Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā projekta vadītājs ir pieskaitāms pie piegādātāja vadošā personāla, un viņa spējas plānot un vadīt projekta gaitu, tā ietvaros veicamos pasākumus un darbu izpildi, apzināt un nodrošināt nepieciešamo speciālistu iesaisti, ir pamatā sekmīgai projekta norisei kopumā. Savukārt projekta vadītāja izglītība un sertifikācija apliecina projektu vadītāja kvalifikāciju nodrošināt projekta vadību, attiecīgi iesniegumu izskatīšanas komisijai nav šaubu, ka prasība daļā par projektu vadītāja augstāko izglītību projektu vadībā vai atbilstošu sertifikāciju projektu vadībā (IPMA C, PMP, Prince 2, CompTIA vai ekvivalents) ir atbilstoša. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka starptautiski atzītu sertifikātu pieprasīšana ir viens no praksē atzītiem veidiem, kā pasūtītājs var pārliecināties par projekta vadītāja kvalifikāciju, jo pakalpojuma kvalitāte ir atkarīga no pakalpojuma sniegšanā iesaistīto personu kompetences.
Turklāt iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā projekta vadītājam ir nepieciešama ne vien kvalifikācija projektu vadībā un izpratne par organizatorisku pasākumu veikšanu, bet arī izpratne par pakalpojuma saturu kopumā, piemēram, pieredzei tieši attiecīgās jomas un līdzvērtīga apjoma projektu vadībā. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija apšauba, vai projekta vadītājam ir samērīgi prasīt specifisku pieredzi projektu vadībā, piemēram, projektos, kuros izmantotas konkrētas tehnoloģijas vai risinājumi vai kas saistīti ar konkrētu biznesa prasību jomu.
Vērtējot minēto kvalifikācijas prasību projektu vadītājam kopsakarā ar specifisku prasību par pieredzi tieši mākslīgā intelekta risinājuma ieviešanā vai pilnveidošanā, iesniegumu izskatīšanas komisija lūdza Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju sniegt viedokli vai arī pilnvarot jomas ekspertu atzinuma sniegšanai par lietā izskatāmajiem apstākļiem. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija nominēja ārpus asociācijas esošu lietpratēju Edvīnu Elfertu viedokļa sniegšanai. Atbildot uz jautājumu, vai ir pamatoti prasīt IT projektu vadītājam specifisku pieredzi konkrētu projektu vadīšanā, piemēram, projektos ar mākslīgā intelekta risinājumiem, eksperts savā 2025. gada 29. jūlija atzinumā norāda, ka nolikumā noteikta sašaurināta mākslīgā intelekta (MI) definīcija, kas aptver tikai vienu no šīs jomas virzieniem, tā būtiski ierobežo projektu vadītāju loku Latvijas IT sistēmu izstrādes nozarē, kuri kvalificētos šai prasībai. Būtu lietderīgi pieļaut pieredzi jebkurā mākslīgā intelekta (MI) projektā, tostarp citās MI nozarēs. Uzņēmumu skaits Latvijā, kam ir pieredze ar algoritmu izstrādi tieši dabīgās valodas apstrādes (NLP) tehnoloģijās algoritmus ir neliels. Uzņēmumu skaits Latvijā, kuriem ir pieredze mākslīgā intelekta risinājumu (NLP, mašīnmācīšanās vai datorredzes jomās) ieviešanā vai pilnveidošanā, ir būtiski lielāks. Iespējams, vispār nav nepieciešams prasīt iepriekšēju pieredzi MI jomā, jo šāda veida projekti pēc būtības ir līdzvērtīgi citiem tehnoloģiju projektiem. Ja projekta vadītājam ir atbilstoša profesionālā kvalifikācija (piemēram, IPMA C, PMP, PRINCE2, CompTIA vai līdzvērtīgs sertifikāts) vai augstākā izglītība projektu vadībā, tas būtu uzskatāms par pietiekamu. Projekti, kur tiek izstrādāta sistēma ar MI kā vienu no vairākām komponentēm (piemēram, vienkāršs teksta klasifikators lielākā sistēmā), no projekta vadības viedokļa neatšķiras no IT projekta. Projekta vadītājiem daudz būtiskākas ir prasmes kvalitātes nodrošināšanā, plānošanā, testēšanas metodoloģijā un komandas koordinācijā, nevis pieredze ar konkrētām mākslīgā intelekta tehnoloģijām.
Iesniegumu izskatīšanas komisija pievienojas minētajam eksperta viedoklim, uzsverot, ka nav saskatāms pamatojums informāciju tehnoloģiju jomas ietvaros diferencēt projektu vadītāja pieredzi atkarībā no tā, kādi risinājumi izmantoti katrā konkrētā projektā, citādi būtu jānonāk pie secinājuma, ka katrā individuālā projektā iegūtā pieredze ir unikāla un tā nav atkalizmantojama katrā nākamajā, izmantoto risinājumu ziņā atšķirīgā projektā. Proti, šāda pieeja pēc būtības nenodrošina papildu ieguvumus pasūtītājam attiecībā uz projekta vadības nodrošināšanu (īpaši, ja pats pasūtītājs piegādātāja vietā ir definējis virkni ar specifiskiem speciālistiem, kas iesaistāmi projektā), vienlaikus prasība var sašaurināt konkurenci un sadārdzināt projekta īstenošanas izmaksas, sevišķi ievērojot, ka mākslīgā intelekta risinājumu praktiska plašāka ieviešana ir aktuāla tikai dažus pēdējos gadus, attiecīgi šādu projektu vadītāju skaits tirgū var būt ierobežots.
Ievērojot minētos apsvērumus, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka minētā prasība (faktiski - prasību kopa) nav noteikta, sabalansējot Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteiktos mērķus, bet šķietami ir pakārtota tikai vienam no tiem – pasūtītāja riska mazināšanai, lai arī faktiski var nebūt nepieciešama šī mērķa nodrošināšanai, bet vienlaikus var mazināt gan konkurenci (tostarp attiecībā uz atbilstošu speciālistu izvēli un piesaisti piegādātāja komandas sastāvā), gan attiecīgi nevajadzīgi palielināt publiskā sektora izmaksas.
Attiecīgi iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir atzīstams par pamatotu un Konkursa nolikuma 4.4.2.1. punktā noteiktā prasība par projektu vadītāju (atbilstoši lēmumā norādītajam) ir atceļama.