Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Senāta 2022.gada 28.janvāra spriedums lietā SKA-83/2022, uz kuru savā iesniegumā atsaucas Iesniedzējs, ir attiecināms uz situāciju, kad nodokļu parāds sistēmā radies pretendenta nepareizas nodokļu deklarācijas iesniegšanas dēļ. Attiecīgi ir atzīstams, ka pretendentam nav nodokļu parāds tad, ja konkrētās nodokļu deklarācijas precizēšanas rezultātā var secināt, ka nodokļu parāds sistēmā uzrādījās kļūdaini iesniegtas nodokļu deklarācijas dēļ. No Iesniedzēja sniegtās informācijas iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka nodokļu pārmaksa Iesniedzējam veidojās tikai par precizētajām 2024.gada novembra un 2025.gada janvāra PVN deklarācijām, savukārt atbilstoši precizētajām 2024.gada oktobra, 2024.gada decembra PVN deklarācijām un precizētās 2024.gada decembra uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas Iesniedzējam faktiski uz 2025.gada 9.jūniju bija nodokļu parāds. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tas, vai pēc nodokļu deklarācijas precizēšanas ir atzīstams, ka pretendentam attiecīgajā datumā nebija nodokļu parāds, ir vērtējams attiecībā pret katru deklarāciju atsevišķi. Tādējādi, ņemot vērā to, ka atbilstoši precizētajām 2024.gada oktobra, 2024.gada decembra PVN deklarācijām un precizētās 2024.gada decembra uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas Iesniedzējam faktiski bija nodokļu parāds, nav pamata secināt, ka nodokļu parāds sistēmā uzrādījās kļūdaini iesniegtu nodokļu deklarāciju dēļ. Attiecīgi uz konkrēto situāciju Senāta 2022.gada 28.janvāra spriedums lietā SKA-83/2022 nav attiecināms.
Attiecībā uz Iesniedzēja norādīto, ka tam uz 2025.gada 9.jūniju veidojās nodokļu pārmaksa, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109.panta pirmo daļu VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu par taksācijas periodu 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.punkts) vai pēc precizētās nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta nodokļa deklarācija (3.punkts). Atbilstoši minētā likuma 109.panta otrajai daļai VID pirms apstiprinātās pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanas sedz personas VID administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā. Savukārt Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumu Nr.661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai” 18.punktā noteikts, ka pārmaksāto nodokļa summu novirza maksājumu saistību segšanai ar pārmaksas apstiprināšanas datumu.
No minētā izriet, ka pamats PVN pārmaksas novirzīšanai citu nodokļu maksātāja nodokļu saistību segšanai ir VID pārmaksas apstiprināšanas fakts. Tādējādi, lai secinātu, ka nodokļu maksātājam pastāv nodokļa pārmaksa, nav pietiekami iesniegt nodokļa deklarāciju un konstatēt, ka nodokļu administrācija to ir pieņēmusi. PVN pārmaksa tiek novirzīta citu nodokļu parādu segšanai tikai ar pārmaksas apstiprināšanas datumu. Līdz ar to Iesniedzējam nebija pamata paļauties, ka VID pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu apstiprinās un izmantos Iesniedzēja nodokļu parāda segšanai uz piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējo dienu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pat tad, ja Iesniedzējs savā komercdarbībā parasti piekopj šādu praksi – aktuālo nodokļu maksājumu dzēšanu ar deklarēto PVN pārmaksu – , iesniedzējam, piedaloties publiskajos iepirkumos, ir jārēķinās ar Publisko iepirkumu likumā ietverto speciālo regulējumu, kas paredz pretendenta nodokļu saistību izpildes pārbaudi konkrētos datumos. Arī Senāts 2024.gada 26.aprīļa lēmumā lietā Nr. A420124124, SKA-572/2024, vērtējot apstākļus līdzīgā lietā, atzinis, ka komersantam ir pienākums pārliecināties, ka deklarētais nodoklis tiek samaksāts laikus vai tiek segts no konstatētās nodokļu pārmaksas. Saskaņā ar Senāta norādīto šajā spriedumā tas, ka vēlāk atklājas pārmaksā vienā nodoklī, nevar mainīt to, ka ir pieļauts pārkāpums attiecībā uz cita nodokļa samaksu (10.punkts).
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, ņemot vērā minēto, lai situācijā, kad pretendentam ir nodokļu parāds un vienlaikus veidojas arī nodokļu pārmaksa, varētu atzīt, ka pretendentam uz piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējo dienu nav nodokļa parāda, ir nepieciešams konstatēt, ka VID pārmaksāto nodokļa summu ir novirzījis maksājumu saistību segšanai līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējai dienai. Konkrētajā situācijā ir secināms, ka nodokļu parāda samaksu jau pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa datuma 2025.gada 12.jūnijā veica pats Iesniedzējs, un precizēto nodokļu deklarāciju rezultātā izveidojušos nodokļu pārmaksas summu VID atzina tikai 2025.gada 18.jūnijā. Attiecīgi nav pamata konstatēt, ka uz piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējo dienu Iesniedzējam nebija nodokļu parādi.
Tādējādi Pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmums izslēgt Iesniedzēju no dalības Konkursā, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punktu, ir pamatots. Līdz ar to Iesniedzēja iesniegums nav pamatots.