23 Ir jāuzskata, ka iesniedzējtiesas jautājumi, kuri ir jāizskata kopā, būtībā ir par to, vai Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir juridiskais pamats pretendenta piedāvājuma noraidīšanai publiskā iepirkuma procedūrā tikai tādēļ, ka, tā kā piedāvājumā norādītā cena ir nulle euro, līgumslēdzēja iestāde nesniegs nekādu finansiālu atlīdzinājumu, pat ja šis pretendents, izpildot šo līgumu, saņemtu piekļuvi jaunam tirgum un atsauces, kuras tas varēs izmantot turpmākos iepirkumos.
24 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5) apakšpunktā “publiski līgumi” ir definēti kā “līgumi par atlīdzību, kuri rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana”.
25 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru no formulējuma “par atlīdzību” parastās juridiskās nozīmes izriet, ka tas apzīmē līgumu, ar kuru katra no pusēm uzņemas izpildīt sniegumu apmaiņā pret citu sniegumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 18. oktobris, IBA Molecular Italy, C 606/17, EU:C:2018:843, 28. punkts). Līguma divpusējais raksturs tātad ir būtiska publiskā līguma iezīme (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 21. decembris, Remondis, C 51/15, EU:C:2016:985, 43. punkts; 2020. gada 28. maijs, Informatikgesellschaft für Software Entwicklung, C 796/18, EU:C:2020:395, 40. punkts, un 2020. gada 18. jūnijs, Porin kaupunki, C 328/19, EU:C:2020:483, 47. punkts).
26 Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 47. punktā, pat ja šim atlīdzinājumam nav obligāti jābūt naudas summas samaksai, proti, sniegums var tikt atlīdzināts citādi, piemēram, kompensējot izdevumus, kas radušies, sniedzot pakalpojumu, par kuru noslēgts līgums (skat. it īpaši spriedumus, 2012. gada 19. decembris, Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c., C 159/11, EU:C:2012:817, 29. punkts; 2013. gada 13. jūnijs, Piepenbrock, C 386/11, EU:C:2013:385, 31. punkts, kā arī 2018. gada 18. oktobris, IBA Molecular Italy, C 606/17, EU:C:2018:843, 29. punkts), tomēr publiskā līguma divpusējs raksturs noteikti nozīmē, ka katrai no līgumslēdzējām pusēm tiek radīti juridiski saistoši pienākumi, kuru izpildei ir jābūt pieprasāmai, ceļot prasību tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 25. marts, Helmut Müller, C 451/08, EU:C:2010:168, 60.–62. punkts).
27 Līdz ar to līgumu, saskaņā ar kuru līgumslēdzējai iestādei juridiski nav pienākuma sniegt kādu izpildījumu apmaiņā par to, ko apņemas īstenot otra līgumslēdzēja puse, jēdziens “līgums par atlīdzību” Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5) apakšpunkta izpratnē neaptver.
28 Iesniedzējtiesas minētais un katrai publiskā iepirkuma procedūrai raksturīgais apstāklis, ka šā līguma slēgšanas tiesību iegūšana varētu sniegt pretendentam ekonomisko vērtību, jo tā sniegtu piekļuvi jaunam tirgum vai tam ļautu iegūt atsauces, ir pārāk nenoteikts un tātad – kā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 63.–66. punktā – nav pietiekams, lai šis līgums būtu kvalificējams kā “līgums par atlīdzību”.
29 Tomēr ir jākonstatē, ka Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5) apakšpunktā jēdziens “publiski līgumi” ir definēts tikai, lai noteiktu, vai šī direktīva ir piemērojama. Proti, kā izriet no minētās direktīvas 1. panta 1. punkta, tā ir piemērojama tikai “publiskiem līgumiem” šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 5) apakšpunkta izpratnē, ja tā paredzamā vērtība sasniedz vai pārsniedz tās 4. pantā noteikto robežvērtību.
30 Līdz ar to Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5) apakšpunkts nevar būt juridiskais pamats piedāvājuma par cenu nulle euro noraidīšanai. Šī tiesību norma tātad neļauj automātiski noraidīt piedāvājumu, kurš iesniegts saistībā ar publisku līgumu, piemēram, piedāvājumu par cenu nulle euro, kurā uzņēmējs piedāvā līgumslēdzējai iestādei izpildīt būvdarbus, piegādi vai pakalpojumus, kurus tā vēlas, nelūdzot par to atlīdzinājumu.
31 Šādos apstākļos, tā kā piedāvājums par cenu nulle euro var tikt kvalificēts kā nepamatoti lēts piedāvājums Direktīvas 2014/24 69. panta izpratnē, ja līgumslēdzēja iestāde saņem šādu piedāvājumu, tai ir jāievēro šajā tiesību normā paredzētā procedūra, lūdzot pretendentam paskaidrojumus par piedāvājuma cenas apmēru. Proti, no Direktīvas 2014/24 69. panta pamatā esošās loģikas izriet, ka piedāvājumu nevar automātiski noraidīt tikai tādēļ, ka piedāvātā cena ir nulle euro.
32 Tādējādi no šā panta 1. punkta izriet, ka tad, ja piedāvājums šķiet nepamatoti lēts, līgumslēdzēja iestāde prasa, lai pretendents paskaidrotu cenu vai izmaksas, kas norādītas piedāvājumā, un šie paskaidrojumi tostarp var attiekties uz šā panta 2. punktā minētajiem elementiem. Šie skaidrojumi tādējādi veicina piedāvājuma ticamības novērtējumu un ļautu pierādīt, ka, lai gan pretendents piedāvā cenu nulles euro apmērā, attiecīgais piedāvājums neietekmēs pareizu līguma izpildi.
33 Proti, saskaņā ar šā paša panta 3. punktu līgumslēdzēja iestāde izvērtē sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu, un var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās cenas vai izmaksu zemo līmeni.
34 Šī informācija turklāt ir jāvērtē, ievērojot pretendentu vienlīdzības un nediskriminācijas principus, kā arī pārskatāmības un samērīguma principus, kas līgumslēdzējai iestādei ir jāievēro atbilstoši Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punktam.
35 Līdz ar to pretendenta, kurš iesniedzis piedāvājumu par cenu nulles euro apmērā, arguments, ka tā piedāvājumā norādītā cena ir izskaidrojama tādējādi, ka tad, ja šis piedāvājums tiek pieņemts, viņš plāno iegūt piekļuvi jaunam tirgum vai saņemt atsauces, ir jāizvērtē tieši, ņemot vērā iespējamās Direktīvas 2014/24 69. panta piemērošanas kontekstu.
36 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav juridiskais pamats pretendenta piedāvājuma noraidīšanai publiskā iepirkuma procedūrā tikai tādēļ, ka piedāvājumā norādītā cena ir nulle euro.