Kā izriet no Publisko iepirkumu likuma anotācijas, ar minēto pantu tiek pārņemts Direktīvas 2014/24/ES 47.pants, kas regulē termiņa noteikšanu piedāvājuma iesniegšanai un attiecīgi arī paredz pasūtītāja pienākumu pagarināt piedāvājuma iesniegšanas termiņa būtisku izmaiņu gadījumā (sk. anotācijas V sadaļas 1.tabulu, http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf70/7D0A 717033CEF737C2257FF5004267AF? OpenDocument, aplūkots 2020.gada 7.jūlijā). Direktīvas preambulas 81.apsvērumā norādīts, ka ar būtiskām izmaiņām būtu jāsaprot izmaiņas, kas jo īpaši saistītas ar tehniskām specifikācijām, attiecībā uz kurām ekonomikas dalībniekiem vajadzētu papildu laiku, lai tās izprastu un attiecīgi reaģētu. Tomēr šādām izmaiņām nevajadzētu būt tik būtiskām, ka tās būtu ļāvušas piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem, vai ka tās būtu ļāvušas iepirkuma procedūrai piesaistīt papildu kandidātus. Tas jo īpaši varētu attiekties uz gadījumiem, kad izmaiņas līguma vai pamatnolīguma raksturu padara par materiāli atšķirīgu no tā, kas sākotnēji paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos.
Eiropas Savienības Tiesas praksē ir skaidrots, ka līgumslēdzēja iestāde konkursa procedūras laikā principā nevar grozīt iepirkuma būtisko nosacījumu saturu, tostarp tehniskās specifikācijas, kā arī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, uz kuriem ieinteresētie saimnieciskās darbības subjekti leģitīmi ir balstījušies, lai pieņemtu lēmumu sagatavot iesniegšanai piedāvājumu vai, tieši otrādi, atteikties no dalības attiecīgajā iepirkuma procedūrā. Vienlaikus minētais nenozīmē, ka jebkurš grozījums specifikācijās pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu ir aizliegts principā un jebkuros apstākļos. Iestādei, izdarot grozījumus, ir jāievēro nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principi, kā arī pārskatāmības pienākums. Šī prasība nozīmē, pirmkārt, ka attiecīgie grozījumi, lai gan tie var būt nozīmīgi, nedrīkst būt tik būtiski, lai tie piesaistītu potenciālos pretendentus, kas, ja nebūtu šādu grozījumu, nevarētu iesniegt piedāvājumu. Tas tā var būt it īpaši, ja grozījumi padara iepirkumu ievērojami atšķirīgu no tā, kas tika definēts sākotnēji. Otrkārt, minētā prasība nozīmē, ka par šiem grozījumiem tiek izdarīta atbilstoša reklāma, lai visi potenciālie saprātīgi informētie un parasti rūpīgie pretendenti varētu ar tiem iepazīties vienādos apstākļos un vienā laikā. Treškārt, šī pati prasība nozīmē arī, no vienas puses, ka minētie grozījumi notiek pirms pretendentu piedāvājumu iesniegšanas un, no otras puses, ka šo piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts, ja šie grozījumi ir nozīmīgi, ka šī pagarinājuma ilgums ir atkarīgs no minēto grozījumu nozīmīguma un ka šis ilgums ir pietiekams, lai ļautu ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem rezultātā pielāgot savu piedāvājumu (sk. 2017.gada 5.aprīļasprieduma lietāNr.C?298/15 (ECLI:EU:C:2017:266) 67.-77.punktu un tajos minēto judikatūru).
[14] Lietā nav strīda par to, ka pasūtītājas veiktie grozījumi ir veikti pirms piedāvājumu iesniegšanas, pasūtītāja par tiem ir publiski paziņojusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un attiecīgi katrā reizē pagarinājusi piedāvājuma iesniegšana termiņu, lai ļautu ieinteresētajiem pretendentiem pielāgot savu piedāvājumu grozītajām iepirkuma nolikuma prasībām.
Lietā ir strīds par to, vai veikto grozījumu kopums nav tāds, kas pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā, kā dēļ ir nepieciešams pārtraukt šo iepirkuma procedūru un izsludināt jaunu. Grozījumus, kuri, pieteicējas ieskatā, veido Publisko iepirkuma likuma 35.panta trešās daļas aizlieguma pārkāpumu, nosacīti var iedalīt divās daļās, proti:
1) attiecībā uz pretendentu kvalifikācijas prasībām
- 2019.gada 11.septembra grozījumi iepirkuma nolikuma 2.3.9.punktā, kas paredz, ka prasību izpildi attiecībā uz datu pārraides tīkla eksperta kvalifikāciju un pieredzi var apliecināt ar divu speciālistu kvalifikāciju kopā;
- 2019.gada 8.novembra grozījumi iepirkuma nolikuma 2.3.1., 2.3.2., 2.3.4., 2.3.8., 2.3.17. un 2.3.18.punktā attiecībā uz pretendenta personālam izvirzāmajām profesionālās pieredzes un izglītības prasībām;
2) attiecībā uz pasūtītājas atteikšanos no daļas iepirkuma ietvaros paredzētajiem darba uzdevumiem
- ar 2019.gada 11.oktobra precizējumiem iepirkuma tehniskās specifikācijas 2.3.punktā izslēgts plānotā darba uzdevuma ,,Sistēmu drošības uzraudzības sistēmas ieviešana” 4., 5. un 6.punkts, atbilstoši kuram būtu jāveic pārskatu un/vai informācijas paneļu izveide un konfigurēšana kritisko biznesa procesu uzraudzības nodrošināšanai, informācijas komunikācijas tehnoloģiju drošības notikumu pārvaldības procesu definēšana, administratoru un drošības personāla apmācību par sistēmas lietošanu;
- ar 2019.gada 26.novembra grozījumiem tehniskās specifikācijas 2.1.1.punktā no iepirkuma priekšmeta ietvaros veicamajām aktivitātēm izslēgta „Projekta pamatojošās dokumentācijas izstrāde” un attiecīgi 2.3.punktā minētais darba uzdevums.
[15] Izvērtējot minētos grozījumus, tiesa piekrīt birojam, ka tie nav vērtējami kā tādi, kas maina potenciālo pretendentu loku vai padara līguma priekšmetu materiāli atšķirīgu no tā, kas sākotnēji paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos.
Atbilstoši iepirkuma nolikumam iepirkuma priekšmets ir kvalitatīva un savlaicīga konsultāciju un atbalsta pakalpojumu sniegšana pasūtītājas informācijas sistēmu attīstības un pilnveidošanas atbalstam, un konsultāciju sniegšana pasūtītājas resora informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu attīstības, pilnveidošanas un uzturēšanas gaitā, lai nodrošinātu kvalitātes vadības pasākumus, IKT auditus, IKT attīstības dokumentu izstrādi un ar IKT pārvaldību saistītos pasākumus. Tādējādi konkrētā iepirkuma priekšmets ir saistīts ar sistēmas un atbalsta pakalpojumiem IKT jomā, un attiecīgi par ieinteresēto pretendentu ir uzskatāms ikviens komersants, kas darbojas šajā nozarē. Tiesas ieskatā, atbilstoši Publisko iepirkuma likuma 35.panta trešajai daļai pasūtītājam ir aizliegts veikt tādus grozījumus, kas padara iepirkuma priekšmetu tik atšķirīgu, ka tas būtu piesaistījis pavisam citu ieinteresēto pretendentu loku, ja attiecīgās prasības jau sākotnēji būtu iekļautas iepirkuma nolikumā un attiecīgi šiem pretendentiem būtu interese sekot līdzi iepirkuma norisei.
Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē, ka veiktie grozījumi attiecībā uz iepirkuma ietveros veicamajiem darbiem mainītu potenciālo pretendentu loku, jo tie pēc būtības nemaina iepirkuma priekšmetu - sistēmas un atbalsta pakalpojumi IKT jomā, kā arī nav uzskatāmi par tādiem, ka būtiski ietekmē iepirkuma ietvaros veicamo darbu apjomu, proti, pasūtītāja nav būtiski palielinājusi vai samazinājusi darba apjoma Turklāt atbilstoši vispārīgās vienošanās 1.5.punktam pasūtītāja vienošanās izpildes laikā var pasūtīt darba uzdevumus tādā apjomā, kāds tai ir nepieciešams, tādējādi, kā pamatoti norādījis birojs tiesai sniegtajā paskaidrojumā, darba apjoma samazinājumu pasūtītāja būtu tiesīga veikt arī vispārīgās vienošanās ietvaros. Attiecīgi arī iepirkuma nolikuma tehniskās specifikācijas 2.3.punktā norādīti līguma izpildes ietvaros plānotie, nevis obligāti veicamie darba uzdevumi.
Arī pasūtītājas veiktie grozījumi attiecībā uz pretendentu kvalifikācijas prasībām nav uzskatāmi par tādiem, kas varētu mainīt potenciāli ieinteresēto pretendentu loku. Turklāt daļa minēto grozījumu ir veikti tieši pēc ieinteresēto pretendentu sūdzībām birojam, kas Publisko iepirkumu likumā ir paredzēts kā tiesisks instruments, lai novērstu nepamatotus konkurences ierobežojumus ieinteresēto pretendentu vidū. Informācija par veiktajiem grozījumiem un iesniegumu izskatīšanas procesu birojā ir publiski pieejama, līdz ar to tiesa nekonstatē, ka ieinteresētajiem pretendentiem, kuri darbojas attiecīgā iepirkuma priekšmeta jomā, būtu liegtas tiesības iesniegt attiecīgi pielāgotus piedāvājumu iepirkumā.
Šajā ziņā jāpiekrīt birojam un pasūtītājai, ka arī pati pieteicēja nav pamatojusi, kā tieši veiktie grozījumi, pret kuriem iebilst pieteicēja, ietekmē pašu pieteicēju, maina potenciālo pretendentu loku vai padara līguma priekšmetu materiāli atšķirīgu no tā, kas sākotnēji paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos.
[16] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst par pareizu biroja secinājumu, ka pasūtītājas rīcībā nav saskatāmi pārkāpumi un pieteicējas izteiktie iebildumi bija acīmredzami noraidāmi pēc būtības. Attiecīgi tiesa pārsūdzēto biroja lēmumu atzīst par tiesisku un pamatotu, savukārt pieteicējas pieteikumu par nepamatotu un līdz ar to noraidāmu.