Ņemot vērā atšķirīgo Iesniedzēja un Pasūtītāja izpratni par stundas tarifa likmju aprēķināšanu summētā darba laika organizācijas un akorda algas piemērošanas gadījumā, lai objektīvi izvērtētu lietas apstākļus, iesniegumu izskatīšanas komisija lūdza Valsts darba inspekcijai viedokli par Iesniedzēja Pasūtītājam sniegto darba algas aprēķinu. Valsts darba inspekcija 2024. gada 16. septembra vēstulē sniegtajā viedoklī norādīja, ka, vērtējot iesniegumam pievienotajā dokumentā iekļauto aprēķinu, Valsts darba inspekcija secina, ka “aprēķina rezultātā iegūtā stundas tarifa likme ir mazāka par minimālo stundas tarifa likmi, ko atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai 700 euro pa 2024. gada mēnešiem aprēķina, izmantojot MK noteikumu Nr. 656 3. punktā ietverto formulu”. Atbildot uz iesniegumu izskatīšanas komisijas jautājumu, vai, ja darbiniekiem noteikts summētais darba laiks, darba alga var tikt noteikta zemāka par minimālo algu, Valsts darba inspekcija skaidroja, ka summētais darba laiks ir tikai darba laika organizācijas veids un ir būtiski konstatēt, kāds ir darbinieka nolīgtā darba laika apmērs - normālais darba laiks vai nepilnais darba laiks. Ja darbiniekam nolīgts nepilns darba laiks ar summētā darba laika organizāciju, un darbinieks nostrādājis mazāk stundas nekā normālā darba laika stundas attiecīgajā mēnesī, tad vērtējams, vai darba alga noteikta proporcionāli nostrādātajam laikam attiecībā pret MK noteikumu Nr. 656 2. punktā noteikto minimālo mēneša darba algu. Kaut arī Valsts darba inspekcija piekrīt, ka atbilstoši Iesniedzēja darba uzskaites tabelē plānotajam darba stundu skaitam darbiniekiem var tikt izmaksāta alga zem 700 euro (ņemot vērā nepilno darba laiku), vienlaikus Valsts darba inspekcija atzīmē, ka nebūtu pamatota zem tabeles iekļautajā skaidrojumā aprēķinātā stundas tarifa likmes piemērošana, nosakot atalgojumu proporcionāli šai likmei, proti, tādā gadījumā netiks nodrošināts valsts noteiktais minimums, jo noteiktā stundas tarifa likme ir mazāka par
Ministru kabineta noteikto minimālo stundas tarifa likmi.
Atbildot uz iesniegumu izskatīšanas komisijas jautājumu, vai, ja darbiniekiem noteikta akorda darba alga, tā var tikt noteikta zemāka par minimālo algu, Valsts darba inspekcija norādīja, arī akorda algas gadījumā būtiski konstatēt, kāds ir darbinieka nolīgtā darba laika apmērs, - normālais darba laiks vai nepilnais darba laiks un, ja nepilnais darba laiks, – cik stundas dienā vai nedēļā darbinieks veic darbu. “Ja darbinieks ir veicis darbu normālā darba laika ietvaros, bet aprēķinātā akorda darba alga ir mazāka nekā valstī noteiktā minimālā darba alga, darba devējam ir pienākums piemaksāt starpību līdz minimālajai darba algai. Tāpat arī darbiniekam, kam nolīgta akorda algas sistēma un nepilns darba laiks, nodrošināms valsts noteiktais minimums, proti, nodrošināms, lai darba alga nav mazāka par minimālo mēneša darba algu, ko nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam attiecībā pret MK noteikumu Nr. 656 2. punktā noteikto minimālo mēneša darba algu.” Tādējādi no Valsts darba inspekcijas norādītā iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka arī summētā darba laika organizācijas gadījumā vai paredzot akorda darba algu, ja tiek piemērots nepilns darba laiks, ievērojot MK noteikumu Nr. 656 6. punktu, darbiniekiem, minimālo mēneša darba algu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam attiecībā pret šo noteikumu 2. punktā minēto minimālo mēneša darba algu (mēneša algu normālā darba laika ietvaros). Attiecīgi nav pamata piemērot zemākas stundas tarifa likmes par MK noteikto minimālo stundas tarifa likmi, ko aprēķina MK noteikumu Nr. 656 3. punktā noteiktajā kārtībā (aprēķini 2024.gadam normālā darba laika ietvaros katram mēnesim atrodami jau iepriekš minētajā Labklājības ministrijas tīmekļvietnē.).
Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija Valsts darba inspekcijai uzdeva jautājumu, vai uzņēmums ir tiesīgs nodarbināt darbiniekus ar stundas likmi 3,70 euro, 3,82 euro vai 3,90 euro, iekļaujot visus, tajā skaitā darba devēja nodokļu maksājumus? Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto atbildi ikvienam darbiniekam noteiktā stundas tarifa likme nedrīkst būt mazāka par minimālo stundas tarifa likmi, ko aprēķina, ievērojot MK noteikumu Nr. 656 3. punktā ietverto formulu. Tas, vai darba devējs nodrošinājis minimālo stundas tarifa likmi, vērtējams katrā kalendāra mēnesī individuāli.
Ņemot vērā Valsts darba inspekcijas sniegto viedokli par minimālo stundas tarifa likmi un izvērtējot Pasūtītāja veiktos aprēķinus par minimālo iespējamo normatīvajiem aktiem atbilstošo stundas likmi, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Pasūtītāja aprēķini veikti pamatoti, ņemot vērā Labklājības ministrijas tīmekļvietnē atrodamos aprēķinus. Iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt Pasūtītāja iepirkuma komisijas secinātajam, ka papildus stundas likmei piemērojama arī darba devēja Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme – 23,59 % apmērā, taču, ņemot vērā Iesniedzēja piedāvāto likmju apmēru, ir secināms, ka šādas izmaksas nav iekļautas. Līdz ar to iepirkuma komisijas aprēķini un pieņēmumi (aprēķinot, ka vidējā gada stundas tarifa likme kopā ar darba devēja izmaksām ir 4,19 euro x 1,2359 = 5,18 euro/h) ir pareizi. Savukārt no Iesniedzēja sniegtajiem paskaidrojumiem neizriet objektīvs pamatojums piedāvātajām stundas likmēm, kas normatīvajos aktos paredzēto līmeni nesasniedz.
Balstoties uz visu iepriekš izklāstīto, iesniegumu izskatīšanas komisija neguva apstiprinājumu Iesniedzēja iebildumiem, ka iepirkuma komisijas pieņemtais lēmums nav balstīts uz Iesniedzēja piedāvājuma izvērtējumu pēc būtības. Iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatēja arī Publisko iepirkumu likuma 53. panta regulējuma neievērošanu, iepirkuma komisijai veicot piedāvājumu izvērtēšanu un vērtējot Iesniedzēja piedāvājumu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija no lietas materiāliem konstatē, ka Pasūtītājs ir veicis Iesniedzēja piedāvājuma vērtēšanu atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 53. panta prasībām, pieprasot informāciju no Iesniedzēja. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Iesniedzējs ir sniedzis atbildes uz Pasūtītāja pieprasījumu, bet iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā sniegto atbilžu saturs neietver pietiekamus pierādījumus, lai konstatētu, ka piedāvājuma cena strīdus izmaksu pozīcijā ir noteikta objektīvi un līdz ar to par piedāvājumā norādīto cenu būtu iespējams izpildīt iepirkuma līguma nosacījumus atbilstoši visām obligāti iekļaujamajām izmaksām. Tādējādi nav konstatējams, ka par piedāvājumā norādītajām izmaksām Iesniedzējam ir iespējams nodrošināt Pasūtītāja Konkursa ietvaros noteikto konkrēto pakalpojumu izpildi.
Izvērtējot lietas apstākļus, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijas rīcība, izvērtējot un atzīstot Iesniedzēja piedāvājumu par nepamatoti lētu, ir pamatota. Iepirkuma komisija ir izvērtējusi pretendenta piedāvājumā ietvertās izmaksas un attiecīgi konstatējusi, ka Iesniedzējs nav norādījis visas konkrēto pakalpojumu izpildes veikšanai paredzētās izmaksas, attiecīgi Iesniedzēja piedāvājuma akceptēšana radītu Pasūtītājam nepamatoti augstu risku līguma izpildei.