Gan AS „LNK Industries”, gan SIA „Baltic Industrial Construction” iesniegumos norādīts, ka Pasūtītājs ir pārkāpis Publisko iepirkumu likuma 20.panta trešās daļas prasības, jo Pasūtītājs Konkursa dokumentācijā nav ietvēris visu nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu pretendentiem skaidru priekšstatu par visu veicamo būvdarbu apjomu un visiem izvēlētajiem tehniskajiem risinājumiem. Tāpat abos iesniegumos ir minēts, ka papildus Konkursam tiks rīkota cita iepirkuma procedūra AS „Rīgas Siltums” vajadzībām par siltumtīklu pārbūvi (prezumējams - izbūvējamajos ielu posmos). Tādējādi var rasties situācija, ka AS „Rīgas Siltums” izsludinātā iepirkuma cena ir lielāka par Konkursā izvēlētā piegādātāja piedāvāto cenu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka ne AS „LNK Industries”, ne SIA „Baltic Industrial Construction” iesniegumos nav izvērsti paskaidrots, tieši kāda informācija nav iekļauta Konkursa tehniskajā specifikācijā vai citviet Konkursa dokumentācijā un kādā veidā tas liedz sagatavot piedāvājumu Konkursam, tādēļ nav secināms, ka Pasūtītājs, sagatavojot tehniskās specifikācijas, ir pārkāpis tieši Publisko iepirkumu likuma 20.panta trešās daļas noteikumus. Vienlaikus iepirkuma procedūras dokumentos, tostarp, līguma projektā, ietvertie noteikumi (vai to neesamība) kontekstā ar Pasūtītāja atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem (vai šādu atbilžu nesniegšana pēc būtības) norāda gan uz neapzinātiem un nenoregulētiem riskiem, kas noteiktos apstākļos var rasties gan pašam pasūtītājam, gan piegādātājiem, gan iespējamu vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.
No Pasūtītāja 2023.gada 29.augustā, 2023.gada 11.septembrī un 2023.gada 2.novembrī publicētajām atbildēm uz ieinteresēto piegādātāju jautājumiem izriet, ka projekta ietvaros ir pārbūvējami AS „Rīgas Siltums” pārvaldībā esoši siltumtīkli un šo darbu veikšanai AS „Rīgas siltums” rīkos atsevišķu iepirkumu par siltumtīklu pārbūvi, vienlaikus būvprojekta siltumapgādes sadaļai esot Konkursa priekšmeta sastāvdaļai, par kuru pretendentiem ir jāiesniedz piedāvājums Konkursā. Proti, no Pasūtītāja atbildēm izriet, ka projektā ietilpstošo siltumtīklu pārbūves darbu veikšanai, par kuriem piedāvājums iesniedzams arī šajā Konkursā, tiks veikts (vai jau tiek veikts) atsevišķs iepirkums.
Savukārt Konkursa nolikuma 10.pielikuma „Līguma projekts” 15.9.punktā norādīts, ka gadījumā, ja attiecībā uz darbu daļas, kas saistīta ar inženierkomunikāciju rekonstrukciju (pārvietošanu), izpildi inženierkomunikāciju īpašnieks izvirza prasības par inženierkomunikāciju īpašnieka izvēlēta būvuzņēmēja piesaisti, būvuzņēmējs nodrošina šī būvuzņēmēja piesaistīšanu, slēdzot attiecīgu līgumu ar inženierkomunikāciju īpašnieku vai/un tā izvēlētu būvuzņēmēju, kā arī savstarpēji sadarbojoties darbu organizēšanā būvlaukuma teritorijā.
Savā rakstveida paskaidrojumā Pasūtītājs par iesniedzēju iebildumiem saistībā ar AS „Rīgas Siltums” pārvaldībā esošo siltumtīklu pārbūves organizāciju nav sniedzis paskaidrojumus vispār. Tāpat Pasūtītājs par šo tematu nav sniedzis atbildes pēc būtības arī uz ieinteresēto piegādātāju jautājumiem gan SIA „Baltic Industrial Construction” iesniegumā minētajā 2023.gada 11.septembra atbildē, gan 2023.gada 29.augustā un 2023.gada 2.novembra atbildēs. Piemēram, uz jautājumiem, par kādu cenu (Konkursā piedāvāto vai AS „Rīgas Siltums” iepirkumā noteiktu) būs jāveic siltumtīklu pārbūve, Pasūtītājs ir tikai vispārīgi norādījis, ka pretendentam, sagatavojot piedāvājumu, ir jārēķinās ar riskiem un pirms piedāvājuma iesniegšanas ieteicams sazināties AS „Rīgas Siltums”.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tāda būvdarbu līguma izpildes kārtība, kurā pasūtītājs uzliek par pienākumu būvdarbu veicējam noteiktu darbu veikšanai slēgt līgumu ar tā nominētu apakšuzņēmēju, kurš var tikt izvēlēts citas iepirkuma procedūras ietvaros, ir akceptēta arī starptautiskajā praksē, piemēram, šāda iespēja ir paredzēta arī FIDIC „Būvniecības darbu līguma noteikumi” („sarkanās grāmatas”) 5.punktā. Tādējādi vispārīgi nepieciešamība Pasūtītāja iepirkuma procedūras rezultātā izraudzītajam piegādātājam kā ģenerāluzņēmējam (uzņemoties atbildību par līguma izpildi kopumā) piesaistīt pasūtītāja nominētus apakšuzņēmējus nav izslēdzama un pati par sevi nav pretēja Publisko iepirkumu likuma regulējumam un principiem. Arī attiecībā uz risku sadali, vispārīgi nav izslēdzama situācija, kad lielāks apjoms risku ir jāuzņemas piegādātājam, kā tas, piemēram, ir apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos vai ilgtermiņa un sarežģītākos līgumos, kad nereti iepirkuma procedūrā izraudzītie piegādātāji jeb ģenerāluzņēmēji līguma izpildes laikā rīko konkursus apakšuzņēmēju piesaistei un reālās darbu izmaksas faktiski tiek noskaidrotas vēlāk. Tomēr būtiski ir, ka attiecīgu risku piederība un vadības mehānismi ir skaidri definēti gan attiecībā uz situācijām, kad AS „Rīgas Siltums” iepirkuma rezultātā noteiktās attiecīgu darbu veikšanas izmaksas ir zemākas par piegādātāja piedāvājumā noteiktajām, gan arī, ja tās ir augstākas. Tāpat ir jābūt skaidram, kad attiecīgs apakšuzņēmējs tiks nominēts, gan arī jābūt paredzētai atbildībai un situācijas risināšanas kārtībai, ja notiek kavēšanās ar šāda apakšuzņēmēja nominēšanu vai tas nespēj veikt darbus. Jebkurā gadījumā lielāka neskaidrība parasti palielina attiecīgo risku izmaksas, pastarpināti sadārdzinot iepirkuma līguma izpildi pasūtītājam, vai arī radot situācijas, kuru dēļ pasūtītājs strīdu dēļ zaudē laiku un nespēj laikā pabeigt projekta īstenošanu.
Attiecīgi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka šāds būvdarbu līguma izpildes modelis, kas paredz nominēto apakšuzņēmēju iesaisti, ir atbilstoši jāapraksta Konkursa dokumentācijā, t.sk. jānosaka iepirkuma līguma projektā (par paraugu var izmantot, piemēram, FIDIC “sarkanās grāmatas” noteikumus). Pretējā gadījumā pretendenti nespēs ne sagatavot pamatotus (un pasūtītājam izdevīgus) piedāvājumus, ne Pasūtītājs tos objektīvi izvērtēt. Rezultātā, lai arī primāri pasūtītāja paša izvēle ir, cik lielus ekonomiskos riskus uzņemties, tomēr pārāk liela nenoteiktība var radīt sekas, kas apdraud Publisko iepirkumu likuma 2.panta mērķu sasniegšanu.
Līdz ar to iesniegumi šajā daļā atzīstami par pamatotiem.