[8] Metu konkursa nolikuma 8.4. punktā ir norādīta sešu vērtēšanas kritēriju tabula, kas paredz šādus kritērijus: 1. ”Baltijas paviljona ekspozīcijas koncepcijas vienotība un atbilstība dalības virsmērķim, galvenajām vērtībām un kopējai Expo 2025 tēmai (kritērijs A1); 2. Baltijas paviljona ekspozīcijas koncepcijas oriģinalitāte (kritērijs A2); 3. Paviljona arhitektoniski telpiskās vīzijas kvalitāte un izstrādes pakāpe (kritērijs A3); 4. Ekspozīcijas tehnoloģisko risinājumu oriģinalitāte un to inovatīvais raksturs (kritērijs A4); 5. Piedāvātā koncepta īstenošana (kritērijs A5); 6. Piedāvātā koncepta ilgtspējība (kritērijs A6).
Vienlaicīgi šajā tabulā ir sniegts katra kritērija novērtējuma apraksts un piešķiramie punkti atbilstoši šim aprakstam.
Vadoties no “MB BAUKAS” iesnieguma, iesniedzējs uzskata, ka viens no komisijas locekļiem nav izvērtējis tā piedāvājumu atbilstoši Metu konkursa nolikuma 8.4. punktam, tā kā šis vērtējums atšķiras no pārējo žūrijas komisija locekļu vērtējuma un kopumā šis žūrijas loceklis ir piešķīris mazāk punktus, nekā pārējie žūrijas komisijas locekļi.
Ministru kabineta noteikumu 210.punkts nosaka, ka katrs žūrijas komisijas loceklis individuāli vērtē iesniegtos metus. Žūrijas komisija lēmumu par metu kopējo vērtējumu pieņem, ņemot vērā katra komisijas locekļa individuālo vērtējumu, slēgtā sēdē atklāti vai aizklāti balsojot par katru metu.
Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka žūrijas komisijas profesionālo vērtējumu atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 68.panta pirmajai daļai pēc būtības, iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā, apstrīdēt nevar. Minētais atbilst arī Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 27. aprīļa spriedumā lietā Nr. A42757209 atzītajam: “[..] rīkojot metu konkursu, izveido žūrijas komisiju, kura savā darbā, pieņemot lēmumus un paužot viedokļus (tādējādi – arī izvērtējot dalībnieku iesniegtos metus), ir neatkarīga; [..] būtiski ir nošķirt pasūtītāja kompetenci no žūrijas komisijas kompetences un ievērot, ka žūrijas komisija savā darbā nav pielīdzināma iepirkuma komisijai; žūrijas komisija, vērtējot konkursa dalībnieku izstrādātas ieceres (metus), darbojas ideju līmenī savas profesionālās izpratnes ietvaros; ņemot vērā iepriekš minēto un Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmās daļas regulējumu (pašreiz spēkā esošā Likuma 68.panta pirmās daļas regulējumu), tiesa secina, ka žūrijas komisijas profesionālo lēmumu pēc būtības nevar apstrīdēt [..]”.
Iepriekš minētais nozīmē to, ka, pārbaudot žūrijas komisijas vērtējumu, ne Iepirkumu uzraudzības birojs, ne tiesa nevar apšaubīt žūrijas komisijas locekļu veikto profesionālo vērtējumu jeb viedokli, kas pausts konkrēto metu vērtēšanas kritēriju ietvaros, tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka žūrijas komisija, paužot savu profesionālo viedokli un veicot metu novērtējumu, nebūtu saistīta ar metu konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un to vērtēšanas aprakstu.
Izskatot 7. komisijas locekļa sniegtās piezīmes, gan “MB BAUKAS” meta novērtēšanas laikā, gan arī papildus sniegtos paskaidrojumus pēc “MB BAUKAS” meta izvērtēšanas, kas ir pievienoti Pasūtītāja sniegtajiem skaidrojumiem, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka žūrijas locekļa veiktais vērtējums un sniegtie komentāri nebūtu saistīti ar vērtēšanas kritērijiem vai tajos sniegto aprakstu. Tas, ka konkrētais žūrijas loceklis ir sniedzis zemāko vērtējumu (tai skaitā ne tikai iesniedzēja metam), nenozīmē, ka šis vērtējums nav atbilstošs Metu konkursa nolikumam. Žūrijas vērtējums pēc būtības ir katra žūrijas locekļa individuāls un arī vienlaikus subjektīvs vērtējums konkrēto kritēriju ietvaros, un šis vērtējums ir atkarīgs no konkrētā žūrijas locekļa profesionālās pieredzes, skatījuma, radošā novērtējuma u.tml.
Ņemot vērā iepriekšminēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka “MB BAUKAS” iesniegums šajā daļā nav pamatots.