Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
AT – Augstākā tiesa
17/01/2025
A420245924, SKA-422/2025
 
[8] Kā jau norādīts, konkursa nolikuma 3.4.punkts paredz, ka pretendenta vidējais gada apgrozījums trīs iepriekšējo finanšu gadu laikā ir vismaz 8 000 000 euro. Savukārt, ja pretendents iesniedz piedāvājumu vairākās iepirkuma daļās, tad pretendenta vidējam gada apgrozījumam jābūt ne mazākam par attiecīgajām iepirkuma daļām noteiktā minimālā apgrozījuma summu. No minētā skaidri izriet: ja pretendents iesniedz piedāvājumu tikai vienā iepirkuma daļā, šā pretendenta apgrozījumam jābūt 8 000 000 euro, bet, ja pretendents piedāvājumus iesniedz vairākās iepirkuma daļās, tā apgrozījumam jābūt attiecīgi tik reizes lielākam, cik iepirkuma daļās piedāvājums tiek iesniegts. Proti, ja piedāvājums tiek iesniegts vairākās iepirkuma daļās, pretendenta apgrozījumam jābūt tik lielam, ka uz katru no attiecīgajām iepirkuma daļām var attiecināt 8 000 000 euro. Tādējādi, ja pretendents iesniedzis piedāvājumu vairākās iepirkuma daļās, vajadzīgs, lai tā „rīcībā” ir tik liels apgrozījums, ka to var „sadalīt” un „novirzīt” attiecīgi uz katru iepirkuma daļu, kurā piedāvājums iesniegts, tā, lai attiecībā uz katru daļu tiek izpildīta prasība par minimālo gada apgrozījumu. Tas nozīmē, ka uz vienu un to pašu apgrozījuma daļu nevar atsaukties apgrozījuma prasības izpildei dažādās iepirkuma daļās. Nolikuma prasība, ka uz vienu un to pašu apgrozījuma daļu nevar atsaukties, iesniedzot piedāvājumu vairākās iepirkuma daļās, vienlīdz attiecas gan uz gadījumiem, kad pretendents ir viens komersants, gan uz gadījumiem, kad pretendents ir piegādātāju apvienība, kuras kopējo apgrozījumu veido apvienības biedru apgrozījumu summa. Līdz ar to piegādātāju apvienības biedrs nevar vienu un to pašu sava apgrozījuma daļu attiecināt uz divu dažādu piegādātāju apvienību kopējo apgrozījumu. Tas nozīmē: gadījumā, ja piedāvājumu iesniegusi piegādātāju apvienība, ir nozīme tam, vai šīs apvienības biedrs, uz kura apgrozījumu apvienība vēlas atsaukties, piedalās konkrētajā iepirkumā arī citas apvienības sastāvā. Ja tas tā ir, svarīgi pārliecināties, vai šis apvienības biedrs vienu un to pašu apgrozījuma daļu „nenovirza” minimālā apgrozījuma prasības izpildei dažādās iepirkuma daļās. [9] Tā kā konkrētajā gadījumā pieteicēja savas atbilstības nolikuma 3.4.punkta prasībai apliecināšanai atsaucas uz savas biedres SIA „NORDES BŪVE” apgrozījumu un tā kā iepirkumā SIA „NORDES BŪVE” piedalījās ne tikai pieteicējas sastāvā, bet arī piegādātāju apvienības „Nordes&Piling” sastāvā, Iepirkumu uzraudzības birojs un tiesa pamatoti pārbaudīja, vai nav notikusi dubulta atsaukšanās uz SIA „NORDES BŪVE” apgrozījumu. Proti, tika pārbaudīts, kāds ir SIA „NORDES BŪVE” apgrozījums un vai tas ir tik liels, ka to var „sadalīt” pietiekami lielās daļās, kuras „novirzīt” attiecīgi pieteicējas atbilstības strīdus prasībai apliecināšanai (skaitot kopā SIA „LT BETONS” apgrozījumu un SIA „NORDES BŪVE” apgrozījuma daļu) un piegādātāju apvienības „Nordes&Piling” atbilstības apliecināšanai (skaitot kopā SIA „LT BETONS” apgrozījumu un SIA „NORDES BŪVE” apgrozījuma daļu). Pārbaudes rezultātā, ņemot vērā arī to, cik liels bijis SIA „LT BETONS” un SIA „LT Piling” vidējais apgrozījums, tiesa pamatoti konstatēja, ka SIA „NORDES BŪVE” apgrozījums nav tik liels, lai vienlaikus gan pieteicēja, gan piegādātāju apvienība „Nordes&Piling” izpildītu kvalifikācijas prasību par minimālo apgrozījumu. Proti, tika konstatēta dubulta – gan pieteicējas, gan piegādātāju apvienības „Nordes&Piling” – atsaukšanās uz vienu un to pašu SIA „NORDES BŪVE” apgrozījuma daļu. Tieši šā iemesla dēļ tiesa konstatēja, ka pieteicēja pirmšķietami neatbilst konkursa nolikuma 3.4.punkta prasībai par minimālo apgrozījumu. Tādējādi pretēji pieteicējas apgalvotajam tiesa neatzina, ka SIA „NORDES BŪVE” vienai pašai atsevišķi ir jāizpilda strīdus prasība par minimālo apgrozījumu. Tiesa tikai atzina, ka SIA „NORDES BŪVE” jāpiemīt spējām, piedaloties vairākās konkursa daļās, katrā no tām kopā ar savu apvienības biedru garantēt atbilstošu finansiālo apgrozījumu (tiesas lēmuma 7.punkta pirmā rindkopa). Attiecīgi tiesa arī pārbaudīja, vai SIA „NORDES BŪVE” kopā ar saviem apvienības biedriem piegādātāju apvienību sastāvā spēj izpildīt prasību par minimālo apgrozījumu un, konstatējot, ka nespēj, pamatoti atzina, ka pieteicēja neatbilda konkursa nolikuma 3.4.punkta prasībai. [10] Ievērojot minēto, pieteicēja kļūdaini norāda, ka, tā kā tā piedāvājumu iesniegusi tikai divās iepirkuma daļās un tās kopējais apgrozījums (kopāsaskaitot SIA „LT BETONS” un SIA „NORDES BŪVE” apgrozījumu) ir 16 297 692 euro, pieteicēja acīmredzami atbilst strīdus prasībai. Ņemot vērā, ka SIA „NORDES BŪVE” savu apgrozījumu „izmantoja”, uz to atsaucoties ne tikai pieteicējas sastāvā, bet vēl arī citas piegādātāju apvienības sastāvā, pieteicēja, apliecinot savu atbilstību apgrozījuma prasībai, nevarēja atsaukties uz visu SIA „NORDES BŪVE” apgrozījumu. Tomēr tieši tā pieteicēja konkrētajā iepirkumā ir rīkojusies, proti, pamatojot savu atbilstību prasībai par minimālo apgrozījumu, pieteicēja atsaukusies uz visu SIA „NORDES BŪVE” vidējā apgrozījuma apjomu. Pieteicēja (vismaz tās biedre SIA „NORDES BŪVE”) nevarēja nezināt, ka arī cita piegādātāju apvienība, kuras sastāvā ir SIA „NORDES BŪVE”, atsaucas uz SIA „NORDES BŪVE” apgrozījumu un tātad atsaukšanās uz vienu un to pašu SIA „NORDES BŪVE” apgrozījuma daļu notikusi vairākās iepirkuma daļās. Pieteicējas kā piegādātāju apvienības biedri ir kopīgi atbildīgi par atbilstības nolikuma prasībām nodrošināšanu, kas nozīmē, ka piegādātāju apvienības sastāvā katram tās biedram ir jāraugās, vai tā apgrozījums ir pietiekams, lai nodrošinātu apvienības, kurā tas piedalās, kopējā apgrozījuma atbilstību minimālā apgrozījuma prasībai. [11] Vērtējot, vai pieteicēja atbilst prasībai par minimālo apgrozījumu, nav nozīmes tam, ka pasūtītāja pieteicēju bija atzinusi par uzvarētāju tikaiiepirkuma 4.daļā un ne pieteicēja, ne piegādātāju apvienība „Nordes&Piling” netika atzīta par uzvarētāju kādā citā iepirkuma daļā. Konkursa nolikuma 2.1.punkts skaidri noteic, ka pretendenta kvalifikācijas prasības ir obligātas visiem pretendentiem, kas vēlas iegūt tiesības veikt iepirkuma priekšmeta izpildi un slēgt iepirkuma līgumu. Tādējādi jau piedāvājumu iesniegšanas laikā, pirms vēl ir izvēlēti konkrēti konkursa uzvarētāji, visiem pretendentiem ir jāatbilst nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Tikai tāpēc, ka pieteicēja par uzvarētāju tika atzīta tikai vienā no iepirkuma daļām, nav pamata pieteicējas atbilstību kvalifikācijas prasībām vērtēt tā, it kā otrs pieteicējas piedāvājums un piegādātāju apvienības „Nordes&Piling” piedāvājumi konkursā vispār nebūtu bijuši iesniegti. [12] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka Iepirkumu uzraudzības birojs citās līdzīgās situācijās esot interpretējis nolikumu normas par finanšuapgrozījuma prasībām atšķirīgi, Senāts norāda, ka tam, kādas atziņas birojs izteicis citās lietās, nevar būt izšķirošas nozīmes, vērtējot pieteicējas atbilstību nolikuma prasībām strīdus konkursā. Nozīme ir tam, kādas ir nolikuma prasības konkrētajā iepirkumā un vai iestāde un tiesa ir pienācīgi pārbaudījusi pieteicējas atbilstību tām. Turklāt saistībā ar atziņām citās lietās pieteicēja uzsvērusi Iepirkumu uzraudzības biroja atzīto, ka tad, ja konkursa nolikumā nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz piegādātāja apvienības dalībnieku, tad šādus ierobežojumus iepirkuma nolikumā nevar „ielasīt.” Tomēr minētajam izskatāmajā lietā nav nozīmes, jo Senāts iepriekš jau norādīja, ka ne iestāde, ne tiesa pretēji pieteicējas uzskatam nav no nolikuma atvasinājusi kādas prasības, kas būtu individuāli adresētas pretendentu – piegādātāju apvienību – dalībniekiem (biedriem). Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka birojs šajā lietā būtu rīkojies pretēji pieteicējas akcentētajai atziņai.