Iesniegumu izskatīšanas komisija šādam Pasūtītāja vērtējumam nevar piekrist. Uzvarētājs 2025.gada 3.jūnija vēstulē nav sniedzis informāciju, kas apliecinātu vai parādītu, ka minētais objekts būtu uzskatāms par publisku ēku (atbilstoši nolikumā ietvertajai definīcijai). Proti, tikai teorētiski apsvērumi, ka ražošanas un biroja telpās vispār varētu īslaicīgi uzturēties arī klienti vai citas trešās personas, nedod pamatu uzskatīt, ka ēkas klasificējamas vai uzskatāmas par publiskām ēkām, jo pretējā gadījumā gandrīz ikvienu ēku varētu atzīt par publisku ēku. Arī iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā, ņemot vērā, ka aktā par pieņemšanu ekspluatācijā kā abu ēku esošais galvenais lietošanas veids un paredzētais galvenais lietošanas veids ir norādīts – 1251 rūpnieciskās ražošanas ēkas, kā arī abu ēku tips ir norādīts – 12510102 ražošanas ēkas, joprojām pastāv objektīvas šaubas par to, vai minētais objekts atbilst nolikumā sniegtajai publiskas ēkas definīcijai (nolikuma 4.4.1.punkta 3.zemsvītras atsauce – vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai. Par publiskām telpām tiks uzskatītas tādas telpas, kas ir sabiedrībai pieejamas nedzīvojamās telpas, kurās īslaicīgi var uzturēties un saņemt dažādus pakalpojumus apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri, studenti, audzēkņi), bet par telpām publiskas funkcijas nodrošināšanai tiks uzskatītas, piemēram, tādas telpas, kuras tieši nav pieejamas (paredzētas) apmeklētājiem, bet nepieciešamas personālam (administrācijai), un citas ar šo publisko funkciju saistītās telpas). Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Uzvarētāja pieredzes apliecināšanai norādītais objekts Rītausmas ielā, Rīgā būtu atzīstams par atbilstošu nolikuma 4.4.1.prasībai
Saistībā ar Uzvarētāja norādīto objektu Piebalgas ielā 14, Cēsīs, kur darbus veica Uzvarētāja dalībnieks SIA “KGS būve”, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka lietā ir iesniegta koptāme un lokālās tāmes, atbilstoši kurām minētais Uzvarētāja dalībnieks objektā ir veicis atbalstsienas izbūvi, jaunbūves pamatu un dzelzbetona kostrukciju izbūvi un aizsargelementu izbūvi. Tāpat ir secināms, ka SIA “KGS būve” veikusi aizsargelementu izbūvi, nevis ārtelpas labiekārtošanas darbus, kas neatbilst nolikuma 4.4.1.punkta prasības formulējumam, un no lokālās tāmes Nr.3 “Aizsargelementu un to balstu izbūve” nevar arī konstatēt, ka šie darbi būtu veikti prasītajā apjomā.
Ievērojot iepriekš konstatēto, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Pasūtītājs nav pēc būtības izvērtējis Uzvarētāja uzrādītās būvniecības pieredzes atbilstību Konkursa nolikuma 4.4.1.punkta prasībai – jābūt pozitīvai pieredzei vismaz 1 (vienas) publiskas ēkas, kur ēkas kopējā platība nav mazāka par 700 m2 un labiekārtotas publiskas ārtelpas platība nav mazāka par 200 m2, jaunbūves vai pārbūves būvniecībā un objekts ir pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā un par to ir saņemta pasūtītāja pozitīva atsauksme, kurā uzrādīta ēkas kopējā platība un labiekārtotas publiskas ārtelpas platība. No iepriekš minētās prasības izriet, ka pretendents var apliecināt būvniecības pieredzi tikai pabeigtā objektā, kurš atbilst noteiktajiem parametriem, turklāt šī pieredze ir attiecināma tieši uz pretendenta veiktajiem būvdarbiem objektā un būvniecības darbu apjomu, t.i., par atbilstošu nevar tikt uzskatīta pieredze, kas šajā objektā gūta, realizējot tikai atsevišķus būvdarbus un/vai darbus neatbilstošā apjomā. Šāda prasības interpretācija zaudētu prasības lietderīgo iedarbību un nebūtu loģiska un mērķim atbilstoša.
[8.2] Saistībā ar Konkursa nolikuma 4.4.1.punkta prasību daļā par projektēšanu iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītājs pamatoti atzinis Uzvarētāja piedāvājumu par atbilstošu. Proti, Uzvarētājs šīs prasības izpildē balstās uz piesaistīto apakšuzņēmēju un, piemēram, no akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā attiecībā uz objektu Liepājas ielā, Kuldīgā un šī objekta ģenerālplāna ir konstatējams, ka būvprojekta vadītājs ir bijis Uzvarētāja piesaistītā apakšuzņēmēja speciālists un ka projektētā objekta ēkas platība ir vismaz 700 m2 un labiekārtotas publiskas ārtelpas platība ir vismaz 200 m2, kas atbilst nolikuma 4.4.1.punkta prasībai.
Iesniegumu izskatīšanas komisija, pārbaudot Uzvarētāja iesniegto papildu informāciju, secina, ka tā ir iesniegta par Uzvarētāja piedāvājumā jau norādītajiem objektiem. Tādējādi ar papildus iesniegto informāciju Uzvarētājs nav veicis Konkursā jau iesniegtā piedāvājuma grozījumus, t.i., ir rīkojies atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajai daļai.
[8.3] Saistībā ar Iesniedzēja iebildumu, ka Pasūtītājs, atkārtoti lūdzot Uzvarētājam precizējošu informāciju par iesniegto piedāvājumu, ir pieļāvis vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu pret SIA “SPYKE”, kam atkārtots informācijas pieprasījums nav izteikts, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši iepirkuma komisijas 2025.gada 11.jūnija sēdes protokolam Nr.9 SIA “SPYKE” Pasūtītāja prasīto informāciju vispār nav iesniegusi. Turklāt atbilstoši lietas materiāliem papildus 2025.gada 27.maija vēstulē lūgtajai informācijai, Pasūtītājs 2025.gada 2.jūnijā e-pasta veidā ir jautājis par pretendenta iespējām sniegt pieprasīto informāciju līdz 2025.gada 3.jūnijam. Atbilde uz Pasūtītāja informācijas pieprasījumu no minētā pretendenta netika saņemta. SIA “SPYKE” arī nav saskatījusi savu tiesību aizskārumu un apstrīdējusi Pasūtītāja rīcību un pieņemto lēmumu. Papildus norādāms, ka publisko iepirkumu regulējums neparedz, cik reižu pasūtītāji vienas iepirkuma procedūras ietvaros ir tiesīgi prasīt pretendentiem papildu informāciju.