ir piešķirti 0 punkti, jo pieteicēja nav iesniegusi nolikuma
26.3. apakšpunkta tabulas 3.punktā noteiktajai punktu piešķiršanas metodikai atbilstošus sertifikātus vai atsauksmes.
[20] Šādos apstākļos nav izšķirošas nozīmes vērtēt pieteicējas argumentus par tās piedāvājumam ceturtajā kritērijā piešķirtajiem punktiem. Šo argumentu izvērtējums nevar ietekmēt secinājumu par biroja lēmuma pareizību. Ja arī pieteicēja ceturtajā kritērijā saņemtu tajā maksimāli iespējamos 15 punktus (tehnikumā lēmumā pieteicējas piedāvājumam ceturtajā kritērijā piešķirti 5 punkti), pieteicējas piedāvājums tik un tā summā paliktu novērtēts ar mazāku punktu skaitu (84,01 punkts pašreizējo 74,01 punktu vietā), salīdzinot ar iepirkumā uzvarējušo trešās personas piedāvājumu (novērtēts ar 90 punktiem).
Nepamatots ir pieteicējas viedoklis, ka pieteicējas argumentu par ceturto kritēriju pamatotības atzīšana arī šādos apstākļos tomēr ir nepieciešama, jo tas var būt par pamatu atmaksāt pieteicējai depozītu. Publisko iepirkumu likuma 70.panta piektās daļas 4.punkts noteic, ka birojs atmaksā vai atdod depozītu, ja stājies spēkā lēmums aizliegt pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai atcelt pasūtītāja lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu. Minētā norma nozīmē, ka depozītu atmaksā vai atdod tad, ja iesnieguma izskatīšanas rezultātā tiek konstatēts pamats aizliegt pasūtītājam slēgt līgumu vai tiek atcelts pasūtītāja lēmums. Tā kā pieteicējas argumentu par ceturto kritēriju izvērtējums pie šāda rezultāta konkrētajos apstākļos nevar novest, tas nevar novest arī pie depozīta atmaksas pieteicējai.
[21] Līdz ar to pieteikums par biroja lēmuma atzīšanu par prettiesisku ir noraidāms.