[11] Pieteicēja nepamatoti uzskata, ka pasūtītājas darbības specifikai nav ietekmes uz iepirkuma priekšmetu.
Vispārīgi, kā jau norādījusi arī rajona tiesa, pasūtītājs ir tiesīgs, ciktāl tas ir saderīgi ar publisko iepirkumu pamatprincipiem, noteikt iepirkuma priekšmetu un prasības atbilstoši savām vajadzībām, un likumsakarīgi, ka šīs vajadzības lielā mērā izriet no konkrētā pasūtītāja darbības specifikas. Tādēļ pasūtītāja darbības specifikai jebkurā gadījumā ir būtiska nozīme iepirkuma priekšmeta un pretendentiem izvirzāmo prasību noteikšanā.
Pasūtītāja iepirkuma nolikuma 2.1.2.punktā ir detalizēti aprakstījusi sava darba specifiku. Proti, pasūtītāja ir paskaidrojusi, ka tās darbības specifika saistīta ar starptautiskajiem sakariem, regulāriem zvaniem uz ārvalstīm, no sakaru viedokļa būtiskām atšķirībām no citām valsts pārvaldes institūcijām (pasūtītājai ir cita tīkla struktūra ar atšķirīgu tīkla apkalpošanas kārtību, jo tā ir vienīgā globālā informācijas sistēma ar vadības centru Latvijā, kā dēļ tai ir cits apstrādājamo datu sensitīvais līmenis, kas nozīmē arī daudz augstāku ārējo kiberapdraudējuma līmeni), Valsts protokola un konsulārajām funkcijām (tās Latvijā veic vienīgi pasūtītāja un to īstenošanai nepieciešami stabili, pieejami un kvalitatīvi sakari operatīvai komunikācijai gan iestādes ietvaros, gan uz āru) un nacionālās drošības jomā īstenoto ārējās drošības politiku (tā ietvaros pasūtītāja koordinē Latvijai saistošu starptautisku līgumu slēgšanu, kā arī īsteno svarīgas sabiedriskās funkcijas, tai skaitā krīzes situācijās valsts apdraudējuma gadījumā, kur operatīvai saziņai ir izšķiroša nozīme).
Ņemot vērā minēto, Senāts nepiekrīt, ka pasūtītājas darbības specifika nenorādītu uz īpašām vajadzībām elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanā, salīdzinot ar citiem pasūtītājiem. Pasūtītāja iepirkuma nolikumā ir vērsusi uzmanību uz objektīvi pamatotām atšķirībām tās darbībā, salīdzinot ar citām iestādēm, un tās ir ņemamas vērā, īstenojot konkrēto iepirkuma procedūru. Proti, gan iepirkuma priekšmets, gan iepirkuma prasības skatāmas pasūtītājas darbības specifikas ietvarā. Tas, ka iepirkuma tehniskā specifikācija būtiski neatšķiras no citām iestādēm, pats par sevi nenozīmē, ka tādēļ nebūtu ņemamas vērā pasūtītājas darbības īpatnības, jo līdzīgām dažādu iepirkumu prasībām, skatot tās kopsakarā ar pasūtītāja darbības specifiku, katrā iepirkumā var būt pavisam cita nozīme un svars. Līdz ar to rajona tiesa, pārbaudot pasūtītājas pamatojumu iepirkuma priekšmeta nedalīšanai, pamatoti ir ņēmusi vērā arī pasūtītājas darbības specifiku, kuras dēļ pasūtītāja ir īpaši uzsvērusi sakaru drošuma un konfidencialitātes nozīmi, ko pasūtītājas ieskatā labāk var nodrošināt tieši integrēts sakaru pakalpojums.
[12] Pieteicēja blakus sūdzībā nepiekrīt, ka, sadalot iepirkuma priekšmetu daļās, pastāvētu risks saņemt mazāk drošu un funkcionālu pakalpojumu. Pieteicēja uzskata, ka tieši dalītais iepirkums ir drošāks, jo mobilie un fiksētie sakari ir neatkarīgi un tas sakaru pārtraukuma gadījumā nodrošinātu iespēju saņemt vismaz vienu no pakalpojumiem. Pieteicējas ieskatā personu apvienības izveide neko nemaina attiecībā uz pasūtītāja norādīto risku mazināšanu.
Pasūtītāja iepirkuma nolikuma 2.1.3.punktā ir norādījusi, ka, ņemot vērā īpašo pasūtītājas drošības režīma statusu un diplomātiskā dienesta balss sakaru un datu pārraides sensitivitāti, zvanu apkalpošana, izmeklēšana un pretpasākumu īstenošana ir daudz efektīvāka un operatīvāka, ja gan stacionāros, gan mobilos sakarus apkalpo viens elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, kas arī kopumā samazina riskus pasūtītājas sakaru infrastruktūras integritātei, drošībai un konfidencialitātei Divu operatoru gadījumā pastāv risks ilgāk un sarežģītāk risināt tehniskos jautājumus, un vairāku pakalpojumu sniedzēju kopdarbībā vienotai sakaru sistēmai nepieciešama papildu pārraugošā funkcija, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktu darbību, kuru pasūtītāja nevar uzņemties personāla resursu trūkuma dēļ.
Rajona tiesa šo pasūtītājas pamatojumu ir atzinusi par objektīvu, secinot, ka pasūtītājas darbības specifikas (diplomātiskā un konsulārā darbība, kas saistīta tostarp ar valsts drošību un palielinātiem izlūkošanas riskiem) dēļ ir sevišķi nozīmīga telefonijas pakalpojumu drošība un konfidencialitāte, ko lielākā mērā var nodrošināts integrēts pakalpojums. Tiesa arī uzskatījusi pasūtītājas norādītos riskus par vērā ņemamiem.
Savukārt pieteicēja blakus sūdzībā un tās papildinājumos šos pasūtītājas un tiesas apsvērumus nav atspēkojusi, bet gan izvirzījusi argumentus par citu sakaru pakalpojumu drošības aspektu - nepārtrauktu pakalpojumu nodrošināšanu -, piedāvājot savu skatījumu, kā būtu pareizāk nodrošināties pret traucējumiem pasūtītājas darbībā iespējama sakaru pārtraukuma gadījumā. Tomēr pasūtītāja, pamatojot iepirkuma priekšmeta nedalīšanu daļās, ir norādījusi arī uz citiem aspektiem (ne tikai pakalpojumu nepārtrauktu darbību), kas var ietekmēt pasūtītājas sakaru drošību un funkcionalitāti. Tas, kuriem drošības un funkcionalitātes aspektiem iepirkumā ir piešķirama izšķiroša nozīme, ir pasūtītājas rīcības brīvības jautājums. Pieteicēja nav atspēkojusi tos drošības aspektus, kurus pasūtītāja ir izvirzījusi kā būtiskus un kurus rajona tiesa atzinusi par pamatotiem. Līdz ar to Senātam nav pamata izdarīt citādus secinājumus. Turklāt arī attiecībā uz drošības un funkcionalitātes aspektu, ko uzsvērusi pieteicēja, pasūtītāja paskaidrojumos par blakus sūdzību ir norādījusi, ka elektronisko sakaru avārijas gadījumā pasūtītājas sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai ir paredzēti citi risinājumi
Tāpat Senāts nevar piekrist blakus sūdzībā norādītajam, ka dalība iepirkumā personu apvienības sastāvā (vai piesaistot apakšuzņēmējus) attiecībā uz pasūtītājas identificēto risku mazināšanu nozīmētu to pašu, ko dalība dalītā iepirkumā. Personu apvienības vai ģenerāluzņēmēja ar apakšuzņēmēju gadījumā par iepirkuma līguma izpildi kopumā atbildīgs ir tikai viens subjekts (personu apvienība vai ģenerāluzņēmējs), un pasūtītājam šādā gadījumā (tāpat kā nedalīta iepirkuma priekšmeta gadījumā) pārraudzība jāveic tikai par šo atbildīgo subjektu, nevis diviem vai vairākiem subjektiem. Pasūtītāja pirmšķietami pamatoti norāda, ka lielāks par iepirkuma līguma izpildi tieši atbildīgo personu skaits var palēnināt un sarežģīt dažādu jautājumu risināšanu, un var arī radīt vairāk risku pasūtītājas sakaru integritātei, drošībai un konfidencialitātei.
[13] Šaubas par iepirkuma priekšmeta pieļaujamību nerada arī pieteicējas arguments, ka, nesadalot iepirkuma priekšmetu, nesaglabājas konkurence.
Gan pasūtītāja, gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan rajona tiesa ir secinājuši, ka konkurence iepirkumā, arī nedalot iepirkuma priekšmetu, joprojām saglabājas, jo piedāvājumu izteikšanā var piedalīties visi trīs tirgū esošie mobilo sakaru pakalpojumu komersanti, nepieciešamības gadījumā piesaistot kādu no fiksētās telefonijas pakalpojumu sniedzējiem (apvienojoties personu apvienībās vai piesaistot tos kā apakšuzņēmējus). Līdz ar to blakus sūdzībā norādītajam, ka tehniskajā specifikācijā ietvertās prasības attiecībā uz IP PBX risinājuma nodrošināšanu no mobilo sakaru operatoriem piedāvā tikai viens tirgus dalībnieks (LMT), nav izšķirošas nozīmes, ņemot vērā, ka pati pieteicēja nenoliedz, ka fiksēto sakaru jomā šādu operatoru, kuri var nodrošināt IP PBX risinājumu un kurus pieteicēja varētu piesaistīt, ir vairāk nekā desmit. Tādējādi nevar piekrist blakus sūdzības apsvērumiem, ka, izvirzot prasību par attiecīgā tehniskā risinājuma nepieciešamību nedalītā iepirkumā, pasūtītāja būtu radījusi apstākļus viena tirgus dalībnieka nonākšanai dominējošā stāvoklī, vai ļoti šauri ierobežojusi konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju starpā.
Savukārt pieteicējas blakus sūdzības argumenti par iespējamām tehniskām grūtībām, ja tiktu izveidota personu apvienība vai piesaistīti apakšuzņēmēji, daļēji nonāk pretrunā ar pieteicējas argumentiem par labu iepirkuma priekšmeta dalīšanai un paši par sevi nenozīmē, ka dalība iepirkumā šādā veidā būtu neiespējama vai neefektīva. Turklāt, kā izriet no pasūtītājas paskaidrojumiem par blakus sūdzību, arī LMT nevar patstāvīgi nodrošināt IP PBX risinājumu un iepirkuma līguma izpildei ir piesaistījusi apakšuzņēmēju.
Senāts jau iepriekš ir atzinis, ka jebkuras prasības iepirkumā kaut kādā mērā sašaurina to personu loku, kuras varētu piedalīties iepirkumā, taču nepieļaujami ir nevis jebkuri, bet vienīgi nepamatoti konkurences ierobežojumi. Pat ja iepirkuma prasībām atbilst mazs uzņēmumu loks, tas pats par sevi nenozīmē, ka prasības nepamatoti ierobežo konkurenci un ir prettiesiskas. Būtiski, vai prasības ir objektīvi pamatotas un nav diskriminējošas (Senāta 2017.gada 12.oktobrasprieduma lietāNr. SKA-668/2017 (ECLI:LV:AT:2017:1012.A420143216.2.S) 12.punkts). Izskatāmajā gadījumā, kā atzinusi arī rajona tiesa, pasūtītāja iepirkuma prasības ir objektīvi pamatojusi, bet diskriminējošas prasības, ņemot vērā, ka iepirkumā, veidojot personu apvienību vai piesaistot apakšuzņēmējus, var piedalīties visi trīs tirgū esošie mobilo sakaru operatori, pirmšķietami nav konstatējamas.