Tiesa tālāk noskaidros, vai pasūtītāja objektīvi varēja ievērot šo termiņu Konkursa nolikuma vispārīgās vienošanās 4.3. punktā ir detalizēti aprakstīta piegādes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra, tajā tieši nav uzrakstīts uzaicinājuma sagatavošanas termiņš un piedāvājumu izvērtēšanas termiņš, bet ir noteikts piedāvājuma iesniegšanas termiņš (trīs darba dienas). Ir acīmredzami, ka šis process prasa laiku, kas objektīvi nevar būt ātrāks par vienu nedēļu. Konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas 5.1. punkts paredzēja, ka pretendents risinājuma piegādi un uzstādīšanu pircējam veic 40 (četrdesmit) darba dienu laikā no piegādes līguma noslēgšanas dienas uz tehniskās specifikācijas 1., 2., vai 3. pielikumā minēto piegādes adresi. Pasūtītājai bija pienākums ievērot arī Publisko iepirkumu likuma 60. panta septītajā un astotajā daļā noteikto nogaidīšanas termiņu, tās ir vēl vismaz 10 dienas. Ievērojot iepriekš aprakstītos termiņus, pasūtītājas 2021. gada 20. oktobra secinājums, ka objektīvi nav iespējams nodrošināt preču piegādi līdz 2021. gada 30. decembrim, ir pamatots.
Tiesa tālāk noskaidros, vai par šādas situācijas rašanos atbildīga bija pasūtītāja. Iepirkumu uzraudzības birojs 2021. gada 23. novembra lēmuma 13.1. punktā detalizēti aprakstīja, kādas sūdzības ir iesniegtas par konkursa nolikumu un par lēmumu, ar kuru piešķirtas tiesības slēgt vispārīgo vienošanos. Pieteicēja par šiem faktiem nav iebildusi Tiesa tos spriedumā nepārraksta. Vienlaikus no minētajiem apstākļiem ir secināms, ka iestāde nebija novilcinājusi lēmumu pieņemšanas procesu, pretendenti bija īstenojuši savas tiesības pārsūdzēt nolikuma prasības un lēmumu par tiesību piešķiršanu slēgt vispārīgo vienošanos.
Pasūtītāja paskaidrojumā Iepirkumu uzraudzības birojam norādīja, ka, novērtējot ar iesniegto sūdzību par konkursa nolikumu un pieņemto lēmumu izskatīšanas termiņu saistītos pagarinājumus konkursā, pasūtītāja identificēja risku, ka vispārīgās vienošanās izpilde līdz 2021. gada 31. decembrim faktiski nav iespējama, jo konkursā piegādāto preču piegādes termiņš saskaņā ar konkursa dokumentācijā ietverto vispārīgās vienošanās projektu ir 40 darba dienas no tā noslēgšanas dienas un piegādāto preču apmaksa ir paredzēta tikai pēc abpusēji parakstīta nodošanas un pieņemšanas akta iesniegšanas pasūtītājai Pasūtītāja kā valsts budžeta iestāde atbilstoši likumam ‘Par budžetu un finanšu vadību” var uzņemties saistības (slēgt līgumu) tikai gadījumā, ja tām ministrijas budžetā ir paredzēts finansējums vai Ministru kabinets ir pilnvarojis uzņemties šādas saistības. Saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām (lietas 3. sējuma 87., 88. lapa). Kā to 2021. gada 15. decembra pieteikumā tiesai norāda pati pieteicēja, tad Ministru kabineta 2021. gada 14. decembra sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums ‘Par ogļskābās gāzes gaisa kvalitātes mērītāju iegādes procesu”, minētā ziņojuma 2.2. punkts paredzēja finansējuma piešķiršanu ogļskābās gāzes gaisa kvalitātes mērītāju iegādei valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs (lietas 2. sējuma 9. lapa, https://tapportals. mk. gov. lv/legal_acts/c5e85a61-392d-4aab-8924- a569a43050f5). Attiecīgi šajā iepirkumā vispārīgā vienošanās tika noslēgta 2021. gada 23. decembrī (https://www.eis. gov. lv/EKEIS/Supplier/Procurement/61061).
Ievērojot aprakstītos apstākļus, tiesa secina, ka pasūtītājas iepirkuma komisijas pamatojums uzreiz neslēgt vispārīgo vienošanos ir loģisks, tas saistīts ar budžeta iestādes finansēšanas pamatprincipu ievērošanu. Pasūtītājas tālākā rīcība, sagaidot budžeta apstiprinājumu 2022. gadam un tad noslēdzot vispārīgo vienošanos, apstiprina pasūtītājas jau iepriekš norādītos nolūkus. Pieteicēja nav norādījusi apsvērumus, kas liecinātu par pretējo.
Pieteikumā arī norādīts, ka konkursa turpināšanas un vispārīgās vienošanās slēgšanas termiņa pagarināšana nav pieļaujama, jo pēc Iepirkumu uzraudzības biroja 2021. gada 23. novembra lēmuma Nr. 4?1.2/21?235 pieņemšanas vispārīgo vienošanos varēja slēgt tikai ar vienu pretendentu. Kā tas norādīts iepriekš šajā spriedumā, tad konkursa nolikuma 32.4.4. punkts pieļāva vispārīgās vienošanās slēgšanu ar vienu pretendentu Pieteicēja nav norādījusi juridiskus argumentus par pretējo.
Pieteicēja pieteikumā norāda, ka pasūtītājai vajadzēja paredzēt un uzreiz noteikt garāku vispārīgās vienošanās termiņu. Minētais apgalvojums ir acīmredzami nepamatots. Pasūtītāja iepirkumu bija atzinusi par steidzamu, tādēļ bija noteikts arī saīsināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš (konkursa nolikuma 5.1. punkts). Pamatojums steidzamībai detalizēti ir izklāstīts pasūtītājas 2021. gada 11. augusta atbildē uz pretendentu jautājumiem Nr. 3, proti, lai mazinātu Covid-19 seku ietekmi uz izglītojamo iespējām pilnvērtīgi iegūt izglītību un radītu priekšnoteikumus klātienes mācību procesa vispārējā un profesionālajā izglītībā atsākšanai ar 2021./2022. mācību gada rudeni, ir nepieciešams iegādāties CO2 gaisa kvalitātes mērītājus valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm Nolikuma sagatavošanas laikā pastāvēja apstākļi, kurus pasūtītāja nav varējusi paredzēt un bija izveidojusies kritiska situācija, kā dēļ radusies neatliekama nepieciešamība veikt iepirkumus neparedzamo ārkārtas apstākļu izraisīto seku novēršanai un steidzamības kārtībā iegādāties CO2 gaisa kvalitātes mērītājus mācību telpu gaisa kvalitātes monitoringam (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/61061).
[15] Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums. Šī norma paredz iespēju birojam neizskatīt tādus iesniegumus, par kuros ietvertajiem jautājumiem pēc būtības jau ir lemts. Proti, ir tā pati iepirkuma procedūra, tās pašas tiesiskās attiecības, kurās pretendents vēlas saņemt attiecīgo pasūtījumu, un tie paši apstākļi, uz kuru pamata pretendentam pasūtījums liegts. Līdz ar to nav nozīmes, kurš tieši iepriekš ir vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā, būtiski ir apstākļi un apsvērumi, kurus birojs jau iepriekš ir vērtējis (sk. Senāta 2011. gada 25. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-413/2011 (420827510) 16. punktu). Līdz ar to nepamatots ir pieteicējas pieteikumā norādītais, ka iesniegums nav uzskatāms par iesniegtu uz tā paša pamata, ja iepriekš par to pašu jautājumu Iepirkumu uzraudzības birojā vērsies kāds no citiem pretendentiem, bet ne pieteicēja. Pieteicēja neiebilst, ka SIA „VEFabrika” sūdzība bija par to pašu priekšmetu, proti, par pieteicējas piedāvājuma atbilstību Publisko iepirkumu likuma 41. panta vienpadsmitās daļas 2. punktam. Vienlaikus pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē papildus norādīja, ka pieteicējai tika liegta iespēja Iepirkumu uzraudzības birojā izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus par SIA „VEFabrika” sūdzību par pieteicējas piedāvājuma neatbilstību nolikuma prasībām Minētais apgalvojums nav patiess. No Iepirkumu uzraudzības biroja sniegtā paskaidrojuma un tam pievienotajām elektroniskā pasta izdrukām redzams, ka pieteicējai tika nosūtīta informācija uz elektroniskā pasta adresi infc@saftehnika.com, Normunds.Bergs@saftehnika.com par sūdzību, tās izskatīšanu komisijas sēdē, elektroniskā pasta vēstulei pievienota arī iesniegtā sūdzība (lietas 18.,
21. -23. lapa). Turklāt, kā to tiesas sēdē skaidroja un vizuāli parādīja Iepirkumi uzraudzības biroja pārstāve, tad paziņojums par lietas izskatīšanu iestādē bija publicēts arī vietnē pvs.iub.gov.lv. Šajā sistēmā bija norādītas tiesības iesniegt viedokli par saņemtajām sūdzībām. Turklāt pieteicējai lietas izskatīšanas datums iestādē bija zināms arī tādēļ, ka tajā pašā laikā tika skatīta pieteicējas sūdzība, par kuru pieteicējai bija paziņots, nosūtot vēstuli uz jau iepriekš norādītajām elektroniskā pasta adresēm. Tas ir pieteicējas atbildības jautājums, izmantot savas tiesības iesniegt viedokli iestādē. Atteikšanās izmantot savas tiesības sniegt viedokli nevar būt par iemeslu atkārtotai iesniegumu izskatīšanai Iepirkumu uzraudzības birojā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata.
[16] Administratīvā procesa likuma 28. panta pirmā daļa noteic, ka par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā. Saskaņā ar minētā panta septīto daļu, ja tiesa konstatē, ka trešā persona lietā pieaicināta nepamatoti, tiesa lemj par trešās personas statusa atņemšanu šai personai
SIA „Moduls Engineering” lietā tika piešķirts trešās personas statuss, jo lietas ierosināšanas brīdī piegādes līgumi vispārīgās vienošanās ietvaros nebija noslēgti. Vispārīgā vienošanās tika noslēgta 2021. gada 23. decembrī, tā paredzēja, ka vienošanās ir spēkā līdz 2022. gada 26. februārim. Tas nozīmē, ka piegādes līgumiem bija jābūt noslēgtiem līdz minētajam datumam. Kā to tiesas sēdē apstiprināja pasūtītājas un trešās personas pārstāvji, tad šobrīd piegādes līgumi ir noslēgti. Attiecīgi pieļaujams vairs ir tikai prasījums par pārsūdzēto lēmumu atzīšanu par prettiesiskiem, bet ne par atcelšanu. Līdz ar to tiesas spriedums lietā vairs nevar skart SIA „Moduls Engineering”’ tiesības vai tiesiskās intereses, tās pārstāve tiesas sēdē lūdza tai atņemt trešās personas statusu. Līdz ar to SIA „Moduls Engineering”’ ir atņemams trešās personas statuss.