Saskaņā ar Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2025. gada 23. jūlija protokolu Nr. VNĪP 2025/025.4 cita starpā attiecībā uz Iesniedzēja piedāvājuma izvērtēšanu ir norādīts, ka Iesniedzējs 2025. gada 9. jūlija un 2025. gada 15. jūlija vēstulēs sniedza skaidrojumu par parāda izveidošanās iemesliem, pievienojot pirmreizējās un precizētās deklarācijas izdrukas no VID EDS, kā arī vēstuli no VID. Komisija konstatēja, ka saskaņā ar VID 2025. gada 10. jūlija vēstulē norādīto informāciju pretendenta patiesā labuma guvējs deklarāciju ir precizējis 2025. gada 8. jūlijā (pēc Pasūtītāja 2025. gada 4. jūlija nosūtītā pieprasījuma). 2025. gada 8. jūlijā ir segts nodokļu parāds, kurš izveidojās uz piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējo dienu (2025. gada 27. jūniju). 2025. gada 8. jūlijā veiktais deklarācijas precizējums, kura rezultātā tika segtas neizpildītās nodokļu saistības, nemaina faktu, ka 2025. gada 27. jūnijā Iesniedzēja patiesā labuma guvējam bija nodokļu parāds. Tādējādi ar deklarācijas precizējumu parāds faktiski tika dzēsts, nevis pierādīts, ka 2025. gada 27. jūnijā parāda nebija. Līdz ar to Pasūtītāja iepirkuma komisija secināja, ka Iesniedzējs ir izslēdzams no turpmākās dalības iepirkuma procedūras saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka no Publisko iepirkumu likuma 42. panta sestās daļas izriet, ka pretendentam gadījumā, ja atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam elektronisko iepirkumu sistēmā konstatēti nodokļu parādi, ir jāsniedz objektīvi pierādījumi, kas tieši apliecina, ka kandidātam, pretendentam vai šā panta trešajā daļā minētajai personai attiecīgajā dienā nebija neizpildītu saistību nodokļu jomā. Tātad no Publisko iepirkumu likuma izriet, ka pretendents iesniedz tikai tādus pierādījumus, kas apliecina parāda neesību attiecīgajos Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktā minētajos datumos.
Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību arī uz IUB tīmekļvietnē publicēto skaidrojumu “Neizpildītu saistību nodokļu jomā neesības apliecināšana”, kur norādīts, ka par citiem objektīviem pierādījumiem Publisko iepirkumu likuma 42. panta sestās daļas izpratnē cita starpā varētu būt pirmreizējās un precizētās deklarācijas izdrukas no EDS, kā arī pretendenta paskaidrojums par pirmreizējā deklarācijā aprēķinātā nodokļa, kas radīja parādu, nesamaksāšanas iemeslu un kļūdu rašanās iemeslu iesniegtajā deklarācijā, kā arī paskaidrojumam pievienotie pierādījumi, kas apliecina paskaidrojumā minētos faktus. Līdz ar to Pasūtītāja pienākums, lemjot jautājumu par nodokļa parāda esību uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi, bija izvērtēt un ņemt vērā sākotnēji iesniegto deklarāciju un tās precizējumu, kā arī vēlāk iesniegto VID vēstuli.
Uz izskatāmo lietu pilnā mērā ir attiecināmas Senāta 2022 .gada 28. janvāra spriedumā Nr. SKA-83/2022 norādītās atziņas, ka nevar arī piekrist, ka vienmēr situācijā, kad parāda esība ir radusies kļūdainas vai nepilnīgas deklarācijas dēļ, pretendenta izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumā ir samērīga. Šāda pieeja var nonākt pretrunā mērķim – izslēgt no konkurences negodprātīgus un neuzticamus pretendentus. Senāts šajā spriedumā ir uzsvēris, ka apstākļos, kad pierādījumi apstiprina, ka secinājumu, ka nodokļu parāds sistēmā radies pretendenta nepareizas deklarācijas iesniegšanas (nevis nodokļu maksātāja izvairīšanās no nodokļu samaksas pienākuma) dēļ, pretendentam nebūtu liedzamas tiesības novērst šīs kļūdainās deklarēšanas sekas.
Ņemot vērā iepriekšminēto, vienlaicīgi iesniegumu izskatīšanas komisija arī nepiekrīt Pasūtītāja izdarītajiem secinājumiem, ka, iesniedzot gada deklarācijas precizējumus 2025. gada 8. jūlijā, ir segts nodokļu parāds, kurš izveidojās uz piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējo dienu (2025 .gada 27. jūnijā), un deklarācijas precizējums, kura rezultātā tika segtas neizpildītās nodokļu saistības, nemaina faktu, ka 2025. gada 27. jūnijā Iesniedzēja patiesā labuma guvējam bija nodokļu parāds. No lietā esošajiem materiāliem neizriet, ka Iesniedzēja patiesā labuma guvējs, iesniedzot precizēto gada ienākuma deklarāciju, būtu sedzis vai vēlējies ar to segt jau esošo nodokļu parādu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar sākotnēji iesniegto gada ienākumu deklarāciju nodokļu summa bija 521,97 euro, savukārt vēlāk pēc precizētās gada deklarācijas iesniegšanas tā bija 137,97 euro, ko savā vēstulē apliecināja arī VID, norādot, ka nodokļu parāds ir samazināts par 384 euro.
Attiecībā uz Pasūtītāja norādi par iesniegumu izskatīšanas komisijas 2025. gada 18. jūlija lēmumā Nr. 4-1.2/25-157 minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka šajā lietā tika secināts, ka ar veiktajiem precizējumiem patiesā labuma guvējs nepierādīja, ka nodokļu parādam nebija jābūt un parāds ar veiktajiem precizējumiem faktiski tika segts/novērsts. Precizējumu veikšanai pēc pasūtītāja lūguma sniegt skaidrojumu lietā nebija izšķirošas nozīmes.
Ņemot vērā minēto, kā arī izvērtējot lietā esošos dokumentus, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata atzīt, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijas pieņemtais lēmums par Iesniedzēja izslēgšanu no dalības Konkursā, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktu, būtu tiesisks un pareizs. Sekojoši Iesniedzēja iesniegums ir pamatots un attiecīgi Pasūtītāja lēmums par Konkursa rezultātiem ir atceļams.