Nolikuma 11.4.8. punkts noteic, ja iepirkuma komisijai šķiet, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, tā pieprasa detalizētu skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, kā arī var pieprasīt informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās. Savukārt nolikuma 11.4.9. punkts noteic, ka iepirkuma komisija noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta piedāvāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai ja cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu.
Iepazīstoties ar nolikuma 7. pielikumā Pasūtītāja doto finanšu piedāvājuma formu un Iesniedzēja iesniegto finanšu piedāvājumu, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē apstiprinājumu tam, ka Iesniedzējs būtu patvaļīgi mainījis finanšu piedāvājumu, tāpat nav konstatējams, ka Iesniedzējs būtu izslēdzis kādas pozīcijas no finanšu piedāvājuma, kā to norāda Pasūtītājs.
Apstāklis, ka Iesniedzējs finanšu piedāvājuma pozīcijās Nr. 5., 6., 7., 30., 31., 32., 52., 53., 54. un 77. ir norādījis cenu 0,00 EUR, nenozīmē, ka Iesniedzēja finanšu piedāvājums nav atbilstošs. Minētās pozīcijas ir aizpildītas un tajās ir norādīta Iesniedzēja piedāvātā cena, t.i., 0.00 EUR. Turklāt vērā ņemams, ka Iesniedzējs vienlaikus iepretim minētajām pozīcijām ir norādījis arī skaidrojumu jeb pamatojumu šādas cenas piedāvāšanai: “Norādītas nulles vērtības, jo īpašums ir pārdošanas procesā un drīz tiks atsavināts, līdz ar to izņemts no līguma apjomiem vai arī pirms līguma slēgšanas vairs nebūs pasūtītāja īpašumā. Šī ir publiski pieejama informācija (https://izsoles.ta.gov.lv/). Uz doto brīdi īpašumā ir līdz minimumam samazināti ieguldījumi no pasūtītāja puses t.sk. remontdarbi. Gadījumā ja atsavināšanas process ievilksies, tad apliecinām un garantējam, ka nodrošināsim pilnvērtīgu un kvalitatīvu objekta tehnisko apkalpošanu no uzņēmuma ( SIA “Rehill”) uzkrātās un nesadalītās peļņas.” Proti, Iesniedzējs pēc būtības ir norādījis, ka apņemas attiecīgo pakalpojumu izmaksas segt no uzņēmuma iepriekšējos gados uzkrātās un nesadalītās peļņas.
Par nepamatotu atzīstams arī Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2024. gada 27. maija sēdes protokolā Nr.5 un Pasūtītāja paskaidrojumos norādītais par iespējamu vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principa pārkāpumu gadījumā, ja par atbilstošu tiktu atzīts Iesniedzēja piedāvājums, kurā nav norādītas visas izmaksas jeb cenas, kā prasīts Konkursa nolikumā. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pasūtītāja tiesiskā interese principā ir vērsta uz kvalitatīva pakalpojuma ar izdevīgākajiem noteikumiem vai zemāko cenu saņemšanu. Savukārt piegādātāju interese ir brīvas konkurences apstākļos iegūt pasūtījuma izpildes tiesības. Tas, cik zemas cenas piedāvāt, kā arī, vai piedāvājumā ietvert atlaides, lai vienlaikus piedāvājums saskanētu ar kvalitatīvu izpildījumu, ir vienīgi katra piegādātāja ziņā, kas var balstīties citstarp tā darbības organizācijas īpatnībās. Tādēļ apstāklis, ka iepirkuma nolikumā pasūtītājs nav paredzējis atlaižu piemērošanas iespēju vai arī iespēju, ka kādas izmaksas netiek ietvertas attiecīgā iepirkuma cenā, bet pretendents šādu cenas modeli piedāvā, pats par sevi nevar būt pamats pasūtītāja lēmuma par šāda piedāvājuma akceptēšanu atcelšanai (sk. Augstākās tiesas 2014. gada 31. marta spriedumu lietā Nr. SKA-38/2014, arī Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 10. septembra spriedumu lietā C-367/19). Apstāklis, ka citi pretendenti nav piedāvājuši atlaides vai izmantojuši iespēju, ka kādas izmaksas netiek ietvertas iepirkuma cenā, nenozīmē, ka piedāvājumi nav savstarpēji salīdzināmi (sk. pēc analoģijas Augstākās tiesas 2015. gada 18. decembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA574/2015).
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja iepirkuma lēmums noraidīt Iesniedzēja piedāvājumu kā neatbilstošu Konkursa nolikumā noteiktajām finanšu piedāvājuma prasībām nav pamatots.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka gadījumā, ja Pasūtītāja iepirkuma komisijai bija radušās aizdomas par Iesniedzēja spēju nodrošināt līguma izpildi par piedāvājumā norādītajām izmaksām, tai bija pienākums Publisko iepirkumu likuma 53. panta kārtībā lūgt Iesniedzējam sniegt skaidrojumu nepamatoti lēta piedāvājuma sakarā, nevis noraidīt tā piedāvājumu bez šāda skaidrojuma saņemšanas.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī vērš uzmanību, ka Senāta 2017. gada 13. decembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr. SKA-265/2017 norādītās atziņas, uz kurām atsaucas Pasūtītājs, ir izteiktas tieši saistībā ar nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūru un tās rezultātā pieņemto lēmumu. Taču izskatāmajā lietā Pasūtītājs nemaz nav devis iespēju Iesniedzējam pamatot sava piedāvājuma nopietnību un tā iespējas par norādīto cenu līgumu izpildīt.
Publisko iepirkumu likuma 53. panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam šķiet nepamatoti lēts, pasūtītājs pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, kā arī informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 53. panta otrajai daļai skaidrojums īpaši var attiekties uz: 1) ražošanas procesa, būvdarbu metodes vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām; 2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; 3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti; 4) vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu; 5) saistībām pret apakšuzņēmējiem; 6) pretendenta saņemto komercdarbības atbalstu. Publisko iepirkumu likuma 53. panta trešā daļa noteic, ka pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē tā sniegtos skaidrojumus. Publisko iepirkumu likuma 53. panta ceturtā daļa noteic, ka pasūtītājs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta piedāvāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai ja cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu.
Piedāvātās cenas pamatotības pārbaudes mērķis ir noskaidrot, vai piedāvājumu par piedāvāto cenu var kvalitatīvi izpildīt. Tas atbilst gan publiskā iepirkuma jēgai un mērķim, proti, gan brīvai pretendentu konkurencei, gan pasūtītāja interesēm uz izdevīgāko (tostarp lētāko) piedāvājumu. Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa, ziņu jeb skaidrojuma pieprasīšana no pretendenta ir vērsta uz to, lai dotu iespēju pretendentam pamatot, ka viņa piedāvājums, lai arī tā cena ir zema, ir nopietns un īsts, un lai iepirkumu komisija kļūdaini nenoraidītu objektīvi izdevīgāko piedāvājumu. Nepamatoti lētu piedāvājumu pārbaudes procedūra ir obligāti vajadzīga, lai publiskā iepirkuma līguma slēgšanā panāktu reālu konkurenci (Sk. Senāta 2014. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-24/2014 7. punktu).
Apkopojot iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums ir pamatots, un attiecīgi Pasūtītāja iepirkuma komisijas pieņemtais lēmums par Konkursa rezultātiem ir atceļams.